Piedāvātās nodokļu politikas pamatnostādnes no 2021. līdz 2025. gadam mazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, jo to dēļ palielināsies darbaspēka nodokļu slogs, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostosvkis.
Viņš sacīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu no 2021. līdz 2025. gadam virzītājas ir pie varas esošās piecas koalīcijas partijas, no kurām katra mēģinājusi iedzīvināt savus vēlētājiem dotos politiskos solījumus attiecīgo nodokļu izmaiņu kontekstā. Viņa ieskatā nodokļu izmaiņas plānotas bez iepriekš veiktas, padziļinātas analīzes un pētniecības, vien balstoties uz populistiskiem solījumiem.
"Process, kādā plānojas nodokļu izmaiņas, ir mēmi haotisks. Rodas sajūta, ka tas nav racionāls process ar pienācīgi veiktiem aprēķiniem un nebalstās uz pienesumu Latvijas tautsaimniecībai vai ekonomikas izaugsmei," sacīja LTRK prezidents.
Rostovskis uzskata, ka tā rezultātā plānotās izmaiņas nodokļu politikā palielinās darbaspēka nodokļu slogu un tādējādi ir pretējas LTRK rosinātajām, kas bija orientētas uz risinājumiem Latvijas uzņēmēju konkurētspējas celšanai, samazinot darbaspēka nodokļu slogu. "Iezīmējas pretējs virziens, izskatās, ka augs darbaspēka nodokļu slogs, vēl vairāk samazinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globāli," sacīja Rostovskis.
Kā sacīja LTRK pārstāvis, ka darbaspēka nodokļiem pieaugot, Latvijā jau strādājošs uzņēmums un potenciālais investors var mēģināt nākamo attīstības soli spert citā valstī, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas. Nodokļu slogs augs arī mazajiem uzņēmējiem, no kuriem daļa varētu pāriet ēnu ekonomikā.
Rostovskis piebilda, ka pretēji LTRK nostājai gaidāmās nodokļu izmaiņas piedāvā piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, tādējādi sekmējot patēriņu.
Rostovskis gan atzina, ka par plānotajām nodokļu izmaiņām vēl iecerētas turpmākas diskusijas Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā. LTRK vadītājs pauda cerību, ka FM plānoto nodokļu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību daudz pamatīgāk izanalizēs. Patlaban esot vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Jau ziņots, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes, turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kā arī palielināt ģimenes valsts pabalstu, maksimālās papildu izmaksas lēšot 97 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus rosināts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un arī pakāpeniski celt dabas nodokli atkritumu glabāšanai, atceļot šī nodokļa atbrīvojumus. Tāpat plānots piemērot samazināto PVN medikamentiem, laikrakstiem, pārtikas produktiem un restorāniem.
