Foto: LETA

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 21. janvārī, izskatīja Rīgas pilsētas 2021. gada budžetu un nolēma to virzīt izskatīšanai domes sēdē.

Rīgas pilsētas pašvaldība šā gada budžetā plānojusi 916 639 885 eiro ieņēmumus un 1 040 853 999 eiro izdevumus. Plānots, ka budžetu domes sēdē apstiprinās nākamnedēļ, 27. janvārī.

Rīgas pilsētas ekonomiku 2020. gadā būtiski ietekmēja Covid-19 krīze un pasākumi tās ierobežošanai, samazinot ekonomisko aktivitāti vairākās pilsētai nozīmīgās tautsaimniecības jomās.

Kas veido ienākumus

Lielākā ietekme uz pašvaldības Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) dinamiku būs pašvaldību budžetu īpatsvara samazinājumam no 80% līdz 75% IIN pārdalē, kā noteikts likumā Par valsts budžetu 2021. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības potenciālie ieņēmumi tā rezultātā samazināsies par apmēram 29 miljoniem eiro.

Plānots, ka Rīgas IIN ieņēmumi 2021. gadā sasniegs 559,4 miljonus eiro, kas ir par 39,5 miljoniem mazāk, nekā sākotnēji plānots. To lielā mērā ietekmē valsts budžets – par 5% samazināta IIN likme pašvaldībām, kā arī palielināts diferencētā neapliekamā minimuma ienākuma slieksnis un tā pieaugums pensionāriem. Savukārt nodokļa bāzi palielinās minimālās algas pieaugums.

Daļu no budžeta ieņēmumiem veido arī nekustamā īpašuma nodoklis – šogad pašvaldībā tiek plānoti ieņēmumi 110 miljonu eiro apmērā, kas atbilst iepriekšējos gados plānotajam līmenim.

1,25 miljonus eiro galvaspilsēta plāno saņemt no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, bet vēl 0,3 miljonus eiro – no dabas resursu nodokļa.

Nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumu apjoms budžetā 2021. gadā tiek plānots 36,5 miljonu eiro apjomā. Kopējais dotāciju apjoms 2021. gadā tiek plānots 200,4 miljoni eiro. No tiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai tiek plānoti 44,3 miljoni eiro.

Kam tērēs naudu


Šogad budžeta prioritātes ir trīs – sociālā drošība un sociālo pakalpojumu pieejamība, pirmsskolas izglītības pieejamība un iesākto infrastruktūras projektu pabeigšana un jaunu projektēšana.

Sociālajai aizsardzībai plānots novirzīt 112,3 miljonus eiro. Lai gan sociālā aizsardzība vairākus gadus ir bijusi viena no Rīgas budžeta prioritātēm, pēdējā laikā tā saskārusies ar problēmām pieejamo pakalpojumu nodrošināšanā, ko saasina rīdzinieku novecošanās un Covid-19 pandēmija. No kopējās sociālajai aizsardzībai paredzētās summas 12,8 miljonus eiro plānots novirzīt sociālajiem pabalstiem, bet pakalpojumam aprūpe mājās – 22,3 miljonus eiro.

Izglītības nozarei plānots vislielākais izdevumu apjoms – 404 miljoni eiro. Šogad plānots par 40 eiro palielināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Tāpat, lai varētu straujāk risināt pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, piešķirts finansējums programmu realizēšanai, divu jaunu pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru darbības uzsākšanai, kā arī finansējums grupu pielāgošanai mācībām ar latviešu valodas mācību programmu. Tāpat turpinās brīvpusdienu nodrošināšana visiem izglītības iestāžu audzēkņiem.

Šogad 25,3 miljonu eiro finansējums paredzēts 2011. gadā uzsāktajai sadarbībai ar privāto sektoru, jo programmā iesaistīto bērnu skaits pastāvīgi palielinās, pārsniedzot 6000, kā arī darbojas auklīšu atbalsta programma.

Izglītības nozarei ir ieplānots vislielākais valsts budžeta transfertu apjoms – 133,8 miljoni eiro, kur Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai transfertu finansējums sastāda 7,9 miljoni eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas transfertu apjoms ir 125,9 miljoni eiro.

Vispārējiem valdības dienestiem izdevumi 2021. gadā plānoti 148,1 miljonu eiro apmērā, no tiem iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2021. gadā plānoti 42,5 miljoni eiro.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un projektu finansēšanai no pašvaldības investīciju programmas pašvaldība tērēs 19,5 miljonus eiro.

Ekonomiskās darbības nozarei 2021. gada izdevumi plānot 247,5 miljonu eiro apmērā. Tas ietver izdevumus satiksmes infrastruktūras, sabiedriskā transporta programmu realizācijai, ielu uzturēšanai, Rīgas pilsētas būvvaldei, Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pilsētas arhitekta birojs", tūrisma nozares programmām, zemes, uz kuras atrodas pašvaldības institūcijas, atpirkšanai un nekustamā īpašuma iegādei pašvaldības izpildinstitūciju vajadzībām.

Valsts dotācija pašvaldības autoceļiem un ielām plānota 11,5 miljonu eiro apmērā, bet sabiedriskā transporta pakalpojumiem – 8,2 miljonu eiro apmērā (pašvaldības dotācija sastāda 119,1 miljonus eiro). Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai Rīga tērēs 24,5 miljonus eiro.

Vides aizsardzības nozarei plānots piešķirt 11,5 miljonu eiro finansējumu, bet pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi plānoti 52,3 miljonu eiro apmērā.

Sešus miljonus eiro Rīga tērēs veselības nozarei, bet atpūtas un kultūras nozarei plānots piešķirt 39,3 miljonu eiro finansējumu.

Savukārt pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2021. gadā plānota 43,5 miljonu eiro apmērā. 72,6% no investīciju programmas sastāda finansējums jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecībai, ko plānots pabeigt 2022. gadā. Tāpat plānots 14,4 miljonus eiro novirzīt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas B daļas 2. posma realizēšanai un sešus miljonus Brasas tilta pārbūvei, ko plānots pabeigt 2022. gadā. Divus miljonus eiro paredzēts tērēt iekškvartālu un piebraucamo ceļu atjaunošanai.

Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem plānots 101,8 miljoni eiro apmērā. Lielākais finansējuma apjoms paredzēts nozīmīgākiem satiksmes infrastruktūras objektiem – 56,5 miljoni eiro, kas veido 55,6% no programmas izdevumiem. Nozīmīgākie satiksmes infrastruktūras projekti ir "Salu tilta kompleksa atjaunošana, pārbūve un izbūve, 2. kārta", "Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem" un Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela–Vietalvas iela izbūve.

Opozīcijas ierosinājumus noraida

Budžeta izskatīšanai komitejas sēdē "Saskaņas" deputāts Konstatīns Čekušins bija iesniedzis 21 priekšlikumu, bet visi priekšlikumi tika noraidīti.

Tika rosināts pašvaldības policijas darbiniekiem līdz ārkārtējās situācijas beigām saglabāt piemaksas 25% pie darba algas. Savukārt "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta vadītājiem deputāts vēlējās piešķirt papildus piemaksu 10% apmērā no minimālās garantētās stundas likmes.

Tāpat Čekušins rosināja atcelt trīs jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, tā vietā izveidojot 44 jaunas grupas 11 vispārējās izglītības iestādēs, būvniecībai paredzēto finansējumu izlietojot remontdarbiem, pedagogu, auklīšu un personāla atalgojumam, mēbelēm un aprīkojumam. Savukārt ietaupījumu, kas pēc Čekušina aprēķiniem, varētu būt 3,8 miljoni eiro, novirzīt piecu skolu sporta laukumu būvniecībai vai renovācijai.

Tika rosināts piešķirt 315 300, 45 eiro finansējumu Rīgas 40. vidusskolas zāles restaurācijai un paredzēt līdzekļus Rīgas Igauņu pamatskolas āra sporta laukuma projektēšanai un būvniecībai, deputātam nenorādot finanšu apjomu.

Deputāts rosināja piešķirt visiem Rīgas izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises, to iegādei tērējot kopumā 600 000 eiro.

Par 2,8 miljoniem eiro deputāts rosināja 35 bērnudārzos izveidot rotaļlaukumus, bet 880 000 eiro, viņaprāt, nepieciešami, lai piecās skolās un divos bērnudārzos nomainītu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu.

Tāpat deputāts ierosināja taupīt budžeta līdzekļus, samazinot vairāku departamentu pamatbudžeta apjomus, taupot uz tādām pozīcijām kā komandējumi un darba braucieni, dažādu pakalpojumu, sabiedrisko aktivitāšu izdevumu mazināšana, kas viņaprāt sastāda 4,64 miljonus eiro un šo summu deputāts rosina ieskaitīt izdevumos neparedzētiem gadījumiem.

Čekušins rosināja 40 tūkstošus eiro piešķirt Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursa organizēšanai, bet 480 332 eiro deputāts vēlējās piešķirt piecu Rīgas apkaimju biedrību iesniegto projektu realizācijai.

Savukārt lai sekmētu pedagogu piesaisti pirmsskolas izglītības iestādēm, deputāts rosināja izveidot jaunu programmu "Rīgas stipendiāti", paredzot tam finansējumu 110 tūkstošu eiro apmērā.

Deputāts vēlējās arī celt atalgojumu pedagoģiskajiem darbiniekiem, ārstniecības personām, saimnieciskajiem darbiniekiem.

Tāpat deputāts vēlējās piešķirt nekonkrētu finansējumu, lai varētu veikt seguma atjaunošanu vairākiem Kurzemes un Zemgales priekšpilsētas iekškvartālu piebraucamajiem ceļiem un teritorijām. Savukārt 1,2 miljonus eiro deputāts rosināja piešķirt Spulgas ielas remontam.

Čekušins rosināja arī nodrošināt 50% līdzfinansējumu visiem Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai par janvāra un februāra mēnesi, savukārt 100% atvieglojuma piešķiršanu viņš ierosināja piešķirt Rīgas ārstniecības iestāžu mediķiem braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā.

Interneta pieslēguma nodrošināšanai mājās katram Rīgas skolu audzēknim Čekušins rosināja piešķirt aptuveni divus miljonus eiro.

Savukārt, lai budžetā ietaupītu vismaz 300 tūkstošus eiro, deputāts rosināja likvidēt divus mēra vietnieku amatus, sešus mēra padomnieku amatus, divus mēra vietnieka biroja vadītāja amatus, kā arī mēra galvenā referenta amatu. Tādējādi tiktu saglabāts tikai viens vicemēra, vicemēra padomnieka un vicemēra biroja vadītāja amats.

Lai nevajadzētu tērēt 38,8 tūkstošus eiro 33 jaunu pirmsskolas latviešu valodas grupiņu atvēršanai, Čekušins ierosināja šo punktu no budžeta svītrot un finansējumu novirzīt iepriekš minētajam rosinājumam atvērt jaunas grupas vidusskolās, kā arī novirzīt naudu sporta laukumu renovācijai un būvniecībai.

Pēdējais Čekušina priekšlikums bija piešķirt pusmiljonu eiro lielu finansējumu Rīgas 1. slimnīcai, lai nodrošinātu personāla darba apmaksu un tehnisko atbalstu, kā arī izveidotu papildus 50 gultas Covid-19 pacientiem.

Komentējot Čekušina iesniegtos piedāvājumus, Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka Čekušina priekšlikumi ir racionāli, bet, ja tiek savilkta budžeta bilance, tad šobrīd pat ļoti labi domātos Čekušina priekšlikumus nevar atbalstīt, jo bilancei ir jāsakrīt, kā arī nav laika meklēt šiem priekšlikumiem finanšu avotus. Savukārt Olafs Pulks (V) aicināja Čekušinu nemaldināt sabiedrību, jo jau no 1. janvāra sabiedriskā transporta šoferiem atalgojums ir paaugstināts par tieši 10%, kā arī netiks samazināts atalgojums tāpēc, ka tiek samazināts reisu skaits.

Jau vēstīts, ka šogad domei jārēķinās ar vismaz 20 miljonu eiro samazinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!