Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana tūrisma mītņu pakalpojumiem nozīmēs to, ka klientu tēriņi vietējās izklaides un tūrisma vietās samazināsies, sacīja Tautsaimniecības padomes Tūrisma apakškomitejas vadītājs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja tiktu paaugstināts PVN, Latvija konkurētspējas ziņā zaudētu Lietuvai un Igaunijai, kur šī nodokļu likme ir 9 %. Tas nozīmētu, ka iebraucēju skaits Latvijā varētu palikt tāds pats kā pirms nodokļu izmaiņām, tomēr naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits saruktu, kas vienlaikus arī samazinātu tūristu tēriņus vietējos restorānos, veikalos, muzejos, kā arī izmaksas par izmantotajiem transporta pakalpojumiem.
Tāpat Naglis sacīja, ka būtisku ietekmi no iespējamām PVN izmaiņām tūrisma mītņu pakalpojumos izjutīs arī Latvijas iedzīvotāji, jo to pirktspēja nebūs tik liela, lai varētu atļauties maksāt cenu par naktsmītnēm, kura nodokļa izmaiņu dēļ būs palielinājusies par 10 %.
Viņš norādīja, ka tam arī būs ietekme uz lauku tūrismu, jo Latvijas iedzīvotājs ir galvenais ārpus pilsētām esošo tūrisma nozares objektu apmeklētājs.
Tautsaimniecības padomes pārstāvis atgādināja, ka pirms pāris gadiem Latvijā tūrisma nozarē jau tika palielināts PVN no 5 % uz 21 %, kas bija spēkā aptuveni pusgadu. Tolaik Rīgā ieradās kādas milzīgas viesnīcu ķēdes pārstāvis Eiropā, kurš pauda izbrīnu par to, ka Latvijā tiek veiktas nepārdomātas un straujas nodokļu izmaiņas. "PVN palielināšanās sekas šajā [viesnīcu] ķēdē bija trakākas nekā Dienvidslāvijas kara laikā," norādīja Naglis, atgādinot, ka ir ļoti svarīgi veikt pārdomātus lēmumus, pirms tiek sperti radikāli soļi vienas nozares ietvaros.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijā tūrisma nozare izceļas ar to, ka tā veic savu pakalpojumu eksportu atrodoties valstī un ka tā ir viena no retajām nozarēm, kurā ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. "Tātad, iebrauc ārzemnieks, šeit tērē naudu un šī ārējās tirdzniecības bilance, ko tūrisma nozare uzlabo Latvijā, ir gandrīz 750 miljoni eiro. Tas ir ārkārtīgi augsts līmenis," skaidroja Tautsaimniecības padomes Tūrisma apakškomisijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka svarīgi ir atcerēties, ka tūrisma nozarē tiek nodarbināts ārkārtīgi daudz mazkvalificēta darbaspēka. "Tāds vienmēr katrā valstī būs (..). Šiem cilvēkiem arī ir jāmeklē nodarbinātība. Tās ir istabenes, apkopēji, trauku mazgātāji, oficianti mēs šeit varam nosaukt veselu lērumu ar šīm profesijām. Tas arī ir ļoti svarīgs aspekts, kas jāņem vērā," sacīja Naglis.
Kā ziņots, piektdien pēc tikšanās ar tūrisma nozares organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem norādīja, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem Latvijai ir ļoti bīstama.
"Jāsaka, ka pēc šīm sarunām man ir diezgan skaidrs, ka šāda nodokļu likmes celšana būtu diezgan bīstama Latvijai. Mēs redzam, ka tūrisma nozare aug par apmēram 7 % gadā. Tā strauji tuvojas viena miljarda [eiro] apjomam – tas ir gandrīz 800 miljonu eiro apgrozījums un mēs īsti nedrīkstētu riskēt ar šīs nozares izaugsmi," sacīja ministrs.
Viņš skaidroja, ka īstenojot PVN normas izmaiņas Latvija tūrisma nozarē zaudētu izaugsmi un tālāk tajā iestātos stagnācija. "Pēc īsa brīža mums būtu jāmeklē risinājumi kā nozari glābt," secināja ministrs.
Kā aģentūrai LETA norādīja Ašeradens, ar FM ir nepieciešams diskutēt par piemērotāko risinājumu nozarei, kas būtu samērīgs ar reformas izvirzīto mērķi – ekonomiskās izaugsmes veicināšanu.
Viņš skaidroja, ka tikai dažās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lielbritānijā un Dānijā, ir pilnā PVN likme tūrisma mītņu izmitināšanas pakalpojumiem, kura tas izveidojuies vēsturiski. Tomēr citas valstis cenšas šo nodokļa normu saglabāt salīdzinoši zemu, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk tūristu. "Tūristi, ierodoties [valstī], patērē daudz dažādus citus produktus un tas rada daudz lielāku ietekmi uz kopējo ekonomiku," sacīja Ašeradens.
Ministrs uzsvēra, ka, runājot par PVN izmaiņām, katram centam ir izšķirīga nozīme, jo tas var tūristu plūsmu novirzīt uz Latvijai kaimiņos esošajām valstīm. "Es tomēr gribētu palīdzēt nozarei šajā cīņā nevis uzlikt tādu apgrūtinājumu, kura dēļ tā viennozīmīgi zaudētu," pauda Ašeradens.
Pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tiek piemērota teju visās – 25 no 28 ES dalībvalstīm. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šī likme ir 9 %, Polijā – 7 %. Patlaban pilna PVN likme – 20 % un 25 % šim pakalpojumam tiek piemērota tikai Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē. Ceļot PVN likmi līdz 21 %, Latvijā par nakšņošanu viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanas vietās būs jāmaksā otrs augstākais nodoklis ES.
Eksporta precēm un pakalpojumiem PVN netiek piemērots. Izņēmums ir naktsmītņu pakalpojumi, kam tiek piemērota samazināta likme – 12 %. Palielinot PVN naktsmītnēm, tiktu palielināts nodoklis eksportspējīgam produktam, kas ir pretrunā ar valsts definēto mērķi – ar nodokļu reformu veicināt eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
Ekonomikas ministrijā informēja, ka PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem Latvijā no 5 % līdz 21 % iepriekš tika palielināta 2009. gadā. Likmes palielināšanas rezultātā nozares apgrozījums samazinājās par 33 %, nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 000 strādājošo, pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu un bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.
