Par šādu valdības piektdien panākto vienošanos žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Premjers skaidroja - ja piemaksas turpmāk finansētu no pamatbudžeta, tad sabiedrība varētu to uztvert kā signālu tam, ka drīzumā mazinās arī pašas piemaksas, tādēļ valdība nolēma labāk tās arī turpmāk maksāt no sociālā budžeta.
Premjers apstiprināja, ka neatkarīgi no tā, vai piemaksu avots būs sociālais vai pamatbudžets, tik un tā ar pensijām saistītie izdevumi radīs deficītu un tā segšanai būs jāturpina tērēt sociālā budžeta uzkrājumus.
Labklājības ministrija valdībai iesniegtajos dokumentos brīdināja, ka pensiju piemaksu saglabāšana sociālajā budžetā rada tam lielu slogu un apdraud pensiju sistēmas ilgtspēju.
No 2009.gada sākuma visām invaliditātes un vecuma pensijām noteikta piemaksa – 70 santīmi par katru oficiālā darba stāža gadu. Nākamgad vecuma un invaliditātes pensiju piemaksām būs nepieciešami 143,91 miljoni latu, 2012. gadā – 142,4 miljoni latu, savukārt 2013. gadā – 142,4 miljoni latu. LM uzskatīja, ka "radikālas reformas apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina", bet ir "jāpārceļ" ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesegtās pensiju piemaksas uz valsts pamatbudžetu.
LM skaidro, ka ekonomiskās krīzes dēļ saruka strādājošo skaits un viņi darba ienākumi, attiecīgi samazinājās ieņēmumi sociālajā budžetā, no kura valsts maksā pensijas un sociālos pabalstus.
Ministrija atgādina, ka jau pērn, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un palielinoties sociālā budžeta izdevumiem, pensiju un pabalstu izmaksai vajadzēja izmantot sociālā budžeta rezerves fonda līdzekļus. Pagājušajā gadā sociālā budžeta deficīts bija 213 miljoni latu, šogad tas varētu sasniegt 354,8 miljonus latu. Attiecīgi ir sarukusi sociālā budžeta uzkrātā finanšu rezerve. 2009. gada 1. janvārī tā bija 951,1 miljoni latu, šī gada 1. janvārī – 737,8 miljoni latu, šī gada 31. oktobrī – 437,9 miljoni latu, bet gada beigās tā varētu būt 409,8 miljoni latu.
LM prognozē, ka arī turpmākajos gados sociālā budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus, un jau nākamgad agrāk izveidotie uzkrājumi nevarēs segt paredzētās izmaksas. 2011.gadā sociālā budžeta deficīts varētu būt jau 366,2 miljoni latu, bet vēl pēc gada – 413,7 miljoni latu.
Jau vēstīts, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās par nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Valdība un starptautiskie aizdevēji turpina diskutēt, vai iespējamais pensiju iemaksu samazinājums otrajā pensiju līmenī līdz 0,5% vai 1% ir ieskaitāms kopējā nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomā. Valdība cer ar šo soli iegūt aptuveni 77 miljonus latu, ko uzskatītu par konsolidācijas pasākumu, bet aizdevēji tam nepiekrīt.
Kopumā nākamā gada valsts budžets Latvijai ir jākonsolidē par 280 miljoniem latu, panākot budžeta deficītu no IKP līdz 6%. 2008. gada nogalē ar aizdevējiem noslēgtais līgums paredz, ka 2012.gada budžeta konsolidācijā, budžeta deficīts būs līdz 3% no IKP.
Piektdien valdība vienojās daļu no nepieciešamajiem ienākumiem valsts budžetā gūt, paaugstinot PVN un dubultojot "mājokļa nodokļa" likmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
