Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.
"Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs," apliecināja finanšu ministrs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka NTSP šodien vienojusies nākamajā sanāksmē jau runāt par konkrētākiem nodokļu politikas virzieniem.
Meņģelsone atzina, ka, diskutējot par nodokļu politikas stratēģiju, LDDK redz divas perspektīvas. Pirmkārt, ir jāraugās nodokļu progresivitātes virzienā, bet izslēdzot neapliekamā minimuma progresivitāti. Otrkārt, svarīgs diskusiju jautājums būs darbaspēka nodokļi.
"Šinī NTSP apakškomitejā strādāsim pie jaunas progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas. Nākamā sēde būs stratēģiski svarīga, jo tad varēsim saprast, vai nodokļu politikā ejam uz darbaspēka nodokļu samazināšanu vai citu nodokļu palielinājumu," informēja Meņģelsone.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauda cerību, ka nākamajās NTSP sēdēs pirmo reizi sociālajiem partneriem un valstij izdosies vienoties par nodokļu politikas stratēģiju.
"Būs virkne strīdīgu jautājumu, bet par tiem vēl tiks diskutēts," atzina Baldzēns.
Savukārt Reirs norādīja, ka valstij un sociālajiem partneriem vienoties par nodokļu stratēģiju būs ambiciozs mērķis. "Esmu optimistisks un redzu iespējas, kā varam iekļaut LDDK un LBAS priekšlikumus," atzina Reirs.
Tāpat NTSP pārrunāja ar 2017.gada budžetu saistītus jautājumus. Reirs atzina, ka saistībā ar 2017.gada budžetu sarunās tika uzsvērta ideja katru gadu, veidojot valsts budžetu, pārskatīt ministriju un valsts iestāžu izdevumus.
"Runājām par to, ka ministrijas un valsts pārvaldes iestādes varētu pārskatīt savus budžetus un izvērtēt politikas programmas," atzina finanšu ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
