Rīgas domes budžeta grozījumos izdevumi pieaugs līdz 997 miljoniem eiro
Foto: LETA

Rīgas domes (RD) Finanšu un administrācijas lietu komiteja trešdien, 21. martā, atbalstīja grozījumus 2018. gada pašvaldības budžetā, kas galvaspilsētas tēriņus paaugstinās līdz 997,7 miljoniem eiro un gandrīz dubultos budžeta deficītu.

Komitejas atbalstītais lēmumprojekts paredz, ka pašvaldība iekasēs 908,4 miljonus eiro, bet tērēs 997,7 miljonus eiro. Pērn 15. decembrī apstiprinātajā budžetā RD plānoja iekasēt 906,6 miljonus eiro, bet tērēt – 954,9 miljonus eiro. Tādējādi galvaspilsēta gandrīz dubultos budžeta deficītu līdz 9,8% no pašvaldības ieņēmumiem.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse sēdē skaidroja, ka deficīta pieaugumu veido neapgūtie līdzekļi no iepriekšējiem gadiem, kurus RD nedrīkstot pazaudēt. Jauni izdevumi plānoti aptuveni piecu miljonu eiro apmērā.

"Fiskālā rezerve gada beigās būs aptuveni 54 miljoni eiro. Lai nākamajā gadā varētu pildīt pašvaldības saistības, šai summai jābūt vismaz 25 miljonu eiro apmērā," opozīcijas bažas par pārlieku lieku deficītu kliedēja Tiknuse.

Komitejas apstiprinātajā lēmumprojektā skaidrots, ka pašvaldības ieņēmumi par 1,8 miljoniem eiro pieaugs, jo dome paredz palielināt iekāsētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjomu, saņemt lielākus valsts budžeta transfertus un kāpināt iestāžu ieņēmumus, bet dažos departamentos samazināt izdevumus.

Lielākie tēriņu kāpumi plānoti Finanšu departamentā, kam papildus atlicināti 26,3 miljoni eiro. Par 14,5 miljoniem pieaugs mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām, jo pašvaldība tam novirzīs valsts budžeta transfertu līdzekļu atlikumu 14,2 miljonu apmērā, kā arī vēl 303 tūkstošus eiro, kas radušies pēc VAS "Latvijas valsts ceļi" transferta palielinājuma. Uzsākto projektu finansēšanai galvaspilsēta tērēs 5,5 miljonus eiro, bet 7,7 veltīs jaunu objektu projektēšanai un būvniecībai. Pieaugs arī kārtējie izdevumi.

7,8 miljonus eiro paredzēts atvēlēt dažādām investīciju programmām, tostarp pilsētas ielu seguma atjaunošanai, apdraudēto sugu ekspozīcijas kompleksa "Āfrikas savanna" būvniecībai Rīgas zooloģiskajā dārzā, Rīgas 1. slimnīcas un Dzemdību nama renovācijai, Mežaparka lielās estrādes rekonstrukcijai un citiem projektiem.

Piecus priekšlikumus izskatīšanai sēdē sagatavoja opozicionārs Vilnis Ķirsis (V). Viņš atsaucās uz "Re:Baltica" publikāciju, kurā secināts, ka mērs Nils Ušakovs (S) savai popularitātei pēdējos trīs gados tērējis aptuveni astoņus miljonus eiro no pašvaldības līdzekļiem.

Daļu šo līdzekļu – 5,8 miljonus eiro – Ķirsis rosināja piešķirt brīvpusdienu nodrošināšanai visiem pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Atlikušos 2,5 miljonus eiro Ķirsis mudināja veltīt Vanšu un Jorģa Zemitāna tiltu padziļinātai ekspertīzei un rekonstrukcijai. Savukārt vēl 500 tūkstošus eiro Ķirsis ieteica atņemt RD Sabiedrisko attiecību nodaļai un 11 tās darbiniekus pārcelt uz Satiksmes departamentu, kur tiem lemts gādāt Rīgas kritiskās infrastruktūras uzturēšanu.

Ķirsis arīdzan prasīja atbalstīt finansējuma novirzīšanu 25% apmērā no katras Rīgas apkaimes samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa konkrētās apkaimes infrastruktūras attīstībai.

Vēl Ķirsis gribēja gūt atbalstu idejai par papildus finansējuma piešķiršanu 100 eiro apmērā Ušakova un 120 eiro apmērā vicemēra Andra Amerika (GKR) nosūtīšanai uz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte rīkotajiem mācību kursiem – "Demokrātijas modeļi". Opozicionārs skaidroja, ka kursi ir nepieciešami, "jo ir redzams, ka RD vadībai trūkst izpratnes par demokrātiju. Tas vērojams, piemēram, domei pieņemot prettiesisku Rīgas domes nolikumu, kas samazina deputātu tiesības pilnvērtīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses."

Ķirsis tādējādi atsaucās uz ārkārtas sēdē pieņemtajiem grozījumiem Rīgas pašvaldības nolikumā, kas liedz deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pirmdien, 19. martā, izteica RD ultimātu, uzdodot atcelt grozījumus nākamajā domes sēdē, pretējā gadījumā solot rīkoties pati, dome līdz šim ministriju ignorējusi.

Visus Ķirša priekšlikumus deputātu vairākums noraidīja.

Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdes darba kārtībā neiekļāva opozīcijas deputāta Mārtiņa Bondara (LA) priekšlikumu izveidot komisiju, kas vērtēs RD nodibinājuma "Riga.lv", "Rīgas Tūrisma attīstības biroja" un citu pašvaldības kapitāsabiedrību tēriņu likumību. Atbalstu neguva arī Bondara iecere apspriest mēra Ušakova komandējumu Francijā.

Komitejas atbalstītie budžeta grozījumi arīdzan paredz, ka papildu 490 tūkstošus eiro novirzīs iekškvartālu piebraucamo ceļu sakopšanai. Vēl pusmiljonu eiro atvēlēs līdzfinansējumam nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārziņā esošo programmu finansējumu palielinās par 13,8 miljoniem eiro. Par 7,3 miljoniem augs izdevumi Rīgas sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās, bet par 1,3 miljoniem eiro vairāk tērēs arī galvaspilsētas bērnudārzos. Izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas izdevumus palielinās par 1,8 miljoniem eiro.

Labklājības departamenta pārziņā esošo programmu tēriņus cels par 850 tūkstošiem eiro, bet Mājokļu un vides departamenta izdevumi augs par 165 tūkstošiem eiro.

Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" pārziņā esošo programmu finansējums augs par 723 tūkstošiem eiro, būvvalde saņems vēl 45 tūkstošus eiro, pie papildus 351 tūkstoša eiro tiks "Rīgas pieminekļu aģentūra", "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" saņems vēl 74 tūkstošus eiro, bet "Rīgas enerģētikas aģentūra" – vēl 43 tūkstošus eiro.

Lēmumprojekts liecina, ka pamatlīdzekļu atlikums pašvaldības budžetā gada sākumā ir 111,1 miljons eiro.

Tags

Nils Ušakovs Rīgas dome Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vilnis Ķirsis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form