Neviens opozīcijas priekšlikums budžeta otrajam lasījumam negūst valdības atbalstu
Foto: LETA

Trešdien ārkārtas sēdē Ministru kabinets izskatīja nākamā gada budžetam iesniegtos priekšlikumus pirms otrā jeb galīgā lasījuma. Atbalstu guva vairāku nozaru ministriju un koalīcijas deputātu priekšlikumi, kā arī precizējošie Saeimas Juridiskā biroja tehniskie priekšlikumi, taču ministru atbalstu neizdevās gūt nevienam no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

"Esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumus, kas pārsvarā bija juridiskās tehnikas priekšlikumi. Esam atbalstījuši Saeimas Latgales apakškomisijas priekšlikumu par Rēzeknes olimpiskā centra būvniecības pabeigšanu. Pārējie priekšlikumi nav atbalstīti. Šādu likumprojektu nosūtīsim Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai," pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 18 miljonu eiro pārdali, palielinot budžeta projektā mediķu algām paredzēto finansējumu līdz kopumā 60 miljoniem eiro. Kopumā darbs valdības sēdē, izskatot Finanšu ministrijas izvērtētos priekšlikumus budžeta paketes likumprojektiem, ritēja raiti un prasīja nepilnu stundu.

Valdība atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputātu priekšlikumu piešķirt papildu līdzekļus Olimpiskā centra "Rēzekne" pabeigšanai 2020.gadā. No nepieciešamajiem 1,956 miljoniem eiro valdība atbalstīja šim mērķim pārdalīt 998 000 eiro no Izglītības un zinātnes ministrijas paredzētajiem līdzekļiem sporta būvēm.

Reirs pastāstīja, ka arī skolēnu Dziesmu svētkiem nākamā gada budžetā programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks iezīmēti 1,6 miljoni eiro, lai segtu arī svētku rīkošanas sadārdzinājumu.

"Par skolēnu Dziesmu svētkiem nav jāuztraucas, jo nauda ir svētkiem un arī sadārdzinājumam. Tāmes tika veidotas 2015. gadā, un kopš tā laika inflācija un dažādas izmaksas ir sadārdzinājušās. Tāpēc iesaistītajām nozaru ministrijā paredzētā nauda ir iekļauta programmās "Līdzekļi neparedzētiem pasākumiem", un, kad būs faktiskie izdevumi pieprasīti, mēs apmaksāsim," skaidroja ministrs.

Kā iepriekš solīts, uz otro lasījumu valdība nākamā gada budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektos paredz arī papildus viena miljona eiro gadā piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem nākamajos trīs gados, to attiecīgi sadalot – 750 tūkstoši Latvijas Radio un 250 tūkstoši Latvijas Televīzijai. Savukārt atbalstam vietējā satura veidošanai komercemedijos nākamā gada budžeta projektā paredzēti 500 tūkstoši eiro.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020. gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi 324 priekšlikumus.

Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK).

Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija pēc MK atzinuma saņemšanas darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas plānojusi sākt 7. novembrī.

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam", "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" un 26 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 13. novembrī.

Tags

Budžets 2020 Finanšu ministrija Jānis Reirs Latgale Latvijas Radio Latvijas Televīzija Ministru kabinets Rēzekne Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form