Nelieli uzlabojumi nodokļu politikā ir pieļaujami, uzskata LTRK
Foto: F64

Latvijas uzņēmēji sagaida stabilitāti nodokļu jomā, taču nelieli uzlabojumi nodokļu politikā ir pieļaujami, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, komentējot otrdien valdības sēdē izskanējušo, ka būs nepieciešams ieviest izmaiņas nodokļos agrāk par 2021. gadu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas uzņēmējiem ļoti svarīga ir stabilitāte nodokļu jomā, jo uzņēmēji plāno investīcijas, kā arī darbību ilgtermiņā, taču pēdējās izmaiņas nodokļu politikā nebija veiksmīgas, ko atzīst arī eksperti, tāpēc nelieli uzlabojumi tajā ir atbalstāmi, ja kopumā nodokļu politikā saglabājas stabilitāte.

Tajā pašā laikā Rostovskis uzsvēra, ka valsts politikai būtu jābūt vērstai uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu, nevis uz to, lai iztrūkstošie līdzekļi valsts budžetā tiktu segti no nodokļu paaugstināšanas.

"Trūkst naudas veselības aprūpei, skolotājiem un citiem resursiem. Taču tā vietā, lai diskutētu par ieņēmumu palielināšanu, apgrozījuma kāpināšanu, jaunu uzņēmumu piesaisti un esošo uzņēmumu apmēru audzēšanu, daudzi politiķi domā par nodokļu sloga palielināšanu, kas ilgtermiņā problēmas nerisinās," teica Rostovskis.

Viņš arī piebilda, ka LTRK patlaban kopā ar valdību veido diskusiju formātu par to, kā sekmēt ekonomikas pieaugumu tā vietā, lai finanšu līdzekļus pārdalītu no vienas budžeta programmas citai.

Savukārt, komentējot veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pausto, ka ministrija rosinās pērn veikto sociālo iemaksu palielināšanu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem, tādējādi iedzīvotājiem kvalificējoties valsts obligātās veselības apdrošināšanai, viņš sacīja, ka LTRK ir pret nodokļu sloga palielināšanu. "Ja iepriekšējā valdības sasaukumā Veselības ministrijai bija doma virzīties uz nodokļu maksāšanas stimulēšanu, palielinot [iespējamo veselības aprūpes] pakalpojumu grozu, patlaban ir tendence atgriezties pie iepriekšējā pakalpojumu groza neatkarīgi no tā, vai nodokļi tiek godprātīgi nomaksāti vai nē," sprieda Rostovskis.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) atzina, ka esošais modelis, kad veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai vieniem ir jāmaksā paaugstināta valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme, bet citiem, kuriem, iespējams, ienākumi ir pat lielāki, nav šāda pienākuma, savukārt pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir vienāda, nav īsti korekts, tāpēc, no šī skatpunkta izmaiņas ir nepieciešamas.

"Vienlaikus ir jāatzīst, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšana personu grupām, kuras nemaksā vienu vai otru nodokli, no sabiedrības veselības un sociālā skatpunkta nav labs risinājums, jo ietver sevī neatliekamās palīdzības izmaksu pieauguma, darbspēju samazināšanās un pat invaliditātes pieauguma riskus. Tas, ka personai līdzekļu trūkuma vai citu iemeslu dēļ tiek liegta pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, ir viena no nežēlīgākajām nevienlīdzības formām. Tātad normālais risinājums ir finansēt no pamatbudžeta, vai saglabāt tā saucamo apdrošināšanas sistēmu, ietverot tajā visus Latvijas iedzīvotājus, nosakot sociālās grupas, par kurām iemaksas veic darba devēji, valsts, pašvaldība un kuras iemaksas veic pašas," uzsvēra LDDK.

Konfederācijā arī atzīmēja, ka attiecībā uz mikrouzņēmumos nodarbinātajām personām risinājums ir samērā vienkāršs - var paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi par vienu procentpunktu, novirzot to veselībai, bet ar cita veida nodokļu režīmiem situācija ir ļoti sarežģīta. "Piemēram, ko darīt, ja persona saņem ļoti nelielu atalgojumu, attiecīgi maksājot niecīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet pati dzīvo no dividendēm vai cita veida ienākumiem. Turklāt, jāņem vērā, ka daļa Latvijas valstspiederīgo saņem darba ienākumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur arī maksā darba nodokļus, bet vienlaikus skaitās Latvijas rezidenti, klāstīja LDDK.

Pēc LDDK minētā, lai novērstu attiecīgās problēmas, LDDK ieskatā labākais risinājums ir ieviest fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu, kas balstītos otrā līmeņa groza vidējās izmaksās uz vienu iedzīvotāju. Šāds modelis nodrošinātu skaidru un prognozējamu naudas plūsmu, kā arī mazinātu pēdējos gados paaugstinātās priekšrocības aplokšņu algu sektoram.

Jau ziņots, ka veselības ministre piedāvā jaunu risinājumu valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, kas paredzētu šai apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības sēdē atzina, ka Veselības ministrijas piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos agrāk par 2021. gadu.

"Būtu bezatbildīgi Veselības ministrijas piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara agrāk par 2021. gadu, bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem," uzsvēra Ministru prezidents. Vienlaikus Kariņš atzina, ka nodokļu sistēmai būtu jābūt taisnīgai un vienlīdzīgai, bet nekādā gadījumā nevar pieļaut nodokļu sistēmas pasliktināšanos.

Source

LETA

Tags

Budžets 2019 Aigars Rostovskis Ilze Viņķele Krišjānis Kariņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ministru prezidents Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form