Foto: LETA

Saeima ceturtdien komisijām nodeva nākamā gada valsts budžeta paketi, kurā iekļauts likumprojekts "Par valsts budžetu 2020. gadam", likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" un grozījumi 26 likumos. Budžeta pieņemšana plānota līdz valsts svētkiem 18. novembrī.

Paredzams, ka par visiem šiem likumprojektiem atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar budžetu saistītos likumprojektus skatīs 22., 23., 24. oktobrī. 30. oktobrī Saeima to varētu pieņemt pirmajā lasījumā, pēc kura to atkārtoti skatīs valdība. Valsts budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā Saeimā plānota 13. un 14. novembrī.

Budžeta paketē iekļauti gan pretrunīgi vērtētie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, gan pašvaldību iebildumus raisījušie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

Tāpat grozījumi Izglītības likumā, kas paredz solidāru valsts un pašvaldību iesaisti 1.- 4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā.

Lemjot par likumprojektu nodošanu komisijām, par virkni projektu opozīcijas pārstāvji pauda savas iebildumus, kritizējot valdības sagatavotos likumprojektus.

Par grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" Zaļu un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis sacīja, ka pamatdoma neapšaubāmi ir pozitīvi vērtējama – palielināt nodevas azartspēļu automātiem, tomēr pilnīgi nepareizi ir tas, ka grozījumu dēļ pašvaldībām tiek samazināts naudas apjoms par vairāk nekā pieciem miljoniem.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kritizējot valdības iecerētās izmaiņas brīvpusdienu apmaksā, sacīja, ka "Kariņa valdībā sanāk, ka kults nekultu nes un paēdis nepaēdušu nesaprot".

Vjačeslavs Dombrovskis (S), kritizējot valdību par to, ka tā nepilda likumā paredzēto attiecībā uz finansējumu veselības aprūpei un zinātnei, aicināja valdību atsaukt budžeta projektu vai arī veikt grozījumus likumos, kuri netiek pildīti.

Jau ziņots, ka 11. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja 2020. gada valsts budžeta likumprojektu, kurā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,9 miljardi eiro, izdevumi 10 miljardi eiro, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Saeimā simboliskā ceremonijā ar budžeta portfeļa nodošanu likumprojekti tika iesniegti pirmdien, 14. oktobrī.

Simboliskā budžeta portfeļa gaitām varēja sekot arī "Delfi" video tiešraidē.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdē, īsumā raksturojot budžeta projektu, uzsvēra, ka nākamajā gadā netiek plānotas nodokļu izmaiņas, kā arī ir ievēroti Eiropas Komisijas ieteikumi sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Reirs norādīja, ka budžetā visām pašvaldībām plānots pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu, vidēji par 3,5%, kopumā pašvaldību ieņēmumi plānoti par 63 miljoniem lielāki.

Savukārt aizsardzības nozarei paredzēti līdzekļi 2% no IKP.

No papildus sadalāmajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā 229 miljoni paredzēti sociālās aizsardzības pasākumiem, 50 miljoni veselības aprūpes nozarei un 31 miljons pedagogu algām, skaidroja Reirs. Tāpat papildus līdzekļi paredzēti kultūras iestādēm, zinātnei, demogrāfijas pasākumiem, kā arī tieslietu un iekšlietu jomām.

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks valdības sēdē sagatavoto projektu novērtēja – "budžets nav ideāls, bet ir pieņemams". Nākotnē iesaka nopietni domāt, vai un kā palielināt iekasēto nodokļu īpatsvaru no IKP, lai nebūtu vienmēr jāknapinās.

Budžeta plāna projektā teikts, ka tas sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2020. gadam paredz IKP pieaugumu 2,8% apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!