Nodokļu parādi budžetam mēneša laikā sarukuši līdz 972,95 miljoniem eiro
Foto: Shutterstock

Mēneša laikā no 53 355 jūlija sākumā, līdz 55 240 augusta sākumā, pieaudzis nodokļu parādnieku – fizisko un juridisko personu – skaits, kas budžetam parādā vairāk nekā 150 eiro, bet kopējā parādu summa sarukusi no 973,69 miljoniem eiro līdz 972,95 miljoniem eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā informācija.

VID apkopotā informācija šā gada 7. augustā liecina, ka nodokļu parādnieku pirmais desmitnieks mēneša laikā nav mainījies – augusta sākumā, tāpat kā jūlija sākumā, lielākās saistības pret valsti bija 2002. gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrētajai SIA "Vexoil Bunkering" – 36,59 miljoni eiro. Jūlija sākumā šī uzņēmuma saistības pret valsti bija 36,07 miljoni eiro.

Kā liecina UR apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, uzņēmums kā darbības veidus norādījis uzglabāšanu un noliktavu saimniecību. Kā jūnijā ziņoja "Lursoft" Klientu portfelis, kuģu bunkurēšanas uzņēmumam "Vexoil Bunkering" VID piemērojis šogad jau ceturto nodrošinājumu – aizliegumu reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas.

"Lursoft" dati liecina, ka 2017. gadā "Vexoil Bunkering" apgrozījums bija 1,6 miljoni eiro, bet gadu tas noslēdza ar 584 976 eiro peļņu. Uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir 1986. gadā dzimušais Dmitrijs Čebotarjovs, bet atlikušie 20% uzņēmuma pieder 1987. gadā dzimušajam Reinim Inkēnam.

Pēc VID datiem otrs lielākais nodokļu parādnieks ar 20,99 miljoniem eiro augusta sākumā bijis jau iepriekš nodokļu parādnieku saraksta galvgalī esošais būvmateriālu vairumtirgotājs SIA "Ormus", kura saistības pret valsti mēneša laikā nav būtiski mainījušās. Uzņēmums jau 2016. gadā atzīts par maksātnespējīgu. Uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā bija 29,09 miljoni eiro, bet zaudējumi – 1,18 miljoni eiro.

Trešajā vietā augusta sākumā ar 20,63 miljonu eiro saistībām bija SIA "Inrercom Trading Ltd". Šīs kompānijas saistības pret valsti jūlija sakumā bija 20,41 miljons eiro. Kompānijas saimniecisko darbību VID apturējis 2016. gada 30. novembrī. Uzņēmums iepriekš nodarbojās ar dažādu preču un elektronisko ierīču vairumtirdzniecību.

Ceturtajā vietā augusta sākumā ar 14, 01 miljona eiro parādu bija SIA "Bebriko Ltd". Šī uzņēmuma saistības pret valsti pirms mēneša bija 13, 4 miljoni eiro. Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā, un tā iepriekšējie nosaukumi bijuši gan SIA "KMM Metāls, gan "MKM Metāls", gan "Bebrico".

Uzņēmuma līdzīpašnieki līdz 2015. gadam bija kādreizējais Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis, Māris Niedra un Kaspars Loss. Pēc "Lursoft" datiem, viņiem piederošās uzņēmuma daļas ir apķīlātas. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59,2 miljoni eiro, taču gadu tas noslēdza ar 6,9 miljonu eiro zaudējumiem, liecina "Lursoft" dati. 2015. gada 4. decembrī uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu un par administratoru iecelts Romāns Žeglovs. Jau vēstīts, ka pār uzņēmumu iepriekš krita aizdomu ēna par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu valstij.

Piektajā vietā ar 12,96 miljonu eiro parādu VID ierindojis SIA "Riepu bloki". Šī uzņēmuma parāds valstij mēneša laikā nav būtiski mainījies. Kā ziņots, "Riepu blokiem" pērn par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu Valsts vides dienests piemēroja 12,9 miljonu sodu. Uzņēmums vēlāk tika atzīts par maksātnespējīgu.

Sestajā vietā VID ar 12,92 miljonu eiro parādu augusta sākumā ierindojis 2014. gadā reģistrēto automobiļu tirgotāju SIA "Vectors", kuras parāds pirms mēneša bija 12,78 miljoni eiro. "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmums 2016. gadā apgrozījis 261 006 eiro un gadu noslēdzis ar 16 360 eiro peļņu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Aivars Lipiņš. 2017. gada 6. novembrī VID bija pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Septītajā vietā ar 8,56 miljonu eiro parādsaistībām VID ierindojis 2002. gadā reģistrēto poligrāfijas uzņēmumu SIA "Reneprint". Sī uzņēmuma parādsaistības pret valsti mēneša laikā nav būtiski mainījušās. Pēc "Lursoft" datiem 2014. gadā uzņēmums apgrozījis 10,58 miljonus eiro, bet gadu noslēdzis ar 672 177 eiro zaudējumiem. Firmas vienīgais īpašnieks ir Arvīds Balodis. 2015. gada novembrī uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu, un VID apturējis tā saimniecisko darbību.

Astotajā vietā augusta sākumā VID bija ierindojis alumīnija ražotāju AS "Krāsainie lējumi", kuras parāds valstij, tāpat kā pirms mēneša, bija 8,39 miljoni eiro. 2014. gada februārī tiesa atzina šo uzņēmumu par maksātnespējīgu.

Devītajā vietā ar 7,71 miljona eiro saistībām pret valsti, tā pat kā pirms mēneša, arī augusta sākumā bija kādreizējā apģērbu un apavu tirgotāja SIA "Membrant". "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmuma saimniecisko darbību VID bija apturējis jau 2015. gada martā un tā paša gada maijā uzsākts arī likvidācijas process.

Desmitajā vietā ar 7,42 miljonu eiro saistībām augusta ākumā bija 2010. gadā reģistrētā elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecības firma SIA "Zomejs". Arī šīs firmas saistības mēneša laikā nav būtiski mainījušās. "Lursoft" dati ir par "Zomeja" darbību 2016. gadā rāda, ka uzņēmums bija apgrozījis 25,18 miljonus eiro, bet gadu noslēdzis ar 168 687 eiro peļņu.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir 1982. gadā dzimušais Aleksejs Pomerancs. Pēc Maksātnespējas reģistra datiem šā gada martā "Zomejs" atzīts par maksātnespējīgu. Par administratoru iecelts Alvis Marga.

VID dati liecina, ka kopumā 112 uzņēmumu un privātpersonu saistības pret valsti pārsniedza vienu miljonu eiro. To vidū bija tādi uzņēmumi kā AS "Dzintars", AS "KVV Liepājas metalurgs" un AS "Liepājas metalurgs", AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca", SIA "Dzimtā sēta", SIA "Carnikavas konservi", AS "Latvijas zaļais elektrons", SIA "Maxima Latvija" un citi.

VID dati liecina, ka kopējie nodokļu parādi budžetam augusta sākumā bijuši 1,21 miljards eiro, no tiem 744, 34 miljoni eiro valsts budžetam, 305, 22 miljoni eiro pašvaldību budžetiem un 161, 09 miljoni eiro – sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi.

Source

DELFI Bizness

Tags

VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form