Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pārpalikums budžetā būs 0,0-0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) pašreizējais novērtējums.

FM skaidro, ka budžeta ieņēmumi pieauguši straujāk nekā ekonomiskā izaugsme.

Vispārējās valdības budžetā iekļautas visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie uzņēmumi, bet konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, kas veidojas, summējot pamatbudžeta, pašvaldību budžeta, speciālā budžeta un atvasināto publisko personu ieņēmumus un izdevumus, 2016. gadā veidoja 9,07 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7,42 miljardi eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, nodokļu ieņēmumi pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumu pieaugumu ministrija skaidro ar ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem. "Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā," klāsta FM.

Nenodokļu ieņēmumi veidoja 563 miljonus eiro, kas ir par 63,9 miljoniem eiro jeb 12,8% vairāk kā 2015. gadā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 113,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,8 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Pārpalikumu vispārējās valdības budžetā nodrošināja arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas (EK). Tā kā 2016. gadā ES fondu izdevumi (bez valsts līdzfinansējuma) kopbudžetā bija ievērojami augstāki nekā saņemtais finansējums no EK, saskaņā ar EKS metodoloģiju veikta pozitīva ieņēmumu korekcija 147,2 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem 2016. gadā konsolidētajā kopbudžetā veidojies deficīts 101,7 miljonu eiro apmērā.

Kopbudžeta izdevumi pērn veidoja 9,172 miljardus eiro – salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājušies par 23,2 miljoniem eiro jeb 0,3%. Pērn mazāki bija kapitālie izdevumi, samazinoties par 256,4 miljoniem eiro jeb 27,9%. Kapitālajos izdevumos kopā izdoti 663,5 miljoni eiro un kritums saistīts arī ar ES fondu projektu ciklu plānošanas periodu pārejas posmā.

Tāpat 2016. gadā būtiski zemāki kā iepriekš bijuši izdevumi procentu maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu.

Turpretī izdevumu pieaugums pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, bijis vērojams sociālo pabalstu izdevumos un kārtējos izdevumos, kas auguši attiecīgi par 114,4 un 129,9 miljoniem eiro jeb 4,4% un 4,1%. "Izdevumu sociālajiem pabalstiem kāpums saistāms ar atalgojuma līmeņa un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī, savukārt kārtējie izdevumi pieauguši, jo pieauguši izdevumi sabiedriskajā sektorā strādājošo atlīdzībai," klāsta ministrijā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi pērn bija 5,161 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauguši par 68,8 miljoniem eiro jeb 1,4%. Savukārt izdevumi bija 5,4 miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājās par 78,6 miljoniem eiro jeb 1,4%.

FM min, ka par 31,6 miljoniem sarukuši izdevumi precēm un pakalpojumiem. Salīdzinot ar plānoto, mazāki izdevumi bija Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 2,338 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 43,9 miljoniem eiro jeb 1,9% vairāk, bet izdevumi auga par 87,7 miljoniem eiro jeb 4% – līdz 2,291 miljardam eiro.

Sociālo pabalstu izdevumi pērn bija 2,267 miljardi eiro, salīdzinot ar 2015. gadu augot par 87,9 miljoniem eiro jeb 4%. Pērn speciālajā budžetā veidojies mazāks pārpalikums nekā 2015. gadā – 47,3 miljoni eiro salīdzinājumā ar 91,1 miljonu eiro iepriekš.

Līdzīgi kā valsts pamatbudžetā, arī pašvaldību budžetos pieauguši ieņēmumi, bet samazinājušies izdevumi. Atšķirībā no 2015. gada, kad pašvaldību budžetā bija 25,5 miljonu eiro deficīts, 2016. gadā veidojies pārpalikums 56,9 miljonu eiro apmērā.

Ieņēmumi veidoja 2,205 miljardus eiro, kas ir par 62,4 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk nekā 2015. gadā, bet pašvaldību kopējie izdevumi 2016. gadā bija 2,148 miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājušies par 19,9 miljoniem eiro jeb 0,9%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!