Lietotājiem draudzīga EDS un uzņēmumu reitingu sistēma – VID nosauc prioritātes  (57)

VID portālam "Delfi" min, ka starp šā gada prioritātēm ir nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācijas (MAIS projekts) un E-muitas projekta īstenošana, tāpat paredzēts turpināt aktīvu sadarbību ar nozaru asociācijām noslēgto vienošanos un memorandu, kā arī konsultatīvo padomju ietvaros, ieviest pilnveidoto padziļinātās sadarbības programmu, pilnveidot uzņēmumu reitinga sistēmu, attīstīt EDS – virtuālo klientu apkalpošanas portālu.

Tāpat plānota "analītikas attīstība nodokļu maksātāju segmentēšanai, uzvedības izpētei un nozaru statistikai uzņēmējiem", noziedzības un kontrabandas apkarošanas pasākumu efektivizēšana, kā arī intensīvs darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

VID atzīmē, ka 2018. gadā tika ieviesta pēdējā desmitgadē vērienīgākā un apjomīgākā nodokļu reforma, kas nozīmēja visu VID informatīvo sistēmu un tīmekļa vietnes satura pielāgošanu, informatīvo un metodisko materiālu aktualizēšanu un jaunu izstrādāšanu, klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku apmācību un sagatavošanu, intensīvu konsultējošo darbu.

Nodokļu maksātāja reitings

VID arī uzsver, ka pērn tika izstrādāts un septembrī prezentēts Baltijas valstīs pirmais un vienīgais uzņēmumu reitinga novērtēšanas rīks "Nodokļu maksātāja reitings", kas ir ne tikai informatīvs instruments, bet arī vairos uzņēmuma motivāciju pilnveidoties un tiekties uz vēl labākiem rezultātiem.

Ikviens uzņēmējs, izmantojot VID EDS, var iepazīties ar savu reitingu, kas tiek noteikts, izmantojot dažādu VID rīcībā esošu datu analīzi, tostarp, uzņēmuma finanšu rādītājus, darba samaksu, deklarāciju iesniegšanas disciplīnu, nodokļu parādu un citus,

Jaunizstrādāto rīku turpmāko gadu laikā plānots paplašināt, ņemot vērā uzņēmēju un nozaru ekspertu sniegtos komentārus un ieteikumus, kā arī paša VID ieceres.

Uzņēmumu reitinga galvenie uzdevumi ir informēt uzņēmēju par viņa saimniecisko darbību raksturojošo radītāju atbilstību vispārējām ekonomiskajām tendencēm, pasargāt godīgus uzņēmējus no neapzinātas biznesa sakaru dibināšanas ar negodprātīgiem komersantiem, kā arī motivēt uzņēmējus sekot savai nodokļu samaksas disciplīnai.

Tāpat VID atzīmē, ka viens no prioritārajiem iestādes darbības virzieniem ir pastāvīga VID pakalpojumu un informācijas sistēmu modernizācija, lai tādējādi arvien pilnveidotu klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un to saņemšanas ērtumu, efektivizētu iekšējos procesus un resursus, kā arī veidotu VID kā uz klientu orientētu un uz modernām tehnoloģijām balstītu valsts pārvaldes iestādi. Tieši pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas izmanto VID e-pakalpojumus, proti, EDS lietotāju skaits no 798 tūkstošiem 2016. gadā pieaudzis līdz 900 tūkstošiem pērn.

Jauna sistēma maksājumu informācijas administrēšanai

2018. gadā turpinājās darbs pie fundamentāli jaunas maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) izstrādes. Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu, plāno ieņēmumu dienestā.

Ieņēmumu dienestā atzīmē, ka vērienīgās pārmaiņas notiek projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" ietvarā, kas ir viens no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem.

Darbs tajā ir sadalīts četrās kārtās. Šī projekta ieviešana ļaus ieviest uzkrājuma principu, no 2021. gada ieviest vienoto nodokļu kontu VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem, kā arī kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti.

VID informē, ka pērn stiprināts arī "konsultē vispirms" princips, kas ieviests arī jomās, kas primāri nav saistītas ar apkalpošanu un konsultēšanu – piemēram, nodokļu kontroles un piedziņas jomā. Ieņēmumu dienestā atzīmē, ka šāda pieejas maiņa ir rezultējusies ar papildus 23,5 mijoniem eiro, ko nodokļu maksātāji pēc VID aicinājuma ir papildus deklarējuši, dažādu preventīvu un nodokļu kontroles pasākumu rezultātā.

Savukārt, pastiprināti strādājot ar nodokļu maksātājiem, kuriem ir izveidojies parāds, kopīgi meklējot optimālākos risinājumus parāda dzēšanai, ir iekasēti 21,7 miljoni eiro jeb 86% no jaunā parāda.

Labāk ārvalstu investoriem

VID atzīmē, ka pērn būtiski pilnveidojis arī ārvalstu investoru un lielo nodokļu maksātāju apkalpošanu. Lai ārvalstu investoriem nodrošinātu individuālu pieeju un augsta līmeņa apkalpošanas standartus, VID tikusi izveidota īpaši tam paredzēta struktūrvienība – Starptautisko un lielo nodokļu maksātāju apkalpošanas daļa, lai palīdzētu ārvalstu uzņēmējiem orientēties Latvijas nodokļu sistēmā un VID pakalpojumu klāstā, un izstrādātais standarts, kas paredz individuālu konsultantu ikvienam lielajam ārvalstu investoram.

Kā būtisku pērnā gada darbības aspektu ieņēmumu dienestā min arī pērn veidoto dialogu ar nozaru asociāciju pārstāvjiem, reģionu pārstāvjiem un nodokļu maksātājiem nodokļu administrēšanas jautājumos. VID vēsta, ka šobrīd ir noslēgta 31 VID un uzņēmēju biedrību vienošanās, no kurām septiņas tika noslēgtas 2018. gadā.

Vienošanās tiek noslēgtas ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, veicinot godprātīgu nodokļu nomaksu, godīgas konkurences apstākļus, kā arī kopīgi cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un "aplokšņu algām".

"Baltais saraksts" un VID tiesībsargājošo iestāžu reorganizācija

VID atzīst, ka 2018. gadā būtiski pilnveidota Padziļinātās sadarbības programma jeb tā sauktais "baltais saraksts", paplašināti nosacījumi dalībai tajā, kā arī programmas dalībniekiem nodrošināto priekšrocību klāsts, tādējādi motivējot arvien plašāku nodokļu maksātāju loku pieteikties šajā programmā un kā programmas dalībniekiem īstenot labprātīgu nodokļu saistību izpildi ilgtermiņā.

Tāpat pērn, lai pastiprinātu un pilnveidotu iestādes darbu ēnu ekonomikas apkarošanā, VID tika īstenota vērienīga tiesībsargājošo struktūrvienību reorganizācija un ar 2018. gada 1. janvāri, apvienojot līdzšinējo VID Finanšu policijas pārvaldi un VID Muitas policijas pārvaldi, tika izveidota VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde.

Tāpat ar 2018. gada 1. janvāri tika izveidota atsevišķa, patstāvīgā struktūrvienība – VID Iekšējās drošības pārvalde, kas atrodas VID ģenerāldirektora pakļautībā, tādējādi nodrošinot nepastarpinātu informācijas apriti par korupcijas riskiem un indikācijām. Ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aktualitāti pasaulē un arī Latvijā, jau ar 2017. gada 1. septembri VID ģenerāldirektora pakļautībā tika izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde.