Tostarp par 91,8 miljoniem latu pieaugs izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 130,5 miljoniem latu – izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Kopējie pamatbudžeta bāzes izdevumi 2011.gadā plānoti 3 361 733 343 lati, bet 2012.gadā - 3 184 150 905 lati.
Pieaugumu valsts pamatfunkciju īstenošanai galvenokārt veido precizētas valsts ilgtermiņa saistības. Piemēram, Aizsardzības ministrijai plānots palielināt izdevumi valsts budžeta investīcijām un ilgtermiņa līgumu izpildei nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 17,8 miljonu latu apmērā, Kultūras ministrijai – valsts budžeta investīcijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 13,5 miljonu latu apmērā. Finanšu ministrijai savukārt palielināti izdevumi iemaksām Eiropas Kopienas budžetā 5,5 miljonu latu apmērā, Vides ministrijai – Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam 30,8 miljonu latu apmērā. Veselības ministrijai nākamgad palielināti izdevumi Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai 6,1 miljona latu apmērā.
Tāpat līdzekļi nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par tiesnešu un prokuroru atalgojumu, kā arī citu ST spriedumu izpildei.
Izdevumu pieaugumu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai galvenokārt veido papildu izdevumi 188,7 miljonu latu apmērā programmā "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai", kā arī precizēti izdevumi uzsākto projektu finansēšanai ministriju budžetos.
Savukārt nākamā un 2012.gada valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar šo gadu palielināti par 90 miljoniem latu. 2011.gadā speciālā budžeta izdevumi plānoti 1 449 675 418 latu, bet 2012.gadā - 1 449 087 713 latu.
Izdevumu pieaugumu galvenokārt veido izdevumi 2010.gadā uzsākto pasākumu turpināšanai, piemēram, valsts pensiju speciālajā budžetā izdevumu pieaugums 144,1 miljona latu apmērā (2012.gadā – 149,1 miljons latu) vecuma pensiju izmaksām saistībā ar plānoto pensijas apmēra un saņēmēju skaita pieaugumu un vecuma pensiju indeksācijai. Tāpat plānots izdevumu pieaugums 1,7 miljona latu apmērā (2012.gadā – 1,3 miljoni latu) izdienas pensiju izmaksām saistībā ar plānoto pensijas apmēra palielinājumu un saņēmēju skaita samazinājumu un izdienas pensiju indeksācijai.
Savukārt nodarbinātības speciālajā budžetā izdevumi samazināti par 22,8 miljoniem latu (2012.gadā – 23,9 miljoni latu) apbedīšanas pabalsta izmaksām saistībā ar plānoto pabalsta saņēmēju skaita palielināšanos un bezdarbnieka pabalsta izmaksām saistībā ar plānoto pabalsta saņēmēju skaita samazināšanos un vidējā apmēra mēnesī samazināšanos.
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā samazināti izdevumi 28 miljonu latu apjomā (2012.gadā – 42,8 miljoni latu) maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstiem, pabalstiem pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam, darbā nodarītā kaitējuma atlīdzībām, kaitējuma atlīdzībām Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām, pensijām saskaņā ar speciāliem lēmumiem saistībā ar kontingenta un apmēra izmaiņām.
Bez tam 2012.gadā paredzēti papildu 12,7 miljoni latu procentu izdevumiem par ņemtajiem aizņēmumiem.
FM norāda, ka plānotā būtiskā izdevumu pieauguma un sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājuma dēļ 2011. un 2012.gadā veidosies speciālā budžeta nesabalansētība un līdz ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātais līdzekļu atlikums tiks izlietots.
Labklājības ministrija, lai nodrošinātu speciālā budžeta līdzekļu pietiekamību, 2011. un 2012.gadā plāno aizņēmumu no valsts pamatbudžeta - 2011.gadā 46,6 miljonu latu apmērā un 2012.gadā 391 miljonu latu apmērā.
Finanšu ministrija uzsver, ka budžeta izdevumu plāns vēl var mainīties atkarībā no sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem un tautsaimniecības rādītāju izmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
