Pēc asām diskusijām Saeima konceptuāli atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu
Foto: LETA

No nākama gada mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā no apgrozījuma, paredz Saeimā ceturtdien konceptuāli atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekts atzīts par steidzamu, tas nozīmē, ka tas tiek skatīts divos lasījumos ierasto trīs vietā.

Par likumprojektu balsoja 59 deputāti, pret bija seši deputāti, savukārt no balsojuma atturējās 18 deputāti.

Grozījumi tika izstrādāti, lai atceltu šī gada 23. novembrī pieņemtās izmaiņas, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma.

Līdz ar to līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms.

Kā portālam "Delfi" norādīja Saeimas Preses dienestā, ņemot vērā radušos situāciju, kad virkne mikrouzņēmumu bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, ar grozījumiem paredzēta iespēja šiem uzņēmējiem līdz 2017. gada 31. janvārim atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Vienlaikus Saeima atbalstīja ierosinājumu izslēgt iepriekš pieņemto normu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms darbosies līdz 2019.gadam.

Rosinātās izmaiņas paredz 2017. gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4%, bet 2018. gadā – 80%.

"Šobrīd tiek piedāvāts mazliet labāks [likumprojekts] par slikto," asi likuma grozījumus kritizēja Mārtiņš Bondars (LRA). "Kāpēc jūs piedāvājiet mums balsot par sliktu produktu?"

Vienlaikus Bondars pauda neizpratni, kāpēc uz sēdi nav ieradusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņa ieskatā Reizniecei-Ozolai ir jāuzņemas atbildība par radīto haosu. Viņš uzsvēra, ja "ministrs var uzņemties atbildību par pumpu", tad kādam ir jāuzņemas atbildība par haosu uzņēmējdarbībā.

Likumdošanā tiek sasniegta jauna radoša virsotne, ironizēja Ilze Viņķele (V). Deputāte Inga Bite (LRA) atgādināja par tiesiskās paļāvības principu. Viņa norādīja, ka 15 dienas pirms jaunā gada mainīt nodokļu sistēmu nav pareizi. "Mēs diezgan droši varam nokļūt Satversmes tiesā," paredzēja Bite.

Deputāte Solvita Āboltiņa (V) atzina, ka vēl nekad nav tik slikti jutusies. Viņa atvainojās, ka "Vienotība" bija tik gļēva, ka nespēja pirms diviem gadiem pastāvēt uz to, ka mikrouzņēmumu nodokļa jomā ir jāveic izmaiņas.

"Jūs par idiotiem taisiet visu valsti," secināja Ivars Zariņš (S), savukārt Jānis Urbanovičs (S) pauda, ka viņa skatījumā Valsts prezidents ir gāzis valdību. "Šitā valsti vadīt nevar!" uzsvēra deputāts.

Patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%.

Galīgajā lasījumā par likuma grozījumiem Saeimas lems 20. decembrī.

Vēstīts, ka ceturtdien frakcijas "Vienotība" deputāti Saeimās iesniedza likumprojektu, kas paredz izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, taču Saeimas vairākums lēma to nenodot izskatīšanai komisijā.

Partija iesniegtajā likumprojektā piedāvāja noteikt, ka mikrouzņēmumi, kuru apgrozījums nav lielāks par 40 000 eiro, varētu izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli 15% vai 5% apmērā, kā arī par katru darbinieku veikt sociālās iemaksas.

"Vienotības" pārstāvji solīja savus ierosinājumus iesniegt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā priekšlikumus.

Ziņots, ka nevalstiskās organizācijas iebilda pret novembrī pieņemtajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka jauni mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji varēs reģistrēties tikai līdz nākamā gada vidum.

Organizācijas un opozicionāri norādīja, ka nav skaidrs, kādi nodokļu maksāšanas režīmi būs 2018. gadā, kad mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būtu jāpārreģistrējas.

Pēc asās kritikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis decembra sākumā nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viņš skaidroja, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Tags

Budžets 2017 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Mikrouzņēmumu nodoklis Saeima

Comment Form