Nerodot papildu finansējumu veselībai, mirstība pieaugtu visos sabiedrības slāņos, pauž Baldzēns
Foto: LETA

Piekrītu mediķu bažām, ka jaunā veselības aprūpes sistēma varētu atsevišķos sabiedrības slāņos palielināt mirstību, tomēr, ja netiktu rasts papildu finansējums veselības aprūpei, mirstība pieaugtu visos sabiedrības slāņos, teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņš norādīja, ka jaunā veselības aprūpes sistēma ir labāks risinājums. Veselības aprūpei nevajadzētu risināt ēnu ekonomikas problēmu, bet Latvijā tā ir tik kompleksa, ka šo jautājumu nevar apiet, piebilda Baldzēns.

Pēc viņa domām, nevar pastāvēt situācija, ka viens iedzīvotājs pelna naudu pensijai un veselības aprūpei, bet cits dara to daļēji vai nemaz, bet tomēr izmanto šos pakalpojumus. "Šeit notiek negodīga pārdale starp dažādām iedzīvotāju grupām, un mums ir nepieciešams veidot taisnīgāku sabiedrību, kurā katrs cenšas ieguldīt pakalpojumos, kurus viņam nākotnē vajadzēs," uzsvēra LBAS priekšsēdētājs.

Jautāts, kā tiek vērtēts valsts veselības apdrošināšanas iemaksas apmērs, Baldzēns skaidro, ka pieaugums no 1% uz 5% ir pakāpenisks, lai iedzīvotājus pieradinātu pie domas, ka viņiem jānāk ārā no ēnu ekonomikas.

Baldzēns norādīja, ka pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems arī bezdarbnieki, studenti, jaunās māmiņas un citi, tomēr viņš apšauba, vai šo pašu pakalpojumu būtu jāsaņem darbspējīgam cilvēkam, kurš it kā nestrādā, bet nav arī pieteicies bezdarbniekos.

Kā iepriekš pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešana atsevišķu sabiedrības slāņu, piemēram, bezpajumtnieku vidū paaugstinās mirstību.

Jau ziņots, ka cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas.

Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē iepriekš veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka 2019.gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.

Čakša teica, ka patlaban likumā ierakstīts, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātā persona saņem Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, plānveida operācijas dienas stacionārā vai slimnīcā, rehabilitāciju un citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Savukārt personas, kas nebūs apdrošinātas saņems tikai valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas sastāv no neatliekamās medicīniskās palīdzības, dzemdību palīdzības, zobārstniecības palīdzības akūtos gadījumos, ģimenes ārsta sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem saslimšanās ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Source

LETA

Tags

Anda Čakša Egils Baldzēns Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Veselības aprūpe
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form