Lai gan valdošās koalīcijas pārstāvji vairākas reizes publiskajā telpā apliecinājuši, ka šogad tā saucamo "deputātu kvotu" nebūs, tas nav apturējis dažādas organizācijas vērsties Saeimā ar lūgumu papildu finansējumu nākamā gada budžetā tomēr rast, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.
Pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" Saeimās mājaslapā atrodamas vairāk nekā 20 vēstules – dažādu organizāciju, valsts iestāžu sūtītas. Daļa vēstuļu autoru, neskatoties uz valdošās koalīcijas nostāju, ka kvotu nebūs, lūdz rast nākamā gada budžetā papildu finansējumu.
Kā ierasts pie Saeimas vērsušies dažādu sporta veidu pārstāvji, lai lūgtu papildu finansējumu nozarei. Piemēram, Latvijas orientēšanās federācija vēstulē lūdz atbalstu Pasaules orientēšanās čempionāta atbalstam, kurš plānots, ka notiks nākamgad Latvijā. Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Sporta federācijas padome federāciju informējusi, ka naudu čempionātam nav iespējams rast.
Sporta sacensību organizēšanai nepieciešami nepilni 976 tūkstoši eiro, iepriekš 500 tūkstoši eiro tika lūgti no IZM, savukārt 479 tūkstoši eiro bija plānoti no pašu vai sadarbības partneru maciņiem.
Arī Latvijas Motosporta federācija lūdz valsts atbalstu 170 tūkstošu eiro apmērā Individuālā Spīdveja Eiropas Čempionāta fināla organizēšanai Daugavpilī.
Tikmēr Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts lūdzis piešķirt 30 tūkstošus eiro lielu finansējumu Eiropas – Latvijas Ekonomikas foruma "Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas efektīvai ekonomikai" organizēšanai un norisei.
Savukārt Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola vērsusies pie Saeimas ar lūgumu pēc 125 tūkstošiem eiro, lai renovētu Rudbāržu pili, kurā 1919. gadā bija Latvijas Pagaidu valdības pirmās uzticīgās bruņotās vienības – Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona galvenā mītnes vieta. Šobrīd pilī atrodas Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskola.
Pie Saeimas vērsušās arī vairākas nevalstiskās organizācijas. Piemēram, "4. maija Deklarācijas klubs" lūdz Saeimas deputātu atbalstu ikgadējā finansējuma saņemšanai no valsts budžeta kluba darbības nodrošināšanai. Kā norādīts kluba vēstules pielikumā, "4. maija Deklarācijas kluba" darbības nodrošināšanai nākamgad vajag 14,6 tūkstošus eiro.
Savukārt ebreju reliģiskā biedrības "Šamir" un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes loceklis Menahems Barkahāns vērsies pie Saeimas ar lūgumu izskatīt iespēju piešķirt Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejam papildu finansējumu 168 tūkstošu eiro apmērā pamatdarbības nodrošināšanai.
Tikmēr Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) lūdz, veidojot 2018. gada budžetu, paredzēt papildu finansējumu sabiedrības pilsoniskajai līdzdalībai un sadarbībai. LPA lūdz komisiju rast iespēju paredzēt Nevalstisko organizāciju fondam nepieciešamos papildus resursus vismaz 300 tūkstošu eiro apmērā un 100 tūkstošu eiro apmērā "Līdzfinansējuma programmai", kuras mērķis ir veicināt Latvijas biedrību un nodibinājumu spēju līdzdarboties projektu īstenošanā, kuros nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu tādā apjomā, ko nav iespējams nosegt organizācijām no tām pieejamajiem līdzekļiem.
Līdz šim par "deputātu kvotu" naudu izdota virkne grāmatu. Arī šogad, tāpat kā pērn, pie deputātiem vērsusies SIA "Laura Plus". Uzņēmums lūdz valsts budžeta izdevumos līdzekļus no Latvijas simtgadei paredzētiem līdzekļiem 22,5 tūkstošus eiro, lai izdotu grāmatu "Latgales ainava", kurā būtu eksponētas 300 Latgales ainavas fotogrāfijās.
Reaģējot uz šo vēstuli, Kultūras ministrija (KM) sniegusi atbildi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, norādot, ka simtgades pasākumi, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, ir noteikti ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā nav paredzēti finanšu līdzekļi grāmatai "Latgales ainava".
Tā dēvētās "deputātu kvotas" ir gadiem ilga tradīcija, kad deputāti piešķir līdzekļus dažādiem projektiem sev tīkamām biedrībām, skolām, baznīcām vai pašvaldībām, kuras paši pārstāv vai atbalsta. Vēl pērn deputāti pēc dažādu organizāciju lūgumiem uz otro budžeta lasījumu iesniedza priekšlikumus, taču plānots, ka šogad šī prakse tiks pārtraukta.
Ziņots, ka Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no koalīcijas partiju un frakciju vadītājiem ir saņēmusi apliecinājumu, ka šogad tā saucamo "deputātu kvotu" nebūs.
"Valdība no savas puses neatbalstīs nekādas iniciatīvas, kur tiks piedāvāts palielināt izdevumus, paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir "kvotu pasākums",' uzsvēra finanšu ministre. "[Koalīcijas] partiju vadītāji ir apliecinājuši, ka jumtu, žogu, grāmatu un tādu jau iepriekšējos gados pieredzēto "deputātu kvotu" nebūs"," sacīja politiķe.
Vienlaikus deputāti gan varēs piedāvāt Saeimā dažādas politikas izmaiņas, jo valdība to aizliegt nevar. "Pieņemam, ka opozīcijas deputāti nāks ar savām idejām. Valdība viennozīmīgi neatbalstīs tādas idejas," norādīja Reizniece-Ozola.
