Nav skaidrības, pēc kādiem principiem sadalīta atbalsta nauda KM kapitālsabiedrībām, secinājusi VK
Foto: Pixabay

Nav skaidrības, pēc kādiem principiem sadalīta atbalsta nauda Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām, secinājusi Valsts kontrole (VK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020. gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, VK secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim – atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr VK norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem. Tādēļ, raugoties uz jauniem valsts budžeta līdzekļu piešķīrumiem 2021. gadā, Valsts kontrole aicina izvērtēt jau esošo pieredzi gan izdevumu samazināšanā, gan kapitālsabiedrību motivēšanā meklēt jaunus ienākumu gūšanas veidus.

Publisku pasākumu organizēšanas aizliegums gan 2020. gada pavasarī, gan 2020. gada nogalē, kā arī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi negatīvi ietekmēja kultūras nozari, tajā skaitā teātrus, koncertorganizācijas, operu un baletu, cirku, jo daļu to ienākumu veido ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un arī no telpu nomas.

Neapšaubot to, ka Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām bija nepieciešams papildu finansiāls atbalsts finanšu situācijas stabilizēšanai, un atzīstot, ka Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības no valsts budžeta papildus saņemtos sešus miljonus eiro ir izlietojušas atlīdzības izdevumu segšanai, Valsts kontrole norāda uz ievērojamo valsts budžeta dotācijas īpatsvaru Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību finansēšanā arī pirms Covid-19 izraisītās krīzes, kas tradicionāli ir bijis pat lielāks par pusi no visiem ieņēmumiem.

2019. gadā ikgadējā vispārīgā valsts budžeta dotācija Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veidoja 58% no to kopējiem ieņēmumiem, 2020. gadā jau pirms krīzes dotācijas apjomu ievērojami palielinot. Sākotnēji bija plānots, ka tās īpatsvars veidos 66 % no to kopējiem ieņēmumiem. Rezultātā ar Covid-19 papildu piešķīrumu un citām valsts budžeta līdzekļu pārdalēm valsts budžeta finansējums 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām 2020. gadā bija 40,8 miljoni eiro, kas veidoja pat 89% no kopējiem šo kapitālsabiedrību ieņēmumiem. Pašu ieņēmumi no biļetēm un telpu nomas bija pieci miljoni eiro, norāda VK.

Kultūras ministrijas iesniegtie aprēķini par nepieciešamo Covid-19 finansējumu kapitālsabiedrībām Valsts kontrolei nedod skaidru atbildi uz jautājumu par naudas sadales principiem. Valsts kontrole, veicot pārbaudi, salīdzināja katrai kapitālsabiedrībai papildus piešķirtā finansējuma apmēru ar dažādiem kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem un kopsakarības nekonstatēja.

2021. gadā Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām piešķirtās ikgadējās valsts budžeta dotācijas apmērs ir 37,2 miljoni eiro, bet, ārkārtējās situācijas ierobežojumiem turpinoties, var rasties situācija, kad tiek domāts par papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību. Tādēļ Valsts kontrole aicina Kultūras ministriju apstākļos, kad kultūras nozares problēmas samilzt, piešķirot kapitālsabiedrībām papildu valsts budžeta finansējumu, nodrošināt iespējami vienlīdzīgu, izdevumus mazināt rosinošu un ieņēmumus palielināt motivējošu sadalījumu un skaidrot to sabiedrībai.

Veiktajā pārbaudē arī konstatēts, ka VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" Covid-19 radīto seku novēršanai 2020. gadā vēl saņēma papildu finansējumu 262 tūkstošu eiro apmērā neatliekamu ēkas remontdarbu un uzlabojumu veikšanai.

"KM pateicas Valsts kontrolei par veikto pārbaudi un tās ietvaros izteiktajiem ieteikumiem, kas jau tiek ņemti vērā," portālam "Delfi" sacīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Lai noteiktu, kāds un pēc kādiem principiem sadalāms finansiālais atbalsts Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai KM kapitālsabiedrībām būs nepieciešams 2021. gadā, KM jau izveidota un strādā darba grupa, kuras sastāvā ir arī pašu kapitālsabiedrību (Daugavpils teātris, Nacionālais teātris, Latvijas Nacionālā opera un balets, "Latvijas Koncerti") pārstāvji.

Kā KM skaidrojusi jau pērn, kultūras kapitālsabiedrību atbalstam 2020. gadā pieprasītais un saņemtais finansējums izlietots atalgojuma izmaksai teātru un koncertorganizāciju darbiniekiem. Atbalsta finansējums tika prasīts un piešķirts tāpēc, ka Covid-19 ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ kapitālsabiedrības nevarēja rīkot klātienes izrādes un gūt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības (atkarībā no kapitālsabiedrības tie veido 40-60%, un veido arī daļu no darbinieku algu fonda).


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā opera un balets Ministru kabinets Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form