Foto: F64

Opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" (NSL) rosinās grozījumus likumā, lai bez Saeimas akcepta valdība nevarētu piekrist Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) ietvaros aizdot parādu māktajai Grieķijai.

"NSL Saeimas frakcija uzskata, ka valdība nedrīkst akceptēt lēmumu par nu jau kārtējā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, kuru visticamāk šī valsts atkal nespēs atdot. Frakcija arī ir pārliecināta, ka lēmums par to, vai Latvija iesaistīsies vai neiesaistīsies finansiālās palīdzības sniegšanā, ir jāpieņem nevis valdībai, bet parlamentam," norādīja NSL sabiedrisko attiecību konsultants Valdis Freidenfelds.

Lai novērstu iespēju valdībai bez parlamenta akcepta uzņemties šādas finansiālās saistības, NSL Saeimas frakcija ir sagatavojusi un rosinās grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījumi paredz, ka palielināt budžeta likumā noteikto apropriāciju iemaksām ESM, kā arī uzņemties saistības, kas var palielināt valsts parādu, finanšu ministrs drīkst tikai tad, ja ir saņemts Saeimas akcepts.

NSL uzskata, ka uzņemties saistības par aizdevumiem var tikai tad, ja ir skaidri redzams, ka aizdevuma saņēmējs to spēs atdot. "Diemžēl Grieķijas gadījumā nav nekādas pārliecības, ka starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, kas galvenokārt balstās uz izdevumu ierobežošanu un nodokļu palielināšanu, nodrošinās arī Grieķijas tautsaimniecības attīstību, kas ļaus atmaksāt saņemto aizdevumu," skaidro NSL priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Turklāt ir jāatceras, ka dzīves līmenis Grieķijā ir krietni augstāks nekā Latvijā, tāpēc nav pamata prasīt, lai nabadzīgākās Latvijas iedzīvotāji uzņemtos risku garantēt daļu aizdevuma bagātākai valstij – Grieķijai, atzīmēja Sudraba.

"Lēmums par atbalstu Grieķijai ir tieši saistīts arī ar politisko atbildību pret nodokļu maksātājiem. Latvija ir pievienojusies eiro zonai un arī pievienojusies līgumam par ESM dibināšanu. Tādējādi mēs, no vienas puses, esam nodrošinājušies, ka finanšu krīzes gadījumā Latvijai ir iespējams aizņemties nepieciešamos finanšu līdzekļus no ESM. Taču, no otras puses, Latvijai kā ESM dalībvalstij ir jābūt pārliecinātai, ka aizdevuma saņēmējvalsts spēs to atmaksāt un tā neatdošanas gadījumā Latvijai nenāksies maksāt par savām saistībām, kuras valdība pārsteidzīgi uzņēmusies," uzskata NSL frakcija.

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā iepriekš norādīja, ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā.

FM uzsver, ka no Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai.

Ministrijā skaidroja, ka tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un tai tiktu norakstīts parāds, tad visas ESM dalībvalstis uzņemsies atbildību ekvivalenti tam apjomam, ko ESM būs aizņēmies finanšu tirgos, lai aizdotu Grieķijai. "Taču jāuzsver, ka par parādu atlaišanu Grieķijai vispār netiek diskutēts – nevienā no sarunu līmeņiem. Vienīgi Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pieļāva iespēju SVF parāda atdošanas termiņa pagarināšanai. Ja tā notiks ar ESM iespējamo aizdevumu Grieķijai, ESM aizņemtos un pārfinansētu parādu. Arī šajā gadījumā ESM dalībvalstīm nerastos zaudējumi," norādīja FM.

FM atzīmēja, ka izmaksas no Latvijas budžeta par aizdevumu Grieķijai ir teorētiski iespējamas visdramatiskākajā situācijā, ja Grieķija parādus neatmaksā un arī netiek pagarināti parāda termiņi jeb parāds tiek atlaists.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 17. jūlijā, plāno sasaukt ārkārtas sēdi, lai deleģētu finanšu ministru Jāni Reiru Latvijas vārdā sākt sarunu procesu par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma iepriekš norādīja, ka šobrīd galvenais ir, lai Grieķija varētu atgūt citu valstu uzticību, un, ja Grieķijas parlaments trešdien apstiprinās reformas, kas nepieciešamas, lai saņemtu aizdevumu, būs sperts solis šīs uzticības atgūšanas virzienā.

Vairākās valstīs ir nepieciešams parlamenta balsojums saistībā ar jauno aizdevuma programmu Grieķijai, bet Latvijā vajadzīgs valdības lēmums. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka gribētu lēmumu saistībā ar aizdevumu programmu arī no divām Saeimas komisijām - Eiropas lietu komisijai un Budžeta komisijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!