Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicinās nodokļu reformas vadības grupu pārvērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu tūrisma nozarei, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM skaidro, ka, kāpinot PVN likmi līdz 21%, Latvijā par nakšņošanu viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanas vietās būs jāmaksā otrs augstākais nodoklis Eiropas Savienībā (ES).
"Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tiek piemērota teju visās – 25 no 28 – ES dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā šī likme ir 9%, Polijā – 7%. Patlaban pilna PVN likme – 20% un 25% šim pakalpojumam tiek piemērota tikai Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē," klāstīja ministrijā.
Pēc sarunas ar nozari piektdien ministrs atzina, ka PVN likmes celšana kavēs turpmāko tūrisma nozares un tautsaimniecības attīstību. Turklāt gan citu valstu, gan Latvijas iepriekš veiktie mēģinājumi celt nodokļus tūrismam cietuši tūlītēju neveiksmi, un tās atgriezušās pie pazeminātas likmes, minēja Ašeradens.
"Pievienotās vērtības nodokļa celšana ne tikai apturētu nozares izaugsmi, kas pērn bijusi 7%, bet, pēc nozares aplēsēm, samazinātu tās apgrozījumu pat par 25%. Kaut arī FM iecere skatāma kontekstā ar pārējām nodokļu pamatnostādnēm, piedāvājums tūrisma nozarei ir pretrunā ar galvenajiem uzstādījumiem eksporta un nozares konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc jau šodien aicināšu nodokļu reformas vadības grupu neriskēt ar nozari, kuras apgrozījums sasniedz gandrīz miljardu eiro," sacīja Ašeradens.
Tūrisma organizāciju pārstāvji norādīja, ka, palielinot PVN, Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju un daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc. "Šis PVN kāpums nogalinās ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu. Lauku tūrismā vairāk nekā 80% ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc lauku tūrisma uzņēmējdarbība balstās uz vietējo klientu maksātspēju," skaidroja asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnate Ziemele.
Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vice-prezidente Kitija Tigule uzsvēra – gadījumā, ja PVN Latvijas viesnīcu pakalpojumiem tiks paaugstināts līdz pilnai likmei, viesnīcu cenas pieaugs vismaz par 11%. "Rezultātā Latvija kļūs neinteresanta gan brīvdienu tūristiem, kas šeit tērē savu ģimenes budžetu, gan ārzemju biznesa tūristiem un konferenču / kongresu rīkotājiem, kuri savus budžeta plānus izstrādā trīs gadus uz priekšu. Pārējās Baltijas valstis ar prieku šo jaunumu pieņemtu, lai savām tūrisma nozarēm noteiktu vēl ekonomiski svarīgāku lomu, pateicoties lielajam ceļotāju pieaugumam uz Latvijas dārdzības rēķina," viņa minēja.
Savukārt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzina, ka situācija nozarē pēc būtības ir līdzīga tai, kas piedzīvota 2008. gadā, un diezgan droši var "apgalvot, ka arī šoreiz PVN likmes celšanas sekas būs katastrofālas gan attiecībā uz Latvijas konkurētspēju, gan sociālekonomiskajos rādītājos".
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.
Latvijā PVN netiek piemērots eksporta precēm un pakalpojumiem. Izņēmums ir naktsmītņu pakalpojumi, kam tiek piemērota samazināta likme – 12%. 2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%, un nozares apgrozījums samazinājās par 33%.
