Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstu guvis priekšlikums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iekļaut normu, kas ierobežotu darbinieku iespējas vienlaicīgi strādāt vairākos mikrouzņēmumos.
Likumprojekts paredz samazināt īpašajam nodokļu maksāšanas režīmam pieļaujamo apgrozījumu, kas būtu vienāds ar 2018. gadā plānoto pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas slieksni – 40 tūkstošiem eiro gadā. Pašlaik atļautais mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums ir 100 tūkstoši eiro.
Tāpat Saeimas Budžeta komisijā galīgajā lasījumā atbalstu guvušie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro un nodarbināto skaits nepārsniedz piecus cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma.
Trešdien atbalstu guva arī priekšlikums, kas nosaka, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt mikrouzņēmuma nodokļa paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina. Par šo priekšlikumu komisijas sēdē sākās plašas diskusijas. Ņemot vērā uzņēmēju iebildumus, tika noteikts normas pārejas laiks – līdz 2019. gada 1. janvārim.
Līdz 2017. gada decembrim nodarbinātais varēs reģistrēties vairākos mikrouzņēmumos, taču strādāt tajos varēs līdz 2019. gada 1. janvārim. Šāds risinājums komisijas sēdē tika rasts, lai izvairītos no iespējamības, ka uzņēmēji vērsīsies Satversmes tiesā.
No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.
Jau iepriekš – 2015. gadā – ap 11% no visiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem bija tādi mikrouzņēmumi, kuros strādājošie saņēma atalgojumu, lai gan mikrouzņēmumam nebija apgrozījums, vai tas bija ļoti mazs.
Valsts ieņēmumu dienests identificēja vairākus komersantus, kuros tika pārtrauktas darba attiecības ar darba ņēmēju, bet faktiski tās turpinājās sniedzot pakalpojumus jau mikrouzņēmuma nodokļa režīma ietvaros.
Līdz ar to secināts, ka daudzi uzņēmumi izmanto mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļu slogu, nevis tam mērķim, kam tas tika ieviests – vienkāršotai nodokļa piemērošanai un uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju kopējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits jūlijā vidū bija 44 652.
Par grozījumiem galīgajā lasījumā Saeima lems ceturtdien, 27. jūlijā.
