Foto: DELFI

Atveseļošanās fonda plāns ir reformu, ne tikai investīciju, plāns, jo tajā iekļautas arī ļoti nozīmīgas reformas, preses konferencē par plāna apstiprināšanu sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Mēs esam nodrošinājuši, ka Latvija viena no pirmajām piekļūst pie nozīmīgiem finanšu līdzekļiem, jo Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm un viena no 12 Eiropas valstīm, kuras sekmīgi aizstāvējušas šo plānu," viņš uzsvēra.

"Lai varētu virzīties tālāk, FM loma nedaudz mazinās, taču nepieciešams visiem virzieniem - 24 reformām un 61 virzienam izstrādāt MK noteikumus, normatīvos aktus, iepirkuma stratēģiju, un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām nepieciešams veikt šo darbu, lai Latvija jau šogad tiktu pie finanšu līdzekļiem. Lai mēs ne tikai pirmie apstiprinām šo plānu, bet pirmie sāktu īstenot šo reformu un investīciju plānu. Patreiz esam uzņēmuši ļoti labu ātrumu un šādā tempā darbs ir arī jāturpina," sacīja Reirs.

Pieejamais atbalsts ir 1,82 miljardu eiro apmērā, un ir ļoti nozīmīgs, lai mazinātu Covid-19 krīzes sociālās un ekonomiskās sekas vidējā un ilgākā termiņā. Šajā gadījumā ir ne tikai seku mazināšana, bet arī ekonomikas un valsts pārvaldes transformācija, piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka EK novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 38% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti pasākumiem, kas palīdz sasniegt mērķus klimata jomā. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā. Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām, – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Komisijas novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 21 % no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts pasākumiem, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā. Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

Komisija uzskata, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos ANM regulā minētajos pīlāros.

Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbvietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026. gadam 54 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara ievērojamu kaitējumu videi, – tādā ziņā ir ievēroti ANM regulas noteikumi.

Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!