Reirs: Latvija atveseļošanas plānā nevēlas iekļaut pasākumus, kuru rezultātā būtu jāceļ nodokļi
Foto: Pixabay

Latvija atveseļošanas plānā nevēlas iekļaut pasākumus, kuru rezultātā būtu jāceļ nodokļi, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ģenerāldirektorāta vadītāju Selīni Gaueri, norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs, informē Finanšu ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Reirs ar Gaueri ticies, lai pārrunātu ANM plāna izstrādes aktualitātes, gūtās atziņas un turpmākos soļus.

"Šis Latvijai pieejamais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma atbalsts ir ļoti nozīmīgs, lai mazinātu krīzes radītas sociālās un ekonomiskās sekas ilgtermiņā. Esam apņēmušies pilnībā izmantot tā piedāvātās iespējas. Vienlaicīgi, mums ir skaidri jāapzinās, ka šis atbalsts neatrisinās pilnīgi visas mūsu kā dalībvalsts vajadzības. Tas jāskata kontekstā ar citiem atbalsta veidiem, kas mums jau pieejami," pauž finanšu ministrs.

Finanšu ministrijā skaidro, ka Covid-19 tūlītējais krīzes atbalsts tiek galvenokārt finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī dažādiem aizņēmumu avotiem. Savukārt, ANM fokusējas uz ilgtermiņa ekonomikas transformāciju, pēc ES Padomes ieteikumiem, kas pēc būtības paredz nopietnas strukturālas reformas dalībvalstīs ar mērķi celt ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību.

Lai EK pozitīvi novērtētu dalībvalstu plānus un Padome šos plānus apstiprinātu un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes konkrētai valstij adresētajos ieteikumos identificēto problēmu efektīva risināšana. Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai.

Tikšanās laikā finanšu ministrs uzsvēris Latvijas gatavību turpināt jau uzsāktās strukturālās reformas, primāri zaļajā un digitālajā ekonomikas transformācijā. Vienlaicīgi ministrs atzīmējis, ka veicamajām reformām ir jābūt proporcionālām ar ANM ieguldījumu apmēru. Ministrs norādījis, ka Latvija nevēlas iekļaut plānā reformas jomās, kas ir ekskluzīvas valstu kompetences jomas, piemēram, reformas, kuru rezultātā tiktu paaugstināti nodokļi.

Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsāka sarunas ar EK par ANM plānu, kas savlaicīgi ļāva apzināt EK nosacījumus gan par plāna saturu, gan nepieciešamajiem tehniskajiem precizējumiem, informē ministrijā. Šobrīd tiek precizēts plāna projekts, atbilstoši saņemtajiem EK komentāriem. Ar 12. aprīli tiks uzsākts nākamais sarunu cēliens ar EK specifiski pārrunājot plānā izvirzīto investīciju un reformu sasniedzamos starpposma un gala rezultātus.

Dalībvalstis ir aicinātas iesniegt plānu oficiālai izvērtēšanai EK līdz 2021 .gada 30. aprīlim, ko Latvija arī apņēmusies izdarīt. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

ANM (Recovery and Resilience Facility) ir jauna EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Kopumā tika organizētas sešas tematiskās diskusijas ar EK par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Eiropas Komisija Eiropas Savienība Finanšu ministrija Jānis Reirs Tikšanās
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form