Foto: Publicitātes foto
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP) trešdien noraidīja ierosinājumu aplikt ar nodokli ostu maksas.

Lai arī ekonomikas ministrijas padomniece Ilona Platonova minēja virkni argumentu, kāpēc būtu ostu maksas samērīgi jāapliek ar nodokli, padomes vairākums to noraidīja. Platonova skaidroja, ka luksus džips ostu preses sekretāriem, kā arī ostu reklāmu izvietošana laikrakstos pat simtiem tūkstošu latu liek domāt, ka ostu pārvaldēm ir iespējas optimizēt līdzekļu izlietojumu. Turklāt arī Valsts kontrole esot secinājusi, ka Rīgas osta nelietderīgi ir izsaimniekojusi līdzekļus miljoniem latu apmērā.

Viņa arī norādīja, ka apliekamais nodoklis attiektos uz ostu pārvaldēm, kam būtu jāoptimizē izdevumi, nevis uzņēmējiem, kuri strādā ostās. Platanova solīja, ka līdz šodienas vakaram būs izstrādāts konkrēts priekšlikums un tiks piedāvātas konkrētas likmes. Viņa atklāja, ka nodoklis varētu tikt iekasēts gan no ostu maksām, gan zemes nomas maksām un tas nebūtu lielāks par 20%. Ekonomikas ministrijas pārstāvji arī norādīja, ka, apliekot ostu maksas ar nodokli, ostām būs jāaizdomājas par darbības efektivitāti un par pārmērīgo vajadzību apmierināšanu.

Ostu pārstāvji gan viennozīmīgi norādīja, ka to līdzekļi esot ierobežoti, jāmaksā esot kredīti bankām par ostu infrastruktūru sakārtošanu, un atzina, ka, piemērojot nodokli ostu maksām, tās būs spiestas celt maksas arī ostā strādājošiem uzņēmējiem. To varot darīt, jo to paredz ar uzņēmējiem noslēgtie līgumi. Kārlis Leiškalns, kas pārstāv lielās ostas, norādīja, ka šī esot "fiksā ideja" un neesot izvērtēts, cik lielus zaudējumus šis solis nesīs tautsaimniecībai. Turklāt tiekot arī minēti dažādi cipari, cik varētu iekasēt no ostām valsts budžetā. Viņš pieļāva, ka var par šo jautājumu atvērt diskusiju, taču ne to, kā "fikso ideju" realizēt.

Liepājas mērs Uldis Sesks ("Liepājas partija") norādīja, ka vairāki uzņēmumu pārstāvji esot viņu informējuši, ka tie pārstās strādāt Liepājas ostām, ja tiks ieviestas ostu maksas. Ostu vadītāji skaidroja, ka lielajās ostās neesot spīdoša finansiālā situācija un tās nevarot salīdzināt ar Tallinas ostu, kur katru gadu piestājot ap 5000 prāmju.

Ostu padome lēma neakceptēt ierosinājumu aplikt ar nodokli ostu maksas, jo tas samazinās ostu konkurētspēju un attiecīgi samazināsies pārkrauto kravu apjomi. Lielākā daļa nobalsoja par šo priekšlikumu, tikai trīs bija pret un divi atturējās.

Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) savā tvitera kontā uzsver, ka šis lēmums pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu, savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) bijis neizlēmīgs un atturējies.

Dombrovskis šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" skaidroja, ka atturējies, jo priekšlikums esot vēl "samērā agrīnā sagatavošanas stadijā" un neesot pietiekami noformulēts. Reformu partija to plānojot izdarīt līdz nākamajai koalīcijas padomes sēdei. Ministru prezidents norādīja, ka jautājumam ir atvērts, taču svarīgs ir ekonomiskais un fiskālās ietekmes izvērtējums. Turklāt šoreiz bijušas problēmas ar ziņotājiem par jautājumu, jo ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir atvaļinājumā, bet Vjačeslavs Dombrovskis (RP), kuram bija plānots uzticēt šo pienākumu, arī aizsteidzies atvaļinājumā.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri nav konceptuāli iebilduši pret Reformu partijas (RP) ierosinājumu par ostas nodevu. RP rosina šos budžeta ienākumus no ostu nodevas novirzīt autoceļu uzturēšanai, "tādējādi atbrīvot budžeta naudu sociālajām vajadzībām - pedagogu, mediķu un iekšlietu sistēmas darbinieku algām un sociālajām garantijām", teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

RP pārstāvji norāda, ka koalīcijas partneri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un tas tiks iestrādāts valsts budžeta plānošanā. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi RP arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai.

LOTLP ir valdības izveidota institūcija, un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!