'Problēmas turpina risināt uz mūsu rēķina' – pašvaldības neapmierinātas ar budžeta projektu
Foto: LETA

Piektdien, 13. septembrī, lemjot par budžeta prioritātēm nākamajam gadam, valdība nav ņēmusi vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, uzskata LPS. Arī Latvijas Lielo pilsētu apvienībai ir iebildumi pret budžeta veidoošanu, tādēļ tā ar vēstuli vērsusies pie Ministr prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

LPS norāda, ka valdība vienbalsīgi pieņēma lēmumu par fiskālās telpas palielināšanas pasākumiem 2020. gadam un ietvaram 2020.–2022. gadam, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā".

Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēma samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus – par 38 miljoniem eiro, kā arī no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus, kas pašvaldībām nozīmē ieņēmumu samazinājumu par apmēram 3 miljoniem eiro. Tāpat pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.–4. klašu audzēkņiem, vēsta LPS.

"Neviens no šiem pasākumiem pretēji likumā "Par pašvaldībām" un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par pasākumiem, kas skar tieši pašvaldību budžetus, darīt to tikai pēc sarunām ar pašvaldībām," portālam "Delfi" norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. LPS vadītājs aicina āja valdību un ministrus izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes.

LPS piektdien valdības ārkārtas sēdē pie ministriem vērsās ar lūgumu iekļaut limitu palielinājumu pašvaldībām piešķiramajiem kredītiem, lai pašvaldības ar kredītu palīdzību varētu būvēt jaunus bērnudārzus norādot, ka pašreizējais budžets neparedz šādu iespējamību.

Atbildot uz LPS izteikto ierosinājumu finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka šis jautājums tiks skatīts turpmākajā budžeta izstrādes procesā, vienlaikus vēršot LPS uzmanību apstāklim, ka pašreiz pašvaldību noteikto prioritāšu sarakstā bērnudārzu būvniecība nav noteikta kā augstākās prioritātes jautājumi.

"Bērnudārzu jautājums pašvaldību prioritātēs pašlaik ieņem salīdzinoši zemu vietu no infrastruktūras objektu attīstības realizēšanas prioritātēm. Ir nepieciešams pašvaldību prioritāšu pārvērtējums situācijas risināšanai, kas dotu pašvaldībām iespējas realizēt jaunu bērnudārzu būvniecību," uzsver Reirs.

Izvērtējot pašvaldību aizņēmumu pieprasījumus iepriekšējos trīs gados, kuros turklāt pašvaldībām bija iespēja saņemt aizņēmumus izglītības iestāžu investīciju projektiem bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma, tikai piecas Pierīgas pašvaldības ir pieprasījušas un saņēmušas aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes ēkas vai piebūves būvniecībai, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrija.

FM norāda, ka katras pašvaldības kompetencē ir izvērtēt savu iedzīvotāju vajadzības, noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus par attiecīgā investīciju projekta nepieciešamību un īstenošanu. Ministrija vienmēr ir aicinājusi pašvaldības pārdomāti īstenot savus investīciju projektus, nosakot prioritātes un vērtējot projekta izmaksu pamatotību, samērīgumu un to finansēšanas avotus, neuzņemoties saistības bez seguma un neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības bilanci.

Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti ikgadējā pieļaujamā pašvaldību aizņēmumu kopējā limita ietvaros. Finanšu ministrija sagaida LPS konstruktīvus un fiskāli atbildīgus priekšlikumus pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem un kritērijiem 2020. gadam un vidējā termiņā pašvaldību aizņēmumu kopējā pieļaujamā aizņēmuma limita ietvaros.

Detalizēti par papildu piešķiramo finansējumu 2020. gada nozaru ministriju prioritātēm Ministru kabinets lems otrdien, 17. septembrī. Savukārt jautājums par pašvaldību aizņēmumiem tiks pārrunāts Finanšu ministrijas un LPS sarunās, kas notiks 2019. gada 18. septembrī.

Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), iepazīstoties 13. septembra ārkārtas sēdē skatīto informatīvo ziņojumu "Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam", pauž viedokli, ka valsts budžeta 2020. gadam veidošanas process neatbilst Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9. pantam, kas nosaka, ka "ar vietējām varām atbilstošā veidā ir jākonsultējas par metodi, kādā tām ir piešķirami pārdalāmie līdzekļi". Tāpēc LLPA ieskatā valsts budžets 2020. gadam un tā veidošanas process nav atbalstāms, portālu "Delfi" informēja LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LLPA uzskata, ka valsts budžetā 2020. gadam plānotais finansējuma pieaugums pašvaldībām nesedz izdevumu pieauguma apmēru, kā arī ir būtiski mazāks par nodokļu ieņēmumu pieauguma apmēru valsts budžetā, un tas nav atbalstāms. LLPA aicina Ministru prezidentu tuvākajā laikā tikties ar republikas pilsētu domju priekšsēdētājiem, lai pārrunātu jautājumus par pilsētu vietu un lomu valsts demokrātijas stiprināšanas kontekstā, tai skaitā par Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta ievērošanu Latvijā, kā arī lai pārrunātu jautājumus par pašvaldību finanšu resursu pieejamību.

Source

DELFI Bizness

Tags

Finanšu ministrija Jānis Reirs Latvijas Pašvaldību savienība Ministru kabinets Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form