Latvija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) un eirogrupai precizēto nākamā gada Latvijas valsts budžeta plānu.

EK mēneša laikā var par Latvijas sagatavoto dokumentu sniegt komentārus gadījumā, ja tiks konstatētas kādas neatbilstības, skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Kā ziņots, valdība precizēto plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Dokumentā paredzēts, ka Latvijas IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8%, inflācija - 2,4%.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija ņēma vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijai un Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir liela nenoteiktība, turpmāko notikumu attīstību patlaban nav iespējams prognozēt, tādēļ aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskā situācijas eskalācija, nedz arī strauja deeskalācija. Prognozēs tiek pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas saglabāsies spēkā un negatīvi ietekmēs izaugsmi līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu pieaugums līdz 3,3% 2016.gadā un 3,6% 2017.gadā.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.

Latvijā turpinās nākamā gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izstrāde. Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!