Pārdalot IIN ieņēmumus, pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.

Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu.

Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%.

11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Kopumā FM aprēķinājusi, ka 2021. gadā nodokļu izmaiņu rezultātā pašvaldību ieņēmumi samazinsāies par 104,6 miljoniem eiro.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem skaidroja, ka IIN pārdales rezultātā iecerēts rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanai.

Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," uzsvēra premjers.

Pēc viņa paustā, "atlabšanas fonda" nauda valsts budžetā ienāks maksimums trīs gadu laikā. "Un šīs ir tās naudas, ko mēs varam arī pašvaldībām piedāvāt kā ne tikai kompensējošu, bet pārkompensējošu mehānismu jebkādam iespējamam iztrūkumam, kas būtu arī IIN pārdale," uzsvēra Kariņš.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka FM piedāvātā IIN ieņēmumu pārdale par labu valstij pašvaldībām radītu nesamērīgu ieņēmumu samazinājumu.

Viņš skaidroja, ka ieņēmumi no IIN ir lielākie nodokļu ieņēmumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, "tāpēc tas pašvaldībām ir vēl jo sāpīgāk". "Tik liels samazinājums viena gada ietvaros noteikti ir nesamērīgs," pauda LPS vadītājs.

Kaminskis uzsvēra, ka nākamgad pašvaldībām savos budžetos papildus jārod kopumā ap 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu, dzīvokļa pabalstiem, minimālās darba algas palielināšanos pašvaldību iestādēs, pirmsskolas pedagogu algu celšanu, administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un tamlīdzīgi.

Vēstīts, ka FM sagatavojusi ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ministrijā uzsvēra, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19 krīzē izgaismotā problēma ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

FM rosina izmaiņas nodokļos ieviest trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, paredzēts samazināt VSAOI likmi par vienu procentpunktu, palielināt ienākumu slieksni līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Ja no 2021. gada 1. janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, tad minimālā VSAOI apmērs varētu būt ap 170 eiro mēnesī.

Tāpat no 2021. gada rosināts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. "Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālai apdrošināšanai," norādīja FM.

Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt IIN likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi un atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem - vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022. gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.

Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti arī transportlīdzekļu nodokļi.

FM aprēķinājusi nodokļu izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu. 2021. gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, bet 2022. gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023. gadā - papildus 76,1 miljonu eiro.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gints Kaminskis Krišjānis Kariņš Latvijas Pašvaldību savienība Ministru prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form