Rīgas dome apstiprina budžetu – tēriņi pirmo reizi pārsniegs miljardu eiro
Foto: DELFI

Rīgas dome (RD) trešdien, 7. novembrī, kārtējā sēdē apstiprināja grozījumus šā gada budžetā, kas pirmo reizi vēsturē pārvirzīs pašvaldības izdevumus pār miljarda eiro slieksni.

Deputātu apstiprinātajos grozījumos skaidrots, ka pašvaldības ieņēmumi šogad būs 923 miljoni eiro, bet izdevumi – miljards eiro. Līdz ar to budžeta deficīts ir aptuveni 10% līmenī.

Kopš 2014. gada pašvaldības izdevumi ir auguši par gandrīz 250 miljoniem eiro, bet ieņēmumi par gandrīz 200 miljoniem eiro. Šajā laika posmā pašvaldības budžets allaž bijis ar deficītu.

Vislielāko kāpumu budžeta izdevumos līdz ar šā gada novembra grozījumiem veido 24 400 000 eiro izdevumu palielinājums "Rīgas satiksmes" budžetā. No šīs summas 1 900 000 eiro ir valsts budžeta transferta palielinājums, bet 22 500 000 eiro – pašvaldības dotācija. "Rīgas satiksmes" kopējā dotācija šogad ir jau 132 799 514 eiro, no tiem 122 714 000 maksā pašvaldība.

Budžeta grozījumu paskaidrojuma rakstā teikts, ka par jauno dotāciju kompensēs braukšanas maksas atvieglojumu izdevumus. Sadārdzinājusies arī degviela, elektroenerģija un arī uzņēmuma darbiniekiem jāmaksā lielākas algas. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā bez maksas brauc 46% no pārvadātajiem pasažieriem.

Sēdes sākumā mērs Nils Ušakovs (S) izteica "dziļu pateicību" Rīgas vēlēšanu komisijai, kas operatīvi nokārtojusi RD iespēju strādāt pilnā sastāvā, proti, deviņu Saeimā ievēlēto deputātu vietā stājās nākamie pašvaldību vēlēšanās "aiz strīpas" palikušie.

"Galvenās grāmatvedes" "pratināšana"

RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, kuru pērnā gada izskaņā par 2018. gada budžetu RD opozīcija "pratināja" trīs dienas, tomēr arī trešdien no jautājumiem neizspruka.

"Grozījumu nepieciešamību izraisa dotācijas, kas jāatspoguļo budžetā. Ir arī izmaiņas budžeta ieņēmumos. (...) Izdevumu izmaiņas izraisa izmaiņas mērķdotāciju izlietošanas atspoguļojumā, galvenokārt Izglītības un kultūras departamentā. (...) Budžetu pozitīvi iespaido procentu maksājumi, jo likmes nav pieaugušas," budžeta grozījumus ieskicēja par pilsētas "galveno grāmatvedi" dēvētā Tiknuse.

"Rīgas satiksmes" dotācija gan trešdienas, gan iepriekš atbildīgās komisijas sēdēs raisīja vislielākos opozīcijas deputātu iebildumus. Deputāts Vilnis Ķirsis (V) iesniedza divus priekšlikumus, kuru mērķis bija dotāciju nepiešķirt. Tie tika noraidīti.

Ķirsis interesējās par atlaižu saņēmējiem "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļos. Viņš bija izpētījis, ka 2018. gada pirmā ceturkšņa datos braucēju skaits neesot kritis tik strauji, lai attaisnotu uzņēmuma prasīto dotāciju. Tiknuse iebilda, ka šobrīd ir jau ceturtais ceturksnis, bet gada laikā braucēju un atlaižu saņēmēju skaitu ietekmē, piemēram, Dziesmu svētki un citi notikumi.

Olafs Pulks (V) vaicāja, kas notiktu, ja pašvaldība nesniegtu dotācijas "Rīgas satiksmei". Tiknuse paskaidroja, ka, iespējams, tūlītēju seku nebūtu, bet par pašvaldības nodomiem uzņēmuma nākotnes jautājumā sāktu interesēties bankas.

Arī Ģirtu Lapiņu (NA) interesēja pašvaldības dotācija "Rīgas satiksmei". "Vai jums šķiet adekvāti, ka mums uz labu laimi jāapstiprina 22,5 miljoni eiro?" vaicāja Lapiņš, norādot uz lēmumam pievienoto dokumentu un analīzes trūkumu. Tiknuse atbildēja, ka "Rīgas satiksmes" budžeta veidošanas praksē ir nepieciešami uzlabojumi, taču faktiskos izdevumus un auditora secinājumu RD saņem vēlāk par novembri.

Dainis Locis (NA) interesējās par SIA "Rīgas karte", kas ieviesusi e–talonu sistēmu, prasot, vai RD nevarētu atteikties no šī uzņēmuma pakalpojumiem. Tiknuse atteicās prognozēt šādu scenāriju.

Jaunais deputāts Jānis Ozols (JKP) prašņāja par prēmijām un naudas balvām, kas dažādos pašvaldības departamentos parādījušies budžeta grozījumu projektā. Tiknuse paskaidroja, ka līdzekļu ekonomijas gadījumā ir atļauts šādā veidā motivēt darbiniekus.

Viņš arīdzan vaicāja, kāpēc 2018. gada izskaņā nepieciešams ieguldīt līdzekļus Rīgas atpazīstamības veicināšanas programmā, kur nauda iedalīta konferenču organizēšanai un dažādiem sporta projektiem. Finanšu departamenta direktore atbildēja, ka tās būs bērnu hokeja sacensības, airēšanas svētku organizēšana, sacīkstes ārmrestlingā un citi pasākumi. "Es nevaru pārbaudīt, kādi maksājumi jau ir veikti. Iespējams, "Live Riga" kaut ko jau ir no sava budžeta segusi," teica Tiknuse, cenšoties kliedēt deputāta neizpratni par airēšanas sacensībām ziemā.

Valters Bergs (JKP) turpināja taujāšanu par pasaules čempionātu ārmrestlingā. Deputāts izpētījis, ka šis čempionāts jau ir noslēdzies. "Kā jūs plānojat piešķirt līdzekļus jau notikušam pasākumam?" vaicāja Bergs. Finanšu departamenta direktore Tiknuse nemācēja precīzi atbildēt, bet teica, ka viņai nav pamata apstrīdēt līdzekļu pieprasījumu.

Deputāts Ozols pievērsās "Live Riga" portālam dotajiem 20 000 eiro, kas viņam šķiet nesamērīga summa. Tiknuse pastāstīja, ka par šo summu, iespējams, īstenos kādus portāla papildinājumus. Deputāta jautājumu uzdošanas sesiju pārtrauca vicemērs Andris Ameriks (GKR), norādot, ka 20 taujāšanai atvēlētās minūtes ir pagājušas.

Mārcis Kūlis (JKP) prasīja, kāpēc samazināti līdzekļi bezpiederīgo mirušo apglabāšanai. Tiknuse atbildēja, ka šos maksājumus pašvaldība veic "pēc fakta" un nākamajos mēnešos nav gaidāms straujš izdevumu pieaugums.

Ģirts Lapiņš (NA) vaicāja Tiknusei, ko viņa domā par pašvaldības budžeta deficītu. "99 miljoni ir "paceļams" un ilgtermiņā adekvāts?" prasīja deputāts. Tiknuse atbildēja, ka pašvaldība aizņēmumus veic par zemām procentu likmēm, tāpēc bažām nav pamata.

Lauris Ērenpreiss (V) interesējās par "Rīgas satiksmes" "maksātnespējas pazīmēm". Tiknuse atbildēja, ka eksperti šādas pazīmes nav saskatījuši, tāpēc uzņēmumam ir pieejama struktūrfondu nauda.

Kurš gan grib nozagt tramvaju?

Kad jautājumi deputātiem bija izbeigušies, sākās sēdes debašu daļa. Tribīnē pirmais kāpa Ķirsis.

"Šie ir kārtējie "Rīgas satiksmes" glābšanas no bankrota grozījumi. Ja skatāmies, ko mums šodien teica Tiknuses kundze par dažādiem cenu kāpumiem uzņēmumā, tas absolūti neatspoguļojas ceturkšņu pārskatos. Brīdī, kad degvielas cenas krita, šī izmaksu pozīcijas nesamazinājās. Bet, kad cenas kāpa, izmaksu pozīcijas palielinājās. Elektrība ir tikai 3% no visām uzņēmuma izmaksām, degviela ir 6%. Var saprast apdrošināšanas izmaksas, bet, kurš gan grib nozagt tramvaju?" neizpratni par "Rīgas satiksmes" izmaksu kāpumu pauda Ķirsis, piebilstot, ka "Vienotības" frakcija grozījumus neatbalstīs.

Pēc Ķirša tribīnē kāpa mērs Ušakovs. "Pirmkārt, gribētu visiem izteikt pateicību par visiem lēmumiem, kas saistīti ar "Rīgas satiksmi". Mazāk nekā 20% brauc par pilnu maksu. Vairums to dara bez maksas vai ar atlaidēm. Par šīm atlaidēm, kas nodrošina sociālo funkciju, saku jums lielu paldies. Uz 2020. gadu būsim nomainījuši visus autobusus, trolejbusus un pusi tramvaju. Uzņēmums strādā labi. Rīdzinieki to augstu vērtē. "Rīgas satiksme" nevar bankrotēt. Mēs tam nodrošinām atbilstošu finansējumu. Ja lemjam, ka bez maksas pārvadājam pensionārus, par to ir jāmaksā. Dotācijas lielums nākotnē ir atkarīgs no turpmākiem lēmumiem atlaižu piemērošanā," 22,5 miljonu eiro papildu dotāciju "Rīgas satiksmei" pamatoja mērs.

Viesturs Zeps (LA) stāstīja, ka budžets ciparos izsaka cilvēku domas. "Koriģējot ienākumu prognozi, tie ir lielāki, nekā cerēts. Bet izdevumu pozīcija ir pieaugusi pat četras reizes un sasniedz miljardu. Ir vairāk nekā 10% liels deficīts. Izskatās, ka esam atvēzējušies treknajiem gadiem. Nevienam nav noslēpums, ka "Rīgas satiksme" ir nelaimīgs uzņēmums. Pie 130 miljonu eiro dotācijas mēs visus rīdziniekus varētu vadāt bez maksas. Ar budžeta grozījumiem mēs pārceļam uzturēšanas izdevumus uz kapitālajiem uzdevumiem, uzliekot sev saistības nākotnē. Taču kaut kur starp rindām var atrast arī departamentu mēģinājumus cīnīties par algām. Tas ir apsveicami," teica Zeps.

Nauris Puntulis (NA) no tribīnes aicināja atbalstīt viņa iesniegtos priekšlikumus. "Man nav pieņemama Rīgas domes politika, kas atšķiras no Ārlietu ministrijas politikas. Tāpēc aicinu no budžeta izņemt komandējumus un Ziemassvētku tirdziņus Maskavā. Grozījumos redzam "Rīgas satiksmi". Dažkārt mums pārmet, ka NA ir viena jautājuma partija. Šo epitetu es gribētu pāradresēt kādai citai partijai Rīgas ietvaros. "Rīgas satiksmes" jautājumu partijai tas ir tik būtisks, ka par uzņēmuma kļūdām ir jāmaksā mums visiem. Budžetu nevaram atbalstīt arī tāpēc, ka redzam klaju lobēšanu atsevišķās programmās," stāstīja Puntulis.

Olafs Pulks (V) sprieda par "Rīgas satiksmes" dotācijas lielumu. Viņš izpētījis, ka uzņēmumam piešķirtā dotācija pārsniedz daudzu lielu pilsētu budžetu. "Nevajag stāstīt, ka lielākā daļa summas aiziet pensionāru pārvadāšanai. 2014. gadā tie bija aptuveni 20 miljoni eiro, kas aizgāja pensionāru vadāšanai. Labi, pieliekam šodienas apstākļiem klāt, bet tā tik un tā nav pat puse no visas dotācijas," pauda Pulks.

Jurģis Klotiņš (NA) teica, ka budžeta grozījumus neatbalstīs. "Saskaramies ar pašvaldības uzņēmuma aroganci. Nav saņemti tie dokumenti, kas atrunāti pasūtījuma līgumā. Uzskatu, ka mums ir tiesības zināt pirms pieņemam lēmumu," teica Klotiņš. Viņš arīdzan citēja pasūtījuma līgumu ar "Rīgas satiksmi", kur atrunāta atskaišu sniegšana RD.

Anete Jēkabsone-Žogota (LA) aicināja atbalstīt savu priekšlikumu, kas paredz celt algas auklītēm. Tāpat rīkojās arī Andrejs Žagars (LA), aicinot finansiāli atbalstīt amatierkolektīvus.

Lauris Ērenpreiss (V) mudināja Rīgā ieviest "Park and ride" sistēmu, uzlabot veloinfrastruktūru. "Mums nav nekādu cerību ieraudzīt pilsētas modernizāciju," secināja deputāts. Viņš arīdzan pārmeta pensionāru vadāšanu, jo veselīgāk ir pastaigāties. "No vienas puses it kā darām labu, bet no otras puses ne," teica Ērenpreiss. Ar skolēniem ir tieši tas pats. "Mēs ieradinām mazkustīgu dzīvesveidu," satraucās Ērenpreiss.

Ģirts Lapiņš (NA) uztraucās, ka deficīts Rīgas budžetā ir pārlieku liels. "Neuzskatu, ka pašmērķim ir jābūt iztērēt visus bankas kontā esošos līdzekļus. Pašmērķis nav aizņemties ar zemu procentu likmi. Pārstrukturēto naudu, visticamāk, neizdosies apgūt, jo būs palicis tikai viens mēnesis. Tāpēc man šķiet, ka mēs daudzos jautājumos vienkārši legalizējam jau veiktas izmaksas. Esmu pret šādu legalizēšanu," teica Lapiņš.

Jānis Ozols (JKP) pauda, ka deputātiem jāizlemj, vai budžeta grozījumu izdevumi ir lietderīgi. "Pārrunājām daudzus grozījumus. Tostarp tādus, ko šogad vairs nevarēs iztērēt. "Rīgas satiksme" ir šausmu stāsts vairāku gadu garumā. Man šķiet, ka tur ir smalks nano–caurums, kuru ar dotācijas korķi nevar aiztaisīt. Aicinu nevis būt balsošanas mašīnai, bet balsot atbildīgi," aicināja Ozols.

Visi opozīcijas priekšlikumi – nederīgi

Opozīcijas deputāti sagatavoja 19 priekšlikumus izmaiņām šā gada budžetā. "Latvijas attīstībai" frakcijas deputāti aicināja celt algas pašvaldības policistiem, auklītēm, sociālajiem darbiniekiem un citiem pašvaldības sektorā strādājošajiem.

Ansis Ansbergs (LA) arīdzan lūdza 180 086 eiro, kas Īpašuma departamenta budžeta grozījumos ierēķināti Spilves lidlauka skrejceļa daļējai nojaukšanai, virzīt zem skrejceļa esošās daļas atpirkšanai. Pēc portāla "Delfi" publikācijas par RD plānu skrejceļu nojaukt, lai atbrīvotos no "piespiedu nomas" maksas, pašvaldība vienojās ar zem skrejceļa esošās zemes īpašnieku par īpašuma atpirkšanu. Lai gan deputāti priekšlikumu noraidīja, Īpašuma departamentā portālam "Delfi" apliecināja, ka līdzekļu virzīšanu atpirkšanai kā atsevišķu lēmumprojektu skatīs pirmdienas, 12. novembra, Pilsētas īpašuma komitejas sēdē.

Nauris Puntulis (NA) rosināja no budžeta grozījumiem izslēgt pozīcijas, kas paredz 14 000 eiro finansējuma piešķiršanu komandējuma izdevumiem Maskavas pārstāvniecības darbības nodrošināšanai un 30 000 eiro piešķiršanu dalībai Ziemassvētku tirdziņos Maskavā un Sanktpēterburgā.

Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Puntulis arīdzan sagatavoja sadzīviskāka rakstura priekšlikumus – izveidot bērnu rotaļu laukumu Zeltiņu ielā un piešķirt lielākus līdzekļus latviešu valodas apgūšanas kursu organizēšanai. Puntuļa partijas biedrs Dainis Locis savukārt lūdza lielāku finansējumu Strazdumuižas neredzīgo ciemata infrastruktūras organizēšanai, atrast līdzekļus vēsturisko kontekstu skaidrojošu plākšņu uzstādīšanai pie padomju laika pieminekļiem, kā arī rast 20 000 eiro, lai celtu darba kvalitāti Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā.

Savukārt Jurģis Klotiņš (NA), kurš joprojām gaida "pazudušā jautājuma" izskatīšanu RD sēdē, aicināja Vakarbuļļu apkaimē uzstādīt apgaismojumu, ierīkot vairāk ratiņkrēslu pacēlājus pilsētā, kā arī uzstādīt vairāk velonovietnes un salabot gājēju un riteņbraucēju celiņa bruģi Esplanādes parkā.

Mērs Ušakovs no tribīnes skaidroja, ka ne visi lēmumi noraidīt opozīcijas priekšlikumus ir ideoloģiski. Daļu viņš rosināja iesniegt, kad pašvaldībā lems par nākamā gada budžetu.

Ieņēmumu kāpums

Budžeta grozījumos RD arīdzan palielināja pamatbudžeta ieņēmumus par 15 259 563 eiro. No tiem 1 900 000 eiro ir "Rīgas siltuma" maksātās dividendes, 500 000 eiro ir saņemtās nodevas, bet 200 000 eiro – naudas sodi. Par 3 105 605 eiro pašvaldības budžeta iestādes kāpinājušas ieņēmumus.

Paskaidrojuma rakstā minēts, ka par 2 400 000 eiro samazināsies pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, jo kāpis nodokļa atvieglojumu saņēmēju skaits.

Starp RD departamentiem vislielākais pamatbudžeta finansējuma un izdevumu palielinājums ierēķināts Izglītības, kultūras un sporta departamenta budžetā, kas pieaugs par 12 150 758 eiro. Piemēram, gandrīz pieci miljoni atvēlēti skolotāju algu celšanai par 30 eiro mēnesī, sporta laukumu un autobusu uzturēšanai, veselības apdrošināšanai un citām funkcijām programmā "Sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas".

Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošo programmu finansējumu un izdevumus palielinās par 52 928 eiro, Satiksmes departamenta – 574 275 eiro, Īpašuma departamenta – 617 136 eiro, Labklājības departamenta – 357 925 eiro, bet Finanšu departamenta – 9 734 684 eiro.

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izdevumus palielinās par 28 408 eiro, Pārdaugavas izpilddirekcijas – 37 350 eiro, bet Ziemeļu izpilddirekcijas – 54 291 eiro.

Rīgas pašvaldības policijas izdevumus palielinās par 120 000 eiro. Rīgas bāriņtiesas par 866 eiro. Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" budžetu palielinās par 453 424 eiro, "Rīgas pieminekļu aģentūras" par 22 130 eiro, "Rīgas enerģētikas aģentūras" par 200 000 eiro.

Šī ir otrā reize šogad, kad RD groza 2018. gada budžetu. Martā RD deputāti gandrīz divkāršoja budžeta deficītu līdz 9,8% no ieņēmumiem.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

Nauris Puntulis Nils Ušakovs Rīgas dome Rīgas satiksme Vilnis Ķirsis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus