Saeimas Sporta apakškomisijas priekšlikums paredz sportam atvēlēto finansējumu palielināt par 3,4%. "Atbalsts paredzēts sportistiem un sporta federācijām, kuru uzdevums ir rūpēties kā par fizisko aktivitāšu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tā arī augstas klases sportistu startiem. Tāpat izdevumu pieaugums sporta nozarē skaidrojams ar atbalsta palielināšanu, gan esošajiem sportistiem, gan tiem, kuri beidz savas gaitas sportā un sasnieguši pensionēšanās vecumu," skaidro Dabare.
Priekšlikumu atbalstīt aicina LSFP, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) un Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
"Sporta federācijas savos sporta veidos un darbības jomās papildu citām aktivitātēm, tostarp Latvijas pārstāvniecībai pasaules un Eiropas čempionātos, paveikušas ievērojamu darbu sporta aktivitāšu organizēšanā un fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanā Latvijas iedzīvotāju vidū," pauž LSFP prezidents Einars Fogelis. "Sporta federāciju organizēto tautas sporta pasākum skaits pieaug gadu no gada. Apsveicami, ka Latvijā attīstījušās vairākas nozīmīgas tautas sporta kustības. Likumsakarīgi, ka atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam no sabiedrības puses, sportisko aktivitāšu nodrošināšanai ir nepieciešams finansējums, tāpēc kopā ar partneriem esam izstrādājuši efektīvu risinājumu, kas palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību sporta nozarei, jo īpaši bērnu, jauniešu un tautas sporta sektoram, atbilstoši Latvijas ekonomiskajai izaugsmei."
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis atzinīgi vērtē valsts iestāžu sadarbību budžeta tapšanā: "Līdz šim valdība ir apstiprinājusi budžeta bāzes skaitļus 2017., 2018. un 2019. gadam. Šis budžets ir 2015. gada sporta budžeta bāzes līmenī. Latvijas sportistu sagatavošana augsta līmeņa sacensībām un fizisko aktivitāšu pieejamība ir tiešā veidā saistīta ar valsts attīstības rādītājiem un esam gandarīti, ka valsts plāno ieguldīt lielākus līdzekļus sporta attīstībai."
"Latvijas paralimpieši nes Latvijas vārdu pasaulē un ir pelnījuši rūpes par to, lai viņi varētu trenēties pasaules līmenī, turklāt cilvēkiem ar kustību traucējumiem sports ir viena no svarīgākajām sociālās integrācijas platformām," uzsver LPK prezidente Daiga Dadzīte.
Vēstīts, ka Saeima oktobra izskaņā konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2018.- 2020. gadam.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro, liecina pirmajā lasījumā atbalstītais projekts.
Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
