LBAS priekšsēdis Pēteris Krīgers trešdien sēdē norādīja, ka diskusijas par budžetu faktiski nav un "vilciens jau ir aizgājis". "Mēs varam paskatīties uz materiālu, kas ir sagatavots. Mēs neesam šajās diskusijās piedalījušies," teica Krīgers.
Viņš aicināja atcerēties, ka Latvijā ir tikai viens resurss, par ko vajadzētu uztraukties un runāt, - tie ir cilvēki, kas šeit dzīvo un visu krīzi iznesuši uz saviem pleciem.
Viņš pārmeta sociālo partneru ierosinājumu neņemšanu vērā, sagatavojot nākamā gada budžeta projektu. "Solījumus nepildām, dokumentus nepildām - tas tāds normāls dialoga paraugs, ko mēs varam Eiropai pasniegt," ironizēja LBAS vadītājs.
Viņš arī pateicās Finanšu ministrijai par sagatavoto budžeta likumprojektu, piebilstot, ka materiāls ir interesants un "labi lasās".
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) oponēja Krīgera negatīvajai nostājai par nākamā gada budžetu, norādot, ka nevar apgalvot, ka nekas labs nav gaidāms. "Negribētu piekrist, ka pilnīgi nekā laba nav šajā budžetā," viņš teica. Kās piemēru premjers minēja, ka ir atsākta atalgojuma palielināšana to budžeta iespēju robežās, kādas tās ir.
Arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Dombrovskis norādīja, ka arodbiedrību vēlju īstenošanai būtu negatīva fiskāla ietekme. "Skaidrs, ka te ir runa par summām, kas mērāmas simtos miljonos latu. Tik lielu budžeta iespēju mums nav," teica Dombrovskis, bilstot, ka jau patlaban valdība plānojusi daudzus pasākumus, kurus arodbiedrības iepriekš aicinājušas, tostarp atalgojuma palielināšana sabiedriskajā sektorā.
Arodbiedrību savienība pauž, ka nākamā gada valsts budžeta projekts un šā gada budžeta grozījumi krasi iezīmē valdības politikas neveiksmes un nopietnus darbības trūkumus.
LBAS neapmierina valdības iecerētās nodokļu politikas, savienība skaidro, ka saskaņā ar iecerētajām nodokļu politikas izmaiņām tie, kas pelna 1000 un 2000 latus mēnesī, iegūs attiecīgi 3,6 un 7,5 reizes vairāk latu nekā minimālās mēnešalgas pelnītājs. Šādas politikas rezultātā sabiedrībā aizvien vairāk pieaug nevienlīdzība un tiek veicināta darbaspēka emigrācija un ēnu ekonomika, pārliecināta ir LBAS.
"Valdības politikas rezultāts ir vēl regresīvāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kaut arī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tieši otrādi, jau sen darbojas daudz taisnīgākā progresīvo ienākumu nodokļu sistēma! Bet Latvija diemžēl šobrīd ir tuvu Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) čempiona godam Eiropas Savienībā," pauž savienība.
LBAS vērš uzmanību, ka finansējums, kas nākamgad novirzīts atvieglojumam par apgādībā esošu bērnu strādājoša cilvēka maciņā, ik mēnesi dos tikai papildus 2,4 latus un tas pats būs nevis no gada sākuma, bet gan no vidus.
LBAS aicina valdību no nākamā gada 1.janvāra paredzēt, ka minimālā mēnešalga ir 240 lati, ka atvieglojumi par apgādībā esošu personu ir 90 latu apmērā, bet ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir vismaz 70 lati. Tāpat, pēc LBAS domām, iedzīvotāju pamata dzīves vietā ir jānosaka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamais minimums, bet attaisnoto izdevumu par medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību līmenis ir jāpaaugstina līdz 300 latiem.
Premjerministrs noradīja, ka valdība nevar atbalstīt šādus uzstādījumus, jo tās ir ārpus iespējamām finanšu robežām.
"Nekādu savādāku reakciju mēs arī negaidījām, tāpēc teicu, ka neatbalstām šo budžeta projektu," atbildēja Krīgers, piebilstot, ka savus priekšlikumus iesniegs arī Saeimā.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka ir jāpastāv skaidri definētam mehānismam līdzekļu pārdalei, ja kāda mērķa sasniegšanai viena gada periodā izmantots mazāk līdzekļu, nekā plānots, tāpat arī konfederācija uzskata, ka ir jāparedz iespējas elastīgai līdzekļu pārdalei starp institūcijām, ja tas nepieciešams viena gada ietvaros, lai sasniegtu definētos vidēja termiņa mērķus.
LDDK arī uzsver, ka ir būtiski 2013.-2015.gada budžetā parādīt virzību uz pašvaldību ieinteresētību piesaistīt uzņēmējus savās teritorijās, jo pagaidām valdības līmenī nav sperti soļi šajā virzienā.
Finanšu ministrija šodien NTSP sēdē prezentēja makroekonomiskās prognozes un budžeta politikas plānus Latvijai līdz 2015.gadam. Paredzēts, ka tautsaimniecībā Finanšu ministrija prognozē, ka nodarbināto vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas nākamgad būs 495 lati, bet 2015.gadā - 538 lati.
Kā fiskālās politikas prioritātes laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam tiek minētas fiskālās disciplīnas nodrošināšana, uz ekonomikas izaugsmi vērsta nodokļu politika. Noteikts arī, ka nominālais deficīts 2013.-2015.gadam nedrīkst pārsniegt Konverģences programmā noteiktos griestus: 2013.gadā 1,4%; 2014.gadā 0,8% un 2015.gadā 0,3% no iekšzemes kopprodukta.