Latvijas Pašvaldību savienība Saeimas Budžeta komisijai ir nosūtījusi aicinājumu atteikties no ieceres pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus vēl vairāk par labu valstij.
Pašlaik valsts kasē nonāk 75%, bet pašvaldībām - 25% šī nodokļa ieņēmumu, tomēr Saeima 30. oktobrī pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Pašvaldības uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumu atņemšana tām ir nekorekta, jo pašvaldību pienākumi un kompetence azartspēļu jomā netiek samazināta.
Šādu pat priekšlikumu likuma grozījumiem ir iesniedzis arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Kā ziņots, minētie likuma grozījumi paredz celt nodokļa likmi azartspēlēm.
Grozījumi, kas ietverti 2020. gada budžeta likumprojektu pakā, esot izstrādāti, "lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu, sabalansētu nodokļa likmes ar azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu".
Sākot ar 2020. gadu, paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei par katru ruletes, kā arī kāršu un kauliņu spēlēm par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro par katru spēļu galdu.
Tāpat paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem - par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu likme augtu no 4164 eiro uz 5172 eiro par kalendāro gadu.
