Saeima naktī no trešdienas uz ceturtdienu, vairāk nekā 19 stundu ilgā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.- 2019. gadam, portāls "Delfi" uzzināja parlamenta sēdē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par nākamā gada budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36.

Saeimas sēde sākās plkst. 9 un beidzās plkst. 04.20. 19 stundas ilgajā sēdē deputāti ne reizi vien kāpa tribīnē, kur ne tikai citēja dzejniekus un filozofus, bet arī izteica apvainojumus un kaunināja cits citu.

Tā saucamās "deputātu kvotas" pavadīja plašas debates, bet opozicionāri koalīcijai veltīja asu kritiku.

Deputāti atbalstīja priekšlikumus aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Tautas kalpi atbalstīja dažādus projektus un pasākumus – sporta, kultūras, izglītības un citās jomās.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā tā paredzēta 3,4% apmērā.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.

Sākot ar 2017. gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība. 2017. gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro.

Finansējums valsts aizsardzībai, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Likumu par nākamā gada valsts budžetu pavadīja 57 likumu grozījumi.

Deputāti ārkārtas sēdē lēma par budžetu pavadošajiem likuma grozījumiem, tostarp par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, kā arī par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.

Saeima, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi virkni ierosinājumu par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem.

Galīgajā lasījumā parlamentāriešu ieteikumiem paredzēto finansējumu mēdz saukt par "deputātu kvotām", jo katras partijas pārstāvjiem atvēlēta noteikta summa.

Saeima atbalstīja deputātu Imanta Parādnieka (NA), Armanda Krauzes (ZZS) un Edvarda Smiltēna (V) priekšlikumu novirzīt nākamgad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,55 miljonus eiro olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam, 1,55 miljonus eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, 1,1 miljonu eiro Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai Valmierā, 0,6 miljonus eiro multifunkcionālās sporta halles būvniecībai Jēkabpilī, 0,6 miljonus eiro Madonas biatlona un slēpošanas sporta bāzes "Smeceres sils" attīstīšanai un 0,3 miljonus eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai.

Atbalstītie priekšlikumi paredz arī finansējumu 2018. un 2019. gadā. Piemēram, olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam plānots 1,55 miljonus eiro piešķirt ne tikai 2017. gadā, bet tādu pašu summu atvēlēt arī 2018. un 2019. gadā.

Tāpat tika atbalstīts priekšlikums vienu miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākamgad novirzīt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam – jaunās paaudzes sensoru programmējamo antenu lauka radioteleskopa stacijas "LOFAR" izveidei. Šo priekšlikumu valsts budžeta projekta otrajam lasījumam iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS) un Jānis Upenieks (V). Priekšlikums paredz 2018. gadā projektam virzīt teju divus miljonus, savukārt 2019. gadā – vēl teju miljonu.

Tika arī atbalstīts Brigmaņa un Parādnieka priekšlikums nākamgad novirzīt 1,55 miljonus eiro Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai, kā arī Krauzes un Upenieka priekšlikums – teju 0,9 miljonus eiro nākamgad virzīt Vides izglītības centra izveidei.

Visas dienas un nakts garumā reportāžām un tiešraidēm varēja sekot līdzi portālā "Delfi". Teksta tiešraides arhīvu var aplūkot šeit.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2017 Saeima Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form