Eiropas Komisija (EK) sagatavojusi direktīvas projektu par taisnīgu minimālo atalgojumu Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā dokumentā ietvertās rekomendācijas ir atbalstāmas, tomēr minimālās algas noteikšana ir katras valsts nacionālā kompetence.
Pēc LDDK domām, šāda svarīga lēmuma pieņemšanā noteikti jāiesaista sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas.
"Lai ES līmenī izstrādātu minimālās algas noteikšanas mehānismu, kas nodrošina pakāpenisku nevienlīdzības mazināšanos un ienākumu minimuma garantiju, būtu jāaptver pilnīga informācija par valstu sociālekonomisko situāciju un apstākļiem nozarēs. Tāpat svarīgi izveidot regulāras pārskatīšanas mehānismu, nosakot sadarbības principus starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, kā arī valsts pārvaldes iestādēm trīspusējā dialoga ietvaros. Tas nodrošinātu prognozējamību un objektivitāti visām iesaistītajām pusēm, kā arī šādas sadarbības nostiprināšana varētu stimulēt uzņēmumu un nozaru kolektīvo līgumu slēgšanu, kas labvēlīgi ietekmētu gan uzņēmējus, gan darbiniekus," saka LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
LDDK vērtē, ka pozitīvi, ka EK sagatavotajā priekšlikumā jau ir ietverti nosacījumi, kas par pienākumu dalībvalstīm paredz izvērtēt sociālekonomiskos apstākļus, reģionu un nozaru atšķirības. Šāda analīze nodrošinās adekvātu un mērķim atbilstošu minimālā atalgojuma noteikšanu un atjaunināšanu. Tāpat ir uzsvērta sociālo partneru iesaiste lēmumu pieņemšanas un veicamo darbu procesā.
LDDK arī piekrīt EK piedāvājumā noteiktajiem pamatelementiem, pēc kuriem dalībvalstīm būtu jāvadās, lai izstrādātu skaidri definētus kritērijus atalgojuma noteikšanai, kā, piemēram, likumā noteiktās minimālās algas pirktspēja, ņemot vērā dzīves dārdzību un nodokļus un sociālās iemaksas; vispārējais bruto algu līmenis un tā sadalījums; bruto algu pieauguma temps un darba ražīguma attīstība.
Protams, noteikt vienu minimālā atalgojuma līmeni, kurš būtu atbilstošs visām dalībvalstīm, to reģioniem un nozarēm, nav iespējams, bet, vadoties pēc kvalitatīvi un detalizēti izstrādātām rekomendācijām, varam veicināt sociālo kohēziju un augšupvērstu konverģenci. Vienlīdz svarīgi, lai jautājumos, kas skar uzņēmējdarbības vidi, tiek respektēta sociālo partneru autonomija, ņemot vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses.
