Ministriju papildu prasījumi budžetā – miljards, iespējas 10 reižu mazākas
Foto: LETA

Ministriju pieprasījumi dažādām, līdz šim pamatbudžetā neiekļautām vajadzībām, sasnieguši aptuveni miljardu eiro. Lielākie no tiem ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai, svētdien, 25. augustā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Aizejošajā nedēļā valdību veidojošajām partijām bija jāvienojas, kādas būs prioritātes, sadalot nākamā gada budžetu. Lai gan sarunas notikušas jau vairākos piegājienos, kompromiss vēl nav rasts. Paredzams, ka šim procesam būs vajadzīgs aptuveni mēnesis. Procesu sarežģītu padara ultimatīvi uzstādījumi. Bet ar draudiem atstāt valdību neviens no partneriem nemētājas.

"de facto" min dažus piemērus. Veselības ministrija prasa vismaz 150 miljonus eiro (120 milj. mediķu algām, 30 miljoni Stradiņa slimnīcas korpusa sadārdzinājuma segšanai), Izglītības un zinātnes ministrija – 63 miljonus eiro (tai skaitā skolotāju algām 23 miljoni, zinātnei – 30), Labklājības ministrija – 60 miljonus (t.sk. pensiju palielināšanai 30 miljoni), Kultūras ministrija – 14 miljoni (kultūras darbinieku algu celšanai), Iekšlietu ministrija – 91.7 miljoni (t.sk.policistu algu celšanai), Satiksmes ministrija – 121 miljons (ceļiem 70 miljoni), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 15 miljonus (galvenokārt vides institūciju spēju stiprināšanai), Zemkopības ministrija – 51.2 miljonus (tai skaitā lauku atbalsta pasākumiem 30 miljoni). Tāpat papildu finansējumu prasa Ekonomikas ministrija – 54.6 miljonus, Tieslietu ministrija – 29.4 miljonus (t.sk. Liepājas cietuma būvniecībai 8,5 miljoni, kā arī Ārlietu ministrija – 3 miljonus.

Pērn decembrī, tobrīd nesen kā ievēlētā Saeima vienbalsīgi nobalsoja par mediķu algu celšanu. Likumā ierakstītais 2020. gada veselības budžetam papildus liek atrast 120 miljonus eiro. Taču šī summa ir līdzvērtīga tai, kuru budžeta iespējas un prognozes ļauj plānot visu ministriju jaunieplānotajiem tēriņiem kopā. Vēlmes ir krietni lielākas – aptuveni miljardu. Budžeta veidošana būs visai pamatīgs pārbaudījums ilgi un sarežģīti veidotajai valdībai. Jau šobrīd Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir pateikuši – nebūs solītās naudas mediķiem, nebūs viņu balsis budžetam.

"Šis ir ļoti nopietns pārbaudījums, pirmais budžets, kas jāveido pašiem, saskaroties ar realitāti un saskarsme ar realitāti, es gribētu raksturot to kā tādu kritienu no ātri braucošā transportlīdzekļa – sakabe ar asfaltu ir ļoti cieta. Skaidrs, ka tas nebūs vienkārši, jo, kā jūs precīzi minējāt, viens ir teorētiski Saeimā pieņemt lēmumu un ierakstīt likumā konkrētas summas par mediķiem, un pavisam cits stāsts, kā izrādās, ir pēc tam, kad šie paši kolēģi, kas par to ir balsojuši, sāk skatīties uz budžetu kopsakarībās," atzīst veselības ministre Ilze Viņķele (A/Par!)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka budžeta piedāvājumā, kas valdību veidojošo partiju pārstāvjiem tika prezentēts pirmdien. "Tur vispār nav nekas iekšā no Jaunās konservatīvās partijas, tur ir tikai algas skolotājiem, kas bija apsolītas jau iepriekšējās valdības laikā," raidījumam saka Bordāns.

Vismaz pagaidām Jaunie konservatīvie nav atteikušies arī no idejas, ka ar šo budžetu varētu risināt savu priekšvēlēšanu solījumu par minimālās algas, pensijas un neapliekamā minimuma celšanu līdz piecsimt eiro. Cik lielu mīnusu budžetā šis solis radītu, viedokļi atšķiras. Partija pati aprēķinājusi – nepilnus divsimt miljonus, bet iepriekš izskanējuši minējumi par summu tuvu miljardam. Bordāna ieskatos viņi (JKP) valdībā nonākuši iekšēja opozicionāra lomā – viņu vēlmes netiekot ņemtas vērā. Jaunie konservatīvie neplāno iziet no šīs valdības, uzskatot, ka to, iespējams, vēlētos citi.

"Ja Jaunajai konservatīvajai partijai netiktu likti šķēršļi nedz prokuratūras reformēšanā, nedz Valsts drošības dienesta jautājuma pārskatīšanā, kvalitātes uzlabošanā, nedz šobrīd ar Latvijas Universitātes saistītos jautājumos, kādi lēmumi tiek pieņemti, tad droši vien mēs atvērti, pozitīvāk varētu iesaistīties arī budžeta jautājumu risināšanā," saka Bordāns.

KPVLV ar valsts budžeta palīdzību vēlas atslogot patērētājus no OIK sloga, bet savā pārziņā esošās iekšlietu jomas izdevumus – pielīdzināt aizsardzības jautājumiem.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPVLV) uz jautājumu, kas ir lielākie asumi partneru starpā, atbild: "Mums ir izklātas dažādas intereses pa visu laukumu. Un tad mēs mēģinām saprast, ko un kā. Droši vien drošības definīcija varētu kļūt par jautājumu, jo, ja mēs domājam par drošību tikai kā par Aizsardzības ministriju, tad mūsu ministrs (iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens) būs neapmierināts, jo drošība, īpaši, ja mēs domājam par visaptverošo drošību, noteikti ieskaita robežsardzi, ieskaita ugunsdzēsējus, policiju."

Kā vēsta raidījums, pagaidām neviena no partijām nav iestājusies ultimatīvā pozā, taču par to, cik tālu tās gatavas piekāpties, arī nerunā. Politiķu cerības tiek balstītas arī uz idejām par jauniem naudas iekasēšanas veidiem. Piemēram, Nacionālā apvienība jaunos nodokļos cer rast naudu demogrāfijas veicināšanas pasākumiem. Cik tālu šī partija būs gatava iet uz kompromisiem, premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA) "de facto" atbild: "Mēs arī tos meklējam, un es piedāvāju arī risinājumus, kas varētu būt papildu ienākumu avoti. Visas sarunas šobrīd ir tikai pašā sākumā."

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par iespējām celt nodokļus, lai iegūtu papildu naudu, ir skeptisks: "Es uzskatu, ka tas būtu nepareizi – no jebkuras valdības, prasīt esošajiem nodokļu maksātājiem maksāt vēl lielākus nodokļus, jo mēs, politiķi, ar sevi netiekam galā."

Valdības vadītājs sola meklēt līdzsvaru starp visiem naudas pieprasījumiem, lai nauda tiktu kopējām valdības prioritātēm. Turklāt jau iepriekšējās valdības veiktās nodokļu izmaiņas pretēji gaidītajam nesušas vairāk nekā simt miljonu lielu robu.

Kariņš ir pārliecināts, ka varbūt mazliet lēnāk nekā plānots, tomēr izdosies atrast kopsaucēju, lai izveidotu budžetu, par kuru gatava balsot visa valdība. "Beigās vai nu mēs katrs individuāli un kolektīvi būsim atbildīgi pret mūsu valsti, vai katrs paliek savās pozīcijās. Ja katrs paliek savās pozīcijās, tad tā sega nepietiek gandrīz nevienam, visi viņi saplosījuši un beigās visi naktī nosalst, nevis visiem naktī ir silti," saka Kariņš.

Intervijā ar "de facto" premjers kā prioritātes, kam būtu jāatrod nauda, nosauca izglītības un zinātnes jomu, veselības aprūpi, novadu reformu – par šiem jautājumiem kā svarīgākajiem politiķi vienojās, veidojot valdību.

Source

DELFI Bizness

Tags

Budžets 2020 Iekšlietu ministrija Ministru kabinets Satiksmes ministrija Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form