Nākamo nodokļu reformu izstrādās Zakatistova vadīta attīstības komiteja
Foto: LETA

Nākamo nodokļu reformu, kas varētu stāties spēkā 2021. gadā, izstrādās Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadīta attīstības komiteja, ceturtdien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālistiem pavēstīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis (JV).

Šodien notikušajā valdības un sociālo partneru veidojošās Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē puses vērtējušas 2018. gadā spēkā stājušos nodokļu reformu un ieskicējušas darāmos darbus 2021. gadā plānotajai nodokļu reformai.

Dālderis stāstīja, ka gala secinājumus par 2018. gadā ieviesto nodokļu reformu varēs izdarīt vēlāk, tomēr patlaban esot skaidrs, ka reformas ietvaros ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes.

"Pozitīvi, ka ir samazināts nodokļu slogs, ieviesta progresivitāte, kā arī svarīga ir uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likme reinvestētajai peļņai. Tajā pašā laikā redzam, ka nav panākti vairāki citi mērķi, piemēram, nav atvieglota nodokļu administrēšana, nav panākts nodokļu ieņēmumu kopapjoma pieaugums pret iekšzemes kopproduktu utt. Kopējais secinājums ir tāds, ka darbs ir jāturpina, ņemot vērā pieļautās kļūdas," sacīja politiķis.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones vērtējumā 2018.gadā veiktās nodokļu reformas ietvaros tika paveikts daudz, tomēr ne viss. "Ir samazināts nodokļu slogs, ieviests UIN reinvestētajai peļņai un atcelts šī nodokļa avanss. Tajā pašā laikā visu labumu aizēnoja neizpratne par diferencētā neapliekamā minimuma un deklarēšanas administrēšanu," pauda Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka LDDK jau 2015. gadā neatbalstīja diferencēto neapliekamo minimumu, norādot, ka tas nerisinās nedz nevienlīdzības, nedz nabadzības problēmas, bet dos iespēju ēnu ekonomikai. "Mūsu brīdinājums 2015. gadā nu ir piepildījies," piebilda darba devēju pārstāve.

Viņas ieskatā, nodokļu sistēmā nepieciešami uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz UIN. Tāpat LDDK ieskatā bīstami ir signāli par pievienotā vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtības jeb "reversā PVN" atcelšanu. Darba devēju izpratnē, Latvijā būtu jāmazina darbaspēka nodokļu plaisa, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Kā arī LDDK ir gatava diskutēt, ja tiks plānotas izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā, lai nodrošinātu finansējumu veselības aprūpes nozarei.

Dālderis piebilda, ka šī valdība ir apņēmusies neveikt straujas izmaiņas nodokļos, bet par tām plānots diskutēt. "Esam apņēmušies līdz nākamā gada vidum sagatavot jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes, lai izmaiņas varētu stātos spēkā no 2021. gada. Vienlaikus gandrīz visām valdību veidojošajā partijām ir savi priekšlikumi nodokļu sistēmas pilnveidošanai. Redzam, ka progresīvais nepaliekamais minimums un progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ir radījusi lielas problēmas to administrēšanai un ir skaidrs, ka tas ir jāmaina," stāstīja FM pārstāvis. Viņa ieskatā, jārisina arī problēmas ziedojumu piesaistei nevalstiskajām organizācijām.

Pēc politiķa teiktā, turpmāk diskusijas par izmaiņām nodokļos notiks valdības sadarbības padomes paspārnē esošajā attīstības komitejā, ko vadīts FM parlamentāras sekretārs Zakatistovs, kurš ir apņēmies jau šajā mēnesī sākt pirmās diskusijas. Dālderis piebilda, ka visas diskusijas notiks sadarbojoties ar sociālajiem partneriem.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore atzinīgi novērtēja ideju koalīcijas padomes paspārnē veidot attīstības komiteju nodokļu jautājumos, jo tādējādi tie, kas darbosies ar nodokļu reformas jautājumiem, varēs vairāk iedziļināties šajā jautājumā.

"Iepriekšējās nodokļu reformas izstrādē bija ļoti liela datu plūsma, tāpēc gadījumā, ja kāds no politiķiem minētajā jautājumā neiedziļinājās, bija grūti sarunāties. Katrā ziņā nevēlamies situāciju, kad augšā kāds izlemj un mums iedod iepazīties ar lēmumu. Tāpat skaidrībai par izmaiņām nodokļos jābūt vismaz sešus mēnešus pirms izmaiņas stāsies spēkā, lai uzņēmēji varētu sagatavoties," atzina Meņģelsone.

Viņa piebilda, ka patlaban, kad ekonomika attīstās, ir īstais brīdis, kad veikt visas nepieciešamās reformas, jo pēc tam var būt par vēlu.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība patlaban neveiks izmaiņas iepriekšējā premjera Māra Kučinska (ZZS) veiktajās izmaiņās nodokļos, tomēr līdzšinējā valdība sarunas par izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs sāks diskusijas 2020. gada sākumā.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) intervijā pauda, ka visas valdību veidojošās partijas ir panākušas izpratni, ka nodokļus varētu mainīt vienreiz četros gados, kamēr darbojas konkrētā valdība un parlaments.

"Šāda pieeja ir atbalstāma, lai nebūtu situācijas, ka ikreiz, kad budžetā pietrūkst naudas, tiek veiktas pēkšņas izmaiņas nodokļos. Valdības vadītājs arī uzsver, ka svarīga ir pārmantojamība, proti, mēs uzņemamies iepriekšējās saistības - gan to, kas tika iebalsots budžetā, gan arī nodokļu jomā. Tāpēc arī dosim iepriekšējās valdības sāktajai nodokļu reformai trīs gadus un vēlāk to izvērtēsim," atzina ministrs.

Plānots, ka no 2020. gada sākuma līdz vidum valdība ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām spriedīs par iespējamām izmaiņām nodokļos.

"Patlaban vēl nevaru konkrēti pateikt, kādas tieši izmaiņas gaidāmas. Tiesa, redzu atsevišķus iespējamus uzlabojumus, kam nebūtu būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Viens risināms jautājums ir darbaspēka nodokļu uzskaite un apmaksa, bet otrs ir jautājums par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO), kurām patlaban ir problemātiski piesaistīt ziedojumus," sacīja Reirs.

Source

LETA

Tags

KPV LV Finanšu ministrija Jānis Reirs Latvijas Darba devēju konfederācija Līga Meņģelsone PVN
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form