Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šodien Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) iesniedza 2021. gada valsts budžeta likumprojektu.
Līdz ar to valdības sagatavotais nākamā gada valsts budžeta likumprojekts un to pavadošie likumprojekti ir nodoti izskatīšanai parlamentā.
Pulksten 9.40 Saeimas nama Lielajā vestibilā paredzēts Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) un finanšu ministra mediju brīfings.
Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 23. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA), kurš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.
Savukārt Reirs ir pirmais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu atnesis jau piekto reizi. Ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.
Vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021. gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.
No likumprojekta par valsts budžetu 2021. gadam izriet, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020. gada budžetā.
Savukārt nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar šī gada budžetu, ir par 744 miljoniem eiro vairāk.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.
IKP faktiskajās cenās prognoze 2021. gadam ir 30,02 miljardu eiro apmērā. Likumprojektā arī noteikts, ka 2021. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP.
Maksimālais valsts parāds 2021. gada beigās noteikts 14,44 miljardu eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums paredzēts 268,12 miljonu eiro apmērā.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem nonāks pašvaldību budžetā, bet 25% - valsts budžetā. Prognozēts, ka IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,34 miljardi eiro.
Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 405,08 miljoni eiro, kas galvenokārt tiks novirzīti pedagogu darba samaksai. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām būs 199,34 miljonu eiro, tai skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 198,68 miljonu eiro apmērā.
2021.gada budžeta likumprojektā arī paredzēts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro.
Likumprojektā arī paredzēta valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamā daļa. AS "Latvenergo" valsts pamatbudžeta ieņēmumos nākamgad no 2020. gadā gūtās peļņas būs jāieskaita ne mazāk kā 98,24 miljoni eiro, AS "Latvijas valsts meži" - ne mazāk kā 90,49 miljoni eiro, bet AS "Augstsprieguma tīkls" - ne mazāk kā 2,71 miljons eiro.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā noteiks, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2021., 2022. un 2023. gadam ir 0,1% no IKP.
Saeimai būs jāpieņem gala lēmums par nākamā gada budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
