Likumā noteiktajai zemākai piemaksai par virsstundu darbu ir pozitīva ietekme uz samaksas pieaugumu būvniecībā, uzsver LM
Foto: LETA

Grozījumiem Darba likumā, kas nosaka zemāku piemaksu par virsstundu darbu, ir pozitīva ietekme uz darba samaksas pieaugumu būvniecības nozarē, tādēļ tie būtu saglabājami, secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Saeimai, kuru ceturtdien akceptēja valdība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņojumā norādīts, ka būvniecības nozare šobrīd ir vienīgā nozare Latvijā, kuras spēkā esošajā ģenerālvienošanās ir izmantots Darba likuma regulējums, kas nosaka zemāku piemaksas par virsstundu darbu apmēru, vienlaikus paredzot augstāku minimālās darba algas likmi nozarē nodarbinātajiem.

Šī ģenerālvienošanās noteic, ka būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu tiek noteikta 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga - ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Vienlaikus ģenerālvienošanās paredz būtiski celt minimālo algu būvniecības nozarē. Tā paredz, ka pārejas periodā no 2019.gada 3.novembra līdz 2020.gada 2.maijam minimālā alga šajā nozarē ir 650 eiro mēnesī, bet stundas tarifa likme ir 3,89 eiro, savukārt no 2020.gada 3.maija būvniecības nozarē minimālā alga ir 780 eiro, bet stundas likme - 4,67 eiro.

Lai analizētu Darba likuma noteiktā regulējuma piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli, Labklājības ministrija aptaujāja gan sociālos partnerus, gan citas iesaistītās institūcijas, kā arī uzraudzības un kontroles iestādes.

Sociālo partneru - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas - ieskatā gan normas izstrādes laikā, gan arī normas darbības laikā Darba likuma regulējums veicina Satversmes 108.pantā paredzēto tiesību uz koplīgumu (tostarp arī ģenerālvienošanos) īstenošanu, jo tādejādi tiek sekmēta brīvprātīgu pārrunu mehānisma izveidošana un izmantošana, lai slēgtu darba koplīgumu starp darba devējiem un darba devēju organizācijām, no vienas puses, un arodbiedrībām, no otras puses.

Vienlaikus tiek veicināta sociālo partneru autonomija un koplīguma pārrunu brīvība Latvijā, kā arī nozaru pašregulācija, jo īpaši tādēļ, ka Darba likums piedāvā virkni jautājumu, kur tieši sociālo partneru savstarpējo sarunu rezultātā var veidot nozarei saistošu regulējumu, neatkarīgi no valsts tiesiskā regulējuma normām.

Kopumā pozitīvs vērtējums tiek pausts arī no ģenerālvienošanās tiešajām slēdzējpusēm, kuras savstarpēji nodrošina šīs ģenerālvienošanās īstenošanas uzraudzību, ziņojumā norāda Labklājības ministrija. Vienlaikus puses ir izveidojušas arī efektīvu ģenerālvienošanās uzraudzības un strīdīgo jautājumu izvērtēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka ģenerālvienošanās ietvertās normas vienveidīgi īsteno gan darba devēji, gan arī arodbiedrības.

Neskatoties uz izaicinājumiem, kas radušies ģenerālvienošanās sākotnējā izpildē, kopumā Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība atzina, ka gada laikā, kopš spēkā ir minētā ģenerālvienošanās, nav konstatēti tādi gadījumi, kad darbiniekam nekorekti tiktu piemērotas ģenerālvienošanās normas attiecībā uz piemaksas par virsstundu darbu apmēru.

Vienlaikus organizācija uzsvēra, ka joprojām darbiniekiem ir atsevišķi neskaidri jautājumi, piemēram, par to, vai attiecībā uz viņiem ir piemērojamas šīs ģenerālvienošanās normas, respektīvi, vai darbinieku veicamais darbs ir būvniecība, tāpat nereti tiek uzdoti jautājumi par to, vai pareizi ir piemērotas ģenerālvienošanās normas un darba samaksas aprēķins ir pareizs un citi, tomēr ģenerālvienošanās pušu komitejā, visām iesaistītājām pusēm sadarbojoties, tiek rasti kopīgi risinājumi un tie tiek darīti zināmi.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība atzina, ka gan darbiniekiem, gan darba devējiem joprojām ir jautājumi saistībā ar summētā darba laika noteikšanu - gan par summētā darba laika pārskata perioda pagarināšanas vai saīsināšanas iespējām, summētā darba laika kā tāda piemērošana un attiecīgi arī darba samaksas jautājumu specifika šajā gadījumā.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests (VID) informēja, ka pagājušā gada nogalē un šī gada pirmā pusgada laikā kopš ģenerālvienošanās ir stājusies spēkā, bija saņemtas sūdzības par "aplokšņu algām". Izskatot saņemtās sūdzības, tika konstatēts, ka būvniecības nozares uzņēmumos deklarētās darba algas un stundas tarifu likme neatbilst ģenerālvienošanās noteiktajam.

VID informēja, ka diemžēl joprojām saglabājās arī iepriekš vērotā tendence, ka būvniecībā nodarbinātajiem norāda nostrādāto stundu skaitu, kas nesasniedz stundu skaitu normālā darba laika ietvaros, proti, tiek norādīts, ka darbinieki tiek nodarbināti nepilnu darba laiku, līdz ar to arī minimālā darba alga nesasniedz ģenerālvienošanās paredzēto. Vienlaikus VID atzīst, ka stundas tarifa likme tiek norādīta atbilstoši ģenerālvienošanās noteiktajam, vai arī nedaudz to pārsniedz.

Tāpat VID saņēma sūdzības saistībā ar iespējamām neatbilstībām norādītajos profesijas kodos nodarbinātajiem, jo tieši nodarbinātā profesijas kods ir viens no kritērijiem ģenerālvienošanās noteiktās darba samaksas piemērošanai.

Vērtējot pieejamos datus, Labklājības ministrija atzīst, ka jau 2020.gada desmit mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, būvniecības nozarē ir vērojams atalgojuma pieaugums. Saskaņā ar VID datiem nodarbināto īpatsvars, kas saņēma par minimālo atalgojumu mazāku atalgojumu, ir samazinājies par diviem procentpunktiem, bet nodarbināto īpatsvars, kas saņēma ar valstī noteikto minimālo algu vienādo atalgojumu, samazinājies par 0,8 procentpunktiem.

Būvniecības nozarē nodarbināto īpatsvars, kas saņēma atalgojumu no valstī noteiktās minimālās algas līdz 700 eiro, ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem. Savukārt nodarbināto īpatsvars, kas saņēma atalgojumu no 700,01 eiro līdz 1400 eiro, palielinājās par 4,3 procentpunktiem, un nodarbināto īpatsvars, kas saņēma atalgojumu virs 1400 eiro, palielinājās par 1,4 procentpunktiem.

Tāpat pozitīva dinamika ir vērojama arī attiecībā uz vidējo stundas tarifa likmi. Būvniecības nozarē tā palielinājusies no 6,39 eiro 2017.gadā līdz 8,16 eiro 2020.gada desmit mēnešos, teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka VID par "aplokšņu algu" izmaksu 2020.gada 11 mēnešos saņēma 495 sūdzības no 482 nodokļu maksātājiem.

Savukārt 2020.gada 11 mēnešos saistībā ar "aplokšņu algu" izmaksu būvobjektos veiktajās darba devēju tematiskajās pārbaudēs 67,5% jeb 212 pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Visbiežāk konstatēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām (147 gadījumi), darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi (48 gadījumi), kā arī ziņas par personām, kuras sākušas darbu, VID iesniegtas novēloti (32 gadījumi).

Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 170 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai budžetā papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 443 300 eiro apmērā, tostarp 8100 eiro par būvniecībā nodarbinātajiem, palielinot darba samaksu atbilstoši ģenerālvienošanās dokumentā noteiktajam.

Par darba devēju tematiskajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 60 gadījumos piemērots naudas sods 39 700 eiro apmērā, tajā skaitā 29 gadījumos piemērots naudas sods 11 700 eiro apmērā par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Piecos gadījumos piemērots naudas sods 4000 eiro apmērā par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Turklāt veiktajos 36 nodokļu auditos papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda 6 735 900 eiro apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 3 062 700 eiro apmērā.

Lai ar nodokļu maksātāju panāktu savstarpēju sapratni par godīgu uzņēmējdarbības vidi, VID, konstatējot, ka būvkomersanta darba ņēmējiem darba samaksa neatbilst būvniecības nozares ģenerālvienošanās dokumentā noteiktajam, aicina būvkomersantu palielināt darba samaksu un iesniegt deklarāciju precizējumus. Tā rezultātā 48 būvkomersanti darba ņēmējiem palielināja darba samaksu un, iesniedzot deklarāciju precizējumus, iemaksai budžetā papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 85 400 eiro apmērā.

Līdz ar to Labklājības ministrijas ziņojumā secināts, ka darba samaksas pieaugums būvniecības jomā ir noticis, tomēr joprojām aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar spēkā esošo normu piemērošanas pareizību gan attiecībā uz darba un atpūtas laiku, gan arī darba samaksu.

Papildus Labklājības ministrija norāda, ka 2020.gada janvārī ir pabeigta Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izstrāde. Savukārt 2020.gada februārī sākās centralizētā datu saņemšana no elektroniskajām darba laika uzskaites sistēmām par būvniecībā nodarbināto nostrādātajām stundām.

Vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāze saņem un vienkopus uztur aktuālus, objektīvus un patiesus datus no visām būvlaukumos esošajām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām, kas ļauj veikt analīzi arī nodarbinātās personas griezumā par katra nodarbinātā darba faktiskajām darba stundām. Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes dati tiek nodoti VID nodokļu administrēšanai un Valsts darba inspekcijai darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrolei.

Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes dati liecina, ka 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos vidēji 8,4% sistēmā reģistrētiem nodarbinātajiem ir reģistrēts darba laiks, kas ir lielāks par normālo darba laiku. Līdz ar to arī darbiniekiem ir iespēja efektīvāk aizstāvēt savas aizskartās intereses un sekot līdzi tam, vai darba devējs pareizi ir uzskaitījis darba laiku un attiecīgi arī veicis darba samaksas aprēķinu, teikts Labklājības ministrijas ziņojumā.

Tajā norādīts, ka Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešana pozitīvi iespaidoja būvniecības nozares ģenerālvienošanās piemērošanu. No uzņēmumu puses, kuriem būvlaukumos nodrošināta elektroniskā darba laika uzskaite un vienlaicīgi tiek konstatētas neatbilstības būvniecības nozares ģenerālvienošanās prasību ievērošanā, ir novērota pozitīva tendence neatbilstību novēršanā, jo ir lielāka nodarbināto nostrādāto stundu caurskatāmība.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja ir vērtējusi informāciju par darba vietām būvniecības nozares uzņēmumos, kā arī nodarbinātos, un secināja, ka ir vērojamas pozitīvas tendences algu pieaugumā, it sevišķi starp 9.profesiju klasifikatora pamatgrupā nodarbinātajiem. Piemēram, salīdzinot būvniecībā 9.profesiju klasifikatora pamatgrupā nodarbināto vidējās algas atšķirības 2019.gada pirmajos desmit mēnešos (pirms ģenerālvienošanās stāšanās spēkā) ar 2019.gada pēdējiem diviem mēnešiem, pieaugums valstī bija 4% apmērā, taču Latgales reģionā pat 7% apmērā. Savukārt, salīdzinot 2019.gada pēdējos divus mēnešus ar 2020.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, pieaugums valstī ir 10% apmērā, taču Latgales reģionā 18% apmērā.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas rīcībā nav informācijas par pārkāpumiem saistībā ar virsstundu piemaksas izmaksu.

Ziņojumā teikts, ka līdz ar to ir īstenojies Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas mērķis - celt būvniecības nozarē nodarbināto darba samaksu, it sevišķi mazāk atalgotajās profesijās, potenciāli samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru, paaugstinot nodokļu un iemaksu apmēru, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma apmēru nodarbinātajiem un nodrošinot godīgāku konkurences vidi darba devējiem.

Tādēļ Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja pozitīvi vērtē veiktos grozījumus Darba likumā un aicina arī turpmāk veicināt sociālo partneru autonomiju, dodot iespēju nozaru sociālajiem partneriem ar vispārsaistošo ģenerālvienošanās palīdzību veidot vispiemērotāko regulējumu.

Izvērtējot visu iesaistīto pušu sniegto informāciju, Labklājības ministrija secina, ka kopumā būvniecības nozares ģenerālvienošanās paredzētā iespēja izmaksāt samazinātu piemaksu par virsstundu darbu, vienlaikus palielinot nozarē strādājošo darba samaksu, ir veicinājusi darba samaksas pieaugumu nozarē strādājošajiem un līdz ar to arī nodokļu nomaksu, kas kopumā vērtējams kā darbinieku stāvokli uzlabojošs virziens.

Šāda regulējuma pozitīvo ietekmi atzīst gan Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība, gan arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija.

Tādēļ kopumā Labklājības ministrija secina, ka šobrīd nav indikāciju par nepieciešamību grozīt normatīvos aktus attiecībā uz Darba likumā paredzēto izņēmumu no vispārīgā principa, jo esošais regulējums ir pozitīvs attiecībā uz darbinieka ieguvumu. Turklāt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā šobrīd spēkā esošais regulējums ir saglabājams.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Labklājības ministrija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form