Visvairāk - par 39,5% - pērn samazinājies atbalsts bezdarbniekiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam saruka no 89 miljoniem latu 2010.gadā līdz 44 miljoniem latu 2011.gadā (par 50,8%), kas skaidrojams ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita samazināšanos (2010.gada beigās bija 60 000, bet 2011.gada beigās – 35 000), kā arī ar 2009.gadā noteikto bezdarbnieku pabalsta ierobežojumi.
Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2005.–2011.gadā
(milj. latu)
Par 17,6% samazinājās arī izdevumi atbalstam ģimenēm un bērniem, kas skaidrojams ar valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanu.
Lielāko daļu (52,3%) no sociālās aizsardzības izdevumiem pērn saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 93% – 1,046 miljardi latu - bija atvēlēti vecuma pensijām. Salīdzinot ar 2010.gadu, kopējie izdevumi pensijām 2011.gadā samazinājās par 3,6%, kas galvenokārt saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, jo 2009.gadā ieturētā naudas summa vecuma pensijas saņēmējiem tika atmaksāta 2010.gadā.
Lielākais izdevumu pieaugums (par 19%), salīdzinot ar 2010.gadu, bija sociālās atstumtības samazināšanai – pabalsti naudas vai apmaksātu preču vai pakalpojumu veidā. Izdevumu pieaugumu šajā izdevumu sadaļā galvenokārt ietekmēja pašvaldību izmaksājamais pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts).
Izdevumi GMI pabalstam palielinājās par 19% (2010.gadā – 18 miljoni latu, 2011.gadā – 22 miljoni latu). Kaut arī 2011.gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits pakāpeniski samazinājās (no 71 000 janvārī līdz 64 000 personu decembrī), tieši 2011.gada martā GMI pabalsta saņēmēju skaits (80 000 personu) sasniedza visaugstāko līmeni.
Salīdzinājumam, Eiropas Savienībā izdevumi sociālajai aizsardzībai 2010.gadā vidēji bija 29,4% no IKP.
