NVO aicina ieviest valsts monopolu alkoholam Latvijā

TAKLNK uzskata, ka, pirmkārt, ir nepieciešams noteikt valsts alkohola monopolu, kā tas jau izdarīts Zviedrijā, kur alkohola tirdzniecība ir valsts uzņēmumu monopols, kas pierādījis savu efektivitāti, kā arī nodrošināt industrijas pilnu caurskatāmību. "Šī ir joma, kurā ir lieli korupcijas draudi un notiek pastāvīga iedzīvotāju maldināšana," uzskata otrganizācija.

Otrkārt, TAKLNK ieskatā, tabakas un alkohola industriju ir nepieciešams pakļaut monitoringam. "Ja tas netiks darīts, ņemot vērā šo industriju faktiski neierobežotos resursus, tiks radīts apdraudējums valsts suverenitātei," norāda NVO.

Tāpat organizācija norāda, ka "mūsu politiķiem ir jādeklarē savas intereses un ienākumi no alkohola un tabakas tirdzniecības un ražošanas (arī caur ārzonām gūtie)".

Gan tabakas, gan alkohola efektīva profilakse balstās uz sekmīgas tabakas un alkohola kontroles politikas īstenošanu valstī. Taču Latvijā nav alkohola un tabakas politikas, kas būtu ietverta atbilstošā valsts programmā, kā arī nodrošināta ar adekvātu finansējumu, norāda organizācija. Problēmu nav iezīmējuši pat autori jaunajā stratēģiskajā dokumentā "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam". Sevišķi sāpīgi tas ir tāpēc, ka uz pierādījumiem balstīti modeļi šādai politikai ir ietverti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās, atzīmē TAKLNK.

Organizācija norāda, ka no alkohola un tabakas lietošanas sekām valsts tautsaimniecība zaudē aptuveni 6% no iekšzemes kopprodukta, šo produktu radītais slimību slogs veido 30%. Tabakas un alkohola radītā kaitējuma nepietiekama novērtēšana un neadekvāta likumdevēju un pārvaldes rīcība ir galvenā problēma un šķērslis profilaksei, tātad valsts attīstībai. Koalīcija norāda, ka "šīs divas legālās narkotikas paņem trešdaļu no Latvijas iedzīvotāju veselības, un to neievērot, plānojot rīcību, nozīmē nolemt to neveiksmei". "Īpaši jāmin alkohola radītais slimību slogs, kas Latvijā ir divas reizes augstāks nekā ES vidējais līmenis – Latvijā tie ir 15,4%, Eiropas Savienībā - 7,4%.

Organizācija min, ka sabiedrības veselības aģentūras veiktie pētījumi liecina - par regulāriem smēķētājiem ir uzskatāmi 13% 13–14 gadu veco skolēnu, 25% 15–16 gadu veco skolēnu, 38% 17–18 gadu veco jauniešu un 40% jauniešu vecumā no 19 līdz 20 gadiem. 2008.gadā 14,1% 15-gadīgo zēnu un 15,8% 15 gadīgo meiteņu vismaz reizi nedēļā lietoja alkoholiskos kokteiļus, turklāt, pieaugot vecumam, abās dzimumu grupās palielinās to jauniešu īpatsvars, kuri piedzērušies vismaz 2-3 reizes. 15-16 gadus vecu skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš 1995. gadā ir četrkāršojies – no 2% 1995. gadā līdz 8% 2007. gadā. Skolēnu īpatsvars, kuri "alkoholu dzēruši ar mēru", samazinājies no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā. Tāpat jaunieši apliecina, ka alkoholiskos dzērienus nopirkt viņiem nesagādā nekādas problēmas.

Šie ir satraucoši rādītāji, kas liecina, ka tabakas un alkohola ierobežošanas un profilakses aktivitātes pēdējo gadu laikā nav spējušas ierobežot šo vielu lietošanas izplatību jauniešu vidū un prasa tūlītēju kompleksu un valstisku iejaukšanos, atzīst organizācija.

Koalīcija jau vairakkārt ir uzsvērusi: lai ierobežotu šo produktu izplatību, ir nepieciešams celt gan visu tabakas produktu, gan alkoholisko dzērienu nodokļus un cenas virs inflācijas līmeņa un iedzīvotāju ienākumu pieauguma. Tāpat ir nepieciešams noteikt, ka "minētos veselību apdraudošos un pat nāvi nesošos produktus" ir atļauts tirgot tikai specializētās tirdzniecības vietās, kā arī ierobežot tirdzniecības laiku.

Tāpat, koalīcijas ieskatā, Nepieciešams aizliegt tirgot cigarešu paciņas, kurās ir mazāk par 19 cigaretēm, kas ir tendētas tieši uz jauniešu auditoriju, kā arī noteikt stingrākus šo produktu iegādes un pārdošanas vecuma ierobežojumus, palielinot tos vismaz līdz 20 gadu vecumam.

TAKLNK uzskata, ka alkoholam Latvijā ir nepieņemama jebkāda veida reklāma, līdz ar to ir nepieciešams noteikt alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu, kā tas jau ir ar tabakas produktiem. Šos produktus nedrīkst saistīt arī ar sporta, kultūras un citiem pasākumiem. "Pamatīgu regulējumu prasa interneta vide, kas ir pārsātināta ar reklāmu, jauniešiem itin viegli pieejamām pirkšanas un pārdošanas iespējām," norāda koalīcija. Nepieciešams nodrošināt arī atkarīgo personu ārstēšanu. Protams, paralēli šiem jau pieminētajiem pasākumiem, ir nepieciešama visas sabiedrības izglītošana, uzskata TAKLNK.

Organizācija norāda, ka veselības izglītībai ir jābūt "neatņemamai izglītības programmas disciplīnai", turklāt izglītības iestādes ir tās, kurām "jābūt no visām atkarības vielām brīvai teritorijai". "Ikvienai izglītības iestādei ir jābūt savai politikai šajā jautājumā," uzsver koalīcija.