Saeima atbalsta prezidenta algas iesaldēšanu; budžeta debates turpinās trešdien. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Saeima jau septīto dienu turpināja darbu pie 2021. gada budžeta likumprojektu paketes, un tās ir garākās budžeta debates Saeimā līdz šim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 2. decembrī, Saeima turpinās darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam", pie kura atlicis izskatīt vēl 75 priekšlikumus. Otrdien izskatīti 67 šī likumprojekta priekšlikumi, darbu pie šī dienas kārtības jautājuma sākot pēcpusdienā. Paredzams, ka rīt Saeima varētu pabeigt budžeta debates un budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu.

Sākot skatīt 142 priekšlikumus likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam", Saeima neatbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu nākamgad paaugstināt Valsts prezidenta algu un reprezentācijas izdevumus. Līdz ar to prezidenta alga arī nākamgad paliks šā gada līmenī.

Tagad noteikts, ka arī turpmāk Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniedz 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1192 eiro.

Jau ziņots, ka pēc sabiedrības reakcijas Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimai, lūdzot nepaaugstināt algu laikā, kad valstī ir krīze un daudziem iedzīvotājiem sarūk ieņēmumi.

Jau otro nedēļu ilgušo nākamā gada budžeta debašu pārtraukumā sasaucot pēc kārtas divas ārkārtas sēdes, Saeima otrdien, 1. decembrī, nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai divus likumprojektus par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu.

Portāls "Delfi" piedāvāja teksta tiešraidi no debatēm Saeimā.

2021. gada budžeta pieņemšanas septītā diena
Teksta tiešraide noslēgusies.
Trešdien Saeima turpinās darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam", pie kura atlicis izskatīt vēl 75 priekšlikumus. Šodien izskatīti 67 šī likumprojekta priekšlikumi, darbu pie šī dienas kārtības jautājuma sākot pēcpusdienā. Paredzams, ka rīt Saeima varētu pabeigt budžeta debates un budžeta likumprojektu paketes pieņemšanu.
Saeima nobalso par pārtraukumu sēdē līdz trešdienas rītam 9.00.
Saeima gandrīz vienbalsīgi atbalsta naudas piešķiršanu olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšanai.
Artuss Kaimiņš aicina Mārtiņu Bondaru (AP) nebūt arogantam. "Atceries, kā mēs paši 12. Saeimā kāpām tribīnē un sitāmies ar ZZS, kad Dana Reizniece-Ozola bija finanšu ministre," teica Kaimiņš, aicinot Bondaru mainīt savu attieksmi un vairāk skaidrot priekšlikumus.
Mārtiņš Bondars (AP) paskaidro, ka priekšlikums tapis Saeimas Latgales apakškomisijā, kuras locekļi ir minētie trīs deputāti.
Turklāt kaut kas mainījies ceļā starp Ministru kabinetu, kas to neatbalstīja, līdz atbildīgajai Saeimas komisijai, kas šo priekšlikumu atbalstīja.
Opozīcijas deputāti norāda, ka tā ir "deputātu kvota".
67. priekšlikums ir triju valdošās koalīcijas deputātu – Mārtiņa Bondara (AP), Jura Rancāna (JKP) un Edmunda Teirumnieka (NA) - priekšlikums par 956 tūkstošu eiro pārdali olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšanai.
66. priekšlikums ir “Saskaņas” un identisks iepriekšējam.
Saeima neatbalsta 65. priekšlikumu.
65. priekšlikums ir Evijas Papules un paredz piešķirt 40 miljonu eiro finansējumu Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrās daļas pakāpeniskai nodrošināšanai – ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.
Saeima neatbalsta 64. priekšlikumu, kas ir ZZS un paredz 45 tūkstošus eiro no valsts tēla izstrādei paredzētiem līdzekļiem paredzēt finansējumam, lai izveidotu "zinātnes vēstnieka" amatu izveidei Latvijas zinātnes interešu pārstāvniecībai Eiropas Komisijā.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
63. priekšlikums ir Evijas Papules un paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt naudu, lai valsts budžetā saglabātu stabilu pozīciju valsts budžeta stipendijām koledžās 200 eiro apmērā, kam nepieciešami 204 tūkstoši eiro.
Saeima neatbalsta 62. priekšlikumu, kas ir ZZS un paredz ieņēmumus no Latvenergo dividendēm paredzēt ikgadējam finansējuma pieaugumam zinātniskajai darbībai, kam jābūt ne mazākam par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Saeima neatbalsta 61. priekšlikumu, kas ir ZZS un paredz ieņēmumus no Latvenergo dividendēm paredzēt ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās, kam jābūt ne mazākam par 0,25 procentiem no IKP.
Saeima neatbalsta.
60. priekšlikums ir “Saskaņas” un ir identisks iepriekšējam.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
59. priekšlikums ir Evijas Papules un paredz nodrošināt papildu finansējumu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes pielīdzināšanai vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei, kam nepieciešami 905 tūkstoši eiro.
Saeima neatbalsta priekšlikumu.
58. priekšlikums ir Evijas Papules un paredz valsts budžetā saglabāt stabilu pozīciju valsts budžeta stipendijām augstskolās 200 eiro apmērā, kopumā tam atvēlot 1,2 miljonus eiro.
Saeima neatbalsta 57. priekšlikumu.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norāda, ka opozīcijas priekšlikumu par izglītību pamatā ir LIZDA informācija, tāpēc tie līdzīgi.
Opozīcijas deputāti norāda uz nekorektu Mārtiņa Bondara (AP) teikto, ka nevar saprast, kurš kuram rakstījis priekšlikumus priekšā, ja tie ir tik vienādi.
57. priekšlikums ir “Saskaņas” un identisks iepriekšējam.
Papules priekšlikumu Saeima neatbalsta.
56. priekšlikums ir Evijas Papules un paredz piešķirt 60 miljonus eiro finansējumu Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas pakāpeniskai nodrošināšanai, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Bez debatēm Saeima atbalsta arī 55. priekšlikumu, kas ir Ministru kabineta un paredz papildu finansējumu Daugavpils Būvniecības tehnikumam, lai 2021. gadā nodrošinātu jaunu, drošu energoekonomisku apkures katlu iegādi izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā, kā arī ēku remontdarbiem izglītības programmu īstenošanas vietā Višķi. Šis priekšlikums jau atbalstīts arī vidēja termiņa budžeta likumā.
To atbalsta visi klātesošie deputāti
54. priekšlikums ir Ministru kabineta un Covid-19 dēļ paredz iekšēju līdzekļu pārdali 1 094 000 eiro apmērā no budžeta programmas "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" uz budžeta apakšprogrammu "Mācību līdzekļu iegāde", lai nodrošinātu atbalstu izglītības iestādēm digitālo un citu mācību līdzekļu iegādei.
Saeima neatbalsta šo priekšlikumu.
ZZS pārstāvji norāda, ka ir vairākas reizes jau iesnieguši digitālā nodokļa likumprojektu, kas noraidīts un nav pat nodots izskatīšanai komisijā.
Artuss Kaimiņš norāda, ka diemžēl mums nav šāda digitālā nodokļa, tātad nevar no tā iekasēt naudu.
Evija Papule saka, ka nevajag IZM dot naudu brīvpusdienām, jo jau 1.-4. klasēm piešķirtā nauda tiek izmantota citiem mērķiem.
53. priekšlikums nācis no ZZS deputātiem Danas Reiznieces-Ozolas un Raimonda Bergmaņa un tas paredz ieviest digitālo nodokli, no kura iekasētos 27 miljonus eiro piešķirtu brīvpusdienām skolēniem līdz 9. klasei.
52. priekšlikumu Saeima noraida.
52. priekšlikums ir ZZS priekšlikums no ieņēmumiem no Latvenergo dividendēm papildus finansēt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, palielinot atbalsta personāla – logopēda amata likmju finansēšanu no valsts budžeta, kam vajag 3,6 miljonus eiro, kā ari panākt, lai no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, t.sk. arī bērni līdz 5 gadu vecumam, kam nepieciešams 1 miljons eiro.
Saeima noraida 51. priekšlikumu.
51. priekšlikums ir ZZS piedāvājums ieņēmumus no Latvijas Valsts mežu dividendēm pārdalīt finansējumam pedagogiem ar attālināto darbu saistīto izdevumu segšanai, atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sagatavotajiem grozījumiem, ar kuriem plānots noteikt darba devēja kompensācijas par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu: darba vietas aprīkojuma nolietojumam (dators, programmatūra, darba galds u.tml.), mazvērtīgajiem priekšmetiem (kancelejas preces utt.), komunālajiem maksājumiem, abonēšanas maksai, tālrunim, internetam.
Opozīcijas pārstāvji nebeidz brīdināt, ka nākamais gads pašvaldībām būs sūrs laiks, tāpēc jāatvieglo to situācija.
50. priekšlikums ir ZZS piedāvājums no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības paredzēt papildu finansējumu kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai 2., 5., 8. un 11. klasēs un īstenošanai 1., 4., 7., 10. klasēs, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu izveidošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai. Saeima to noraida.
E-Saeimas sistēmai nepieciešams tehniskais pārtraukums, tādēļ Saeimai 15 minūšu pārtraukums un deputātiem jārestartā datori.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
49. priekšlikums ir ZZS piedāvājums valsts tēla izstrādei paredzētos 300 000 eiro pārdalīt sociālā atbalsta programmai pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.
Tajā skaitā palielinātas VAS “Latvijas Loto” dividendes (ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un attiecīgi palielināts finansējums Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai 2021.gadā.
Saeima atbalsta vairākus priekšlikumus par līdzekļu pārdali ministriju ietvaros.
Saeima piekrīt par 132 tūkstošiem eiro palielināt finansējumu trīs civilo ekspertu dalības nodrošināšanai Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā.
https://twitter.com/EPucens/status/1333816206168649728
Saeima nobalso par 450 000 eiro papildu līdzekļiem Sabiedrības integrācijas fondam, lai nodrošinātu Mediju atbalsta fonda īstenošanu, t.sk., elektronisko komercmediju (televīzijas un radio programmas, digitālie interneta mediji) atbalstam 250 000 eiro apmērā un drukāto mediju atbalstam 200 000 eiro apmērā.
Saeima noraida divus priekšlikumus, kas paredzētu Valsts prezidenta atalgojuma un reprezentācijas izdevumu palielināšanu nākamgad.
Saeima atbalsta finanšu pārdali starp apakšprogrammām, lai nodrošinātu nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanu, saistībā ar radošu personu nodarbināšanu. Finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā pārdala Kultūras ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets būs apstiprinājis kārtību, kādā kultūras un mediju nozarei tiek sniegts atbalsts nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes.
Saeima atbalsta virkni Ministru kabineta priekšlikumu par mērķdotācijām pašvaldībām.
Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam apstiprināt plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai un, gatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojektu “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”, budžeta likumprojektu paketē iesniegt attiecīgos normatīvo aktu grozījumus, tajā skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.
Saeima atbalsta vairākus Ministra kabineta un atbildīgās komisijas tehniskas dabas priekšlikumus.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
25. priekšlikums ir Igora Pimenova (S) piedāvājums noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Saeimā likumprojektu par saimnieciskās darbības norēķinu konta ieviešanu mikrouzņēmuma nodokļa režīma nodrošināšanai.
Kā piemēru "smiekli caur asarām" Kaimiņš minēja Rīgas Latviešu biedrības, kas dibināta 1868. gadā, problēmas, jo bankas prasa, ka biedrības valdē jābūt kādam no dibinātājiem. "Tas nav iespējams, ka kāds no viņiem vēl būtu dzīvs," sacīja Kaimiņš.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš debatēs saka, ka tā patlaban ir ļoti aktuāla arī NVO, kas saskaras ar pārāk stingrām un nepamatotām banku prasībām.
Šajos divos priekšlikumos ir arī uzdevums Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.janvārim izstrādāt kārtību, kādā tām Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām, kurām nav atvērts maksājumu konts, būtu nodrošināta iespēja atvērt maksājumu kontu valsts kasē vai citā Ministru kabineta deleģētajā finanšu iestādē.
Saeima noraida arī apjomīgo priekšlikumu kopumā.
24. priekšlikums ir identisks 23. no Karīnas Sprūdes un nav balsojums, bet debates iespējamas.
Viktors Valainis (ZZS) ierosina par šo priekšlikumu balsot, sadalot to pa daļām. Mārtiņš Bondars (AP) atbildīgās komisijas vārdā teica, ka komisijai nav tiesību dalīt priekšlikumu daļās. Saeima noraida Valaiņa ideju.
https://twitter.com/konservativie/status/1333812681246208000
23. priekšlikums ir Jūlijas Stepaņenko ierosinājums uzdot Ministru kabinetam veikt dažādus uzdevumus daudzbērnu ģimeņu atbalstam, partiju finansēšanas principu maiņai un citus. Priekšlikums tik komplicēts, ka pat opozīcijā esošā ZZS nav gatava visu atbalstīt, saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
https://twitter.com/pavluts/status/1333796895479656462
Priekšlikums tiek noraidīts.
Krišjānis Feldmans (JKP) saka, ka koalīcija to jau vienojusies darīt pēc gada, jo vajadzīgs laiks ģimenes valsts pabalsta reformu kārtīgi sagatavot.
Tas ir Regīnas Ločmeles (S) priekšlikums Ministru kabinetam izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir ne mazāks par 50 eiro, par otro – ne mazāks par 100 eiro un par trešo un katru nākamo bērnu – ne mazāks par 150 eiro mēnesī.
Saeima turpina darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" 22. priekšlikuma.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-skatis-divus-likumprojektus-par-algu-iesaldesanu-ministru-kabineta-locekliem.d?id=52715479
https://twitter.com/JanisButans/status/1333806425722773504
Darbu pie budžeta Saeima atsāks 18.20.
Piecpadsmit minūtes pēc šīs sēdes beigām Saeima sanāca uz nākamo sēdi, lai lemtu par Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas frakciju deputātu iesniegtā grozījuma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algas līdz nākamā gada beigām iesaldēt šī gada līmenī.
Saeima nodod Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai grozījumu "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas paredz līdz 13. Saeimas beigām iesaldēt Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algas. Pret balsoja tikai "Attīstībai/Par".
Saeima sāk ārkārtas sēdi, lai lemtu par "Saskaņas" deputāto iesniegto likumprojektu, kas paredz Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algu iesaldēt 2020. gada līmenī līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām.
https://twitter.com/JanisVitenbergs/status/1333786172569444353
17.30 gan sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai lemtu par opozīcijas iesniegta likumprojekta par ministru algu iesaldēšanu nodošanu komisijām. 15 minūtes pēc tās paredzēta otra sēde, kurā lems par līdzīgu koalīcijas partiju likumprojektu. Tā kā pie likumprojekta nodošanas komisijām debatēt var tikai viens par un viens pret, sēžu garums prognozējams īss. Pēc tam Saeima atgriezīsies pie darba ar budžetu.
Pusotras stundas laikā Saeima izskatīja 21 priekšlikumu valsts budžeta likumprojektam, atlicis vēl 121.
Saeima dodas pārtraukumā līdz 17.30.
Saeima noraida I.Pimenova priekšlikumu.
Ar 21. priekšlikumu I. Pimenovs (S) rosina uzdot Ministru kabinetam līdz 2021. gada 15. oktobrim iesniegt Saeimā likumprojektu par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem, nosakot gada apliekamo ienākumu, tiek atcelta gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana un tā vietā tiek ieviesta aplikšana ar nulles nodokļa likmi iedzīvotāju ienākumam, kurš vienāds ar valstī noteikto minimālo mēnešalgas apmēru, reizinātu ar koeficientu 12.
Deputāts diferencēto neapliekamo minimumu sauc par nepietiekamu līdzekli nevienlīdzības samazināšanā.
Saeima noraida šo I. Pimenova priekšlikumu.
I.Pimenovs vēlas mainīt esošo kārtību, ka dividendes netiek apliktas ar progresīvu nodokli.
20. priekšlikumā Igors Pimenovs (S) rosina, ka Ministru kabinetam līdz 2021. gada 15. oktobrim jāiesniedz Saeimā likumprojektu par Solidaritātes nodokļa likuma atcelšanu vienlaikus ar likumprojektu par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumprojektu par grozījumiem likumā “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums”, ar kuriem no 2022. gada 1. janvāri tiek nodrošināta progresivitātes principa piemērošana fizisko personu visu veidu ienākumu, t.sk. kapitāla pieauguma un kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Saeima noraida A.Kazinovska priekšlikumu palielināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro mēnesī
https://twitter.com/EbaLace/status/1333783181191909376
Krišjānis Feldmans (JKP) saka, ka doma laba, bet priekšlikums neesot juridiski precīzs, tādēļ diemžēl to nevarot atbalstīt.
19. priekšlikums ir Andra Kazinovska rosinājums, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un apstiprina izmaiņas uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, paaugstinot maksimālo gada neapliekamā minimuma apmēru 2021. gadā līdz 4800 eiro, kas būtu 400 eiro mēnesī.
Saeima neatbalsta 18. priekšlikumu, ar kuru ZZS rosina veikt reformas ministriju skaitā.
JKP un KPV LV pārstāvji debatēs nenoliedz tādus plānus, taču norāda, ka politiskā realitāte nav ļāvusi tos īstenot.
Opozīcijas deputāti atgādina, ka divas koalīcijas partijas - JKP un KPV LV - Saeimas vēlēšanās solīja samazināt ministriju skaitu, bet nekas tāds neesot izdarīts.
https://twitter.com/zelma_strupka/status/1333767125241094146
Viktors Valainis (ZZS) ironiski saka, ka ar ministrijām var rīkoties tāpat kā novadu reformā, kurā, apvienojot pašvaldīabas, dzīve automātiski ietu uz augšu.
ZZS rosina Ministru kabinetam līdz 2021. gada 21.jūnijam apstiprināt Ministru kabineta sastāva reformas plānu un iesniegt Saeimā atbilstošus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas samazinātu ministru skaitu.
Saeima neatbalsta Igora Pimenova (S) priekšlikumu par attīstības bankas veidošanu ar 100 miljonu eiro pamatkapitālu.
Deputāti atbalsta papildu finansējumu medijiem 1,7 miljonu apmērā.
Saeima atbalsta koalīcijas priekšlikumu noteikt, ka valsts akciju sabiedrība " Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 eiro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli)
Bez debatēm Saeima noraida divus ZZS priekšlikumus.
Saeima atbalsta priekšlikumu noteikt, ka akciju sabiedrība “Latvijas Loto” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 5 399 581 eiro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).
Saeima bez debatēm atbalsta divus priekšlikumus, kas paredz novirzīt ienākumu no tabakas akcīzes daļu novirzīt onkoloģijas nozarei.
8. priekšlikums ir par Valsts prezidenta atalgojuma palielināšanu, ko atbalstīja gan Ministru kabinets, gan atbildīgā komisija, bet pēc prezidenta vēstules, aicinot viņam algu nepaaugstināt, Saeima to neatbalsta. Par balsoja "Attīstībai/Par" frakcija un daži deputāti. Līdz ar to prezidenta alga nākamgad netiks palielināta.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
Tā ir tuvredzība, tā rīkoties pirms gaidāmās novadu reformas, saka Inga Goldberga (S).
Opozīcijas deputāti atgādina, ka ienākumi no IIN ir pašvaldību pamata ienākumi, un, tos samazinot, samazināsies pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi.
Septītais priekšlikums ir “Saskaņas” rosinājums nemainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu (IIN) sadalījumu. Valdība rosina noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā. Patlaban tas ir attiecīgi 80% un 20%.
Saeima atbalsta 6. priekšlikumu, kas ir saistīts ar investīciju projektiem un ko iesniedzis kultūras ministrs.
5. priekšlikums nav balsojams, bet debates turpinās.
Runājot par identisku 5. priekšlikumu, Goldberga atgādina, ka IIN pārdales dēļ pašvaldībām ne tikai samazināsies ienākumi, bet no nākamā gada arī paredzēti papildu izdevumi pabalstiem.
4. priekšlikumu Saeima noraida.
Deputāti šajos priekšlikumos rosina paredzēt pašvaldībām papildu 208 miljonus eiro.
4. un 5. priekšlikumi ir attiecīgi no Andra Kazinovska un Ingas Goldbergas (S) ar papildu līdzekļiem pašvaldībām, lai kompensētu ieņēmumu iztrūkumu. "Tas ir izdzīvošanas jautājums 77 pašvaldībām, tajā skaitā visām Latgales pašvaldībām," saka Golberga, aicinot Saeimu to atbalstot.
Bez debatēm Saeima atbalsta divus Ministru kabineta priekšlikumus par mērķdotāciju palielināšanu pašvaldībām.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
Pirmais priekšlikums ir Igora Pimenova (S) rosinājums par 100 miljoniem palielināt valsts budžeta izdevumus, veidojot jaunu attīstības banku.
Saeima ķeras pie budžeta likumprojekta.
Pēc pārtraukuma Saeima sāks darbu pie budžeta likumprojektu paketes pēdējā punkta - likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam", kuram uz otro lasījumu iesniegti 142 priekšlikumi.
Saeima dodas pārtraukumā līdz 15.30.
Pēc teju divas dienas ilgušas diskusijas Saeima otrajā un galīgajā lasījumā atbalsta likumu“Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”. Par nobalso 62 deputēti, pret 30.
Saeima atbalsta 115. priekšlikumu, kas ir precizējošs Ministru kabineta priekšlikums un tas ir pēdējais pie šī likumprojekta.
Saeima atbalsta 114. Ministru kabineta redakcionālu priekšlikumu.
Saeima noraida arī 113. priekšlikumu, kas ir “Saskaņas” ierosinājums samazināt PVN standartlikmi no 21% uz 18% uz vienu gadu, lai stimulētu patēriņu un dotu jaunu stimulu pandēmijas skartajai Latvijas ekonomikai, pārņemot starptautisko pieredzi un panāktu ekonomisku impulsu, iedzīvotājiem nodrošinātu preču un pakalpojumu pieejamību, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu stabilus un prognozējamus ieņēmumus pandēmijas krīzes laikā. Šī izmaiņa valsts budžetam radītu 170 miljonu eiro zaudējumus.
Saeima noraida 112. priekšlikumu.
Viktors Valainis (ZZS) skaidro, ka tas ir solis pareizā virzienā, lai palīdzētu pašvaldībām maksāt algas pirmsskolu pedagogiem, kurus "šajā gadā valsts budžets ignorē".
112. ir ZZS priekšlikums pārdalīt akcīzes nodokļa ieņēmumus no alkohola tirdzniecībasm ērķdotācijām pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 21 miljona eiro apmērā.
Saeima atbalsta 111. priekšlikumu.
111. priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums pārdalīt 324 eiro, lai nodrošinātu mērķdotācijas sadali pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām atbilstoši aktuālam pašvaldību kolektīvu sarakstam.
Saeima noraida 110. priekšlikumu par papildu finansējumu skolām.
https://twitter.com/SandisGirgens/status/1333752483110412288
https://twitter.com/_LZS_/status/1333700164419284993
https://twitter.com/EPucens/status/1333751588754780162
110. priekšlikums ir “Saskaņas” piedāvājums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nodrošināt papildus finansējumu – 22 miljonus eiro – kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai 2., 5., 8. un 11. klasēs un īstenošanai 1., 4., 7., 10. klasēs, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu izveidošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.
Saeima noraida 109. priekšlikumu.
Papule paskaidro, ka tas būtu ļoti noderīgs atbalsts pedagogiem, kuri Covid-19 situācijā dotos priekšlaikus pensijā.
Tomēr par 109. priekšlikumu risinās debates, opozīcijas deputāti pauž rūpes par skolu tīkla optimizācijas rezultātā bez darba paliekošajiem skolotājiem.
109. ir gandrīz identisks 108., un to iesniegusi "Saskaņa".
Saeima noraida 108. priekšlikumu.
https://twitter.com/Jekaba11/status/1333741641472020480
108. priekšlikums ir E. Papules ierosinājums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt finansējumu un nodrošināt sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, kā arī paplašināt attiecīgās programmas saņēmēju loku (300 tūkstoši eiro).
Saeima noraida 107. priekšlikumu.
Nelielajās debatēs par pēdējiem priekšlikumiem opozīcija atgādina par pašvaldību budžeta sarukumu nākamajā gadā.
107. priekšlikums ir no "Saskaņas" un paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nodrošināt papildus finansējumu – atbalsta personāla – logopēda amata likmju finansēšanai no valsts budžeta (3,6 miljoni eiro); mērķdotācijai, lai tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, t.sk. arī bērni līdz 5 gadu vecumam (1 miljons eiro).
Saeima noraida E. Papules priekšlikumu pārdalīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu finansējumu pedagogiem ar attālināto darbu saistīto izdevumu segšanai, atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" sagatavotajiem grozījumiem, ar kuriem plānots noteikt darba devēja kompensācijas par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu: darba vietas aprīkojuma nolietojumam (dators, programmatūra, darba galds utml.), mazvērtīgajiem priekšmetiem (kancelejas preces utt.), komunālajiem maksājumiem, abonēšanas maksai, tālrunim, internetam.)
Saeima noraida 105. priekšlikumu.
105. priekšlikums ir identisks tikko noraidītajam E.Papules priekšlikumam.
Saeima neatbalsta Evijas Papules priekšlikumu nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļēju darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta bērnu no 1,5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem (21,5 miljoni eiro no kopējiem 86 miljonirm eiro, ko finansē pašvaldības.
Saeima atbalsta papildu 250 000 eiro finansējumu komercmediju atbalstam.
Saeima atbalsta priekšlikumu, lai segtu NEPLP izdevumus par sabiedriskā pasūtījuma izvērtējumu un finansista pakalpojumiem uz uzņēmuma līguma pamata saistībā ar piešķirtā finansējuma administrēšanu, nepieciešams veikt pārdali starp, samazinot izdevumus subsīdijām un dotācijām un palielinot izdevumus atlīdzībai 25 010 eiro apmērā.
Saeima atbalsta finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana", lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 30 gadu atceres pasākumu īstenošanu 2021.gadā
Saeima atbalsta finansējuma pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Radio un televīzijas budžeta programmu "Radioprogrammu veidošana un izplatīšana", lai nodrošinātu 1991.gada barikāžu 30 gadu atceres pasākumu īstenošanu 2021. gadā.
Saeima atbalsta finansējuma pārdali no Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) Prokuratūrai izdevumu segšanai par administratīvās ēkas Talejas ielā 1, Rīgā, telpu nomu un citiem maksājumiem.
Saeima atbalsta palielināt izdevumus, pārdalot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai, lai nodrošinātu efektīvu un noturīgu epidemioloģiskā dienesta attīstīšanu.
Saeima atbalsta Ministru kabineta priekšlikumu par finansējuma pārdali no Finanšu ministrijas Veselības ministrijai.
Tas negūst Saeimas vairākuma atbalstu.
96. priekšlikums ir ZZS deputātu ierosinājums pārdalīt līdzekļus no akcīzes nodokļa ieņēmumie no karsējamās tabakas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs.
https://twitter.com/CSP_Latvija/status/1333728853420879873
Pēc pusdienu pārtraukuma 13.30 Saeima atsāks darbu pie likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam", kam uz otro lasījumu iesniegti 115 priekšlikumi, no kuriem divu dienu laikā jau izskatīti 95. Šis likumprojekts ir 29. budžeta paketes likumprojekts no 30. Pēdējais ir "Par valsts budžetu 2021. gadam", kuram iesniegti 142 priekšlikumi.
https://twitter.com/Finmin/status/1333679802503598082
https://twitter.com/Jekaba11/status/1333720251574448128
Pārtraukums līdz plkst.13.30.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
95. priekšlikumā vairāki ZZS deputāti rosina no transporta ekspluatācijas nodokļa iekasētajiem ienākumiem 500 tūkstošus eiro atvēlēt valsts apmaksātiem diennakts zobārstniecības pakalpojumiem bērniem akūtās situācijās.
Priekšlikums par finansējuma piešķiršanu masku iegādei netiek atbalstīts.
https://twitter.com/EglitisGatis/status/1333717050674569218
Līdzīgu priekšlikumu izteikusi arī Regīna Ločmele, rosinot apmaksāt masku iegādi maznodrošinātām personām Rīgā.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Frakcija "Saskaņa" rosina atvēlēt naudu masku iegādei maznodrošinātām personām Latvijā.
Neatbalsta arī ZZS deputātu priekšlikumu akcīzes nodokļa ieņēmumus no karsējamās tabakas novirzīt kompensējamo medikamentu nodrošināšanai.
91. priekšlikumā deputāte Regīna Ločmele rosina apmaksāt gripas vakcīnu pensionāriem un maznodrošinātos. Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāti atbalsta akcīzes un PVN nodokļu papildus ieņēmumu novirzīšana kompensējamo zāļu, sistēmai, onkoloģisko pacientu ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nodrošināšanai, skrīningam, diagnostikai un citiem mērķiem.
Netiek atbalstīts deputāta Vitālija Orlova priekšlikums par 34 miljonu eiro piešķiršanu pacientu neatliekamām vajadzībām 2021.gada veselības aprūpes budžetā.
https://twitter.com/VKontrole/status/1333692455020072962
Neatbalsta deputātes Evijas Papules priekšlikumu izveidot lasīšanas veicināšanas programmu "Grāmatu starts", kas paredzēta 3-4 gadus veciem bērniem un viņu ģimenēm.
Abi priekšlikumi netiek atbalstīti.
Nevar teikt, ka medijiem nebūs pieejams finansējums, jo mediju atbalsta fonda ietvaros ir atvēlēts finansējums; jautājums ir par to, pēc kādiem kritērijiem tiks atlasīti mediji, kam tiks piešķirts atbalsts, norāda deputāts Jānis Butāns.
Opozīcijas deputāti debatē par mediju trūkumu krievvalodīgajiem.
Divi nākamie priekšlikumi saistīti ar finansējuma piešķiršanu drukātiem un elektroniskiem mazākumtautību plašsaziņas līdzekļiem.
83. priekšlikums netiek atbalstīts.
Saeimas sēde turpinās.
Pārtraukums līdz plkst.11.00.
83. priekšlikumā deputāts Igors Pimenovs rosina piešķirt 120 tūkstošus eiro, lai Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas ietvaros izveidotu apakšprogrammu "Latvijas mazākumtautību NVO atbalsts".
Turpinās debates par latviešu valodas apguves kursiem.
Deputāte Regīna Ločmele rosina piešķirt 200 tūkstošus eiro latviešu valodas apguvei. Viņa skaidro, ka līdz šim Latvijā dzīvojošajiem nav iespēja saņemt finansiālu atbalstu valodas apguvei, savukārt trešo valstu pilsoņiem šāds finansējums tiek piešķirts. Finansējumu šādiem mērķiem, pēc viņas teiktā, piešķir tikai lielākās pašvaldības.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Līdz ar nodokļu sloga palielinājumu radošajām profesijām nepieciešams stiprināt Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), skaidro deputāte Dana Reizniece-Ozola. VKKF projektā sadalāmajā finansējumā lielāko daļu veido radošo personu atalgojums. Bez šī papildu kultūras nozares finansējuma radošo personu sociālo maksājumu palielinājums var atsaukties katastrofāli uz to faktiskajiem ienākumiem. Papildu finansējums nepieciešams arī tādēļ, ka šobrīd joprojām kultūras pasākumu apmeklēšana ir ierobežota, un tas daļai radošo personu strauji samazina praktisku iespēju nopelnīt bez mērķtiecīgām valsts pasūtījumu programmām, viņa skaidro.
81. priekšlikumu iesnieguši vairāki ZZS deputāti, un iesniegtais priekšlikums rosina no EM valsts tēla stiprināšanai paredzētajiem līdzekļiem pārdalīt uz KM, Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursiem.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāte Evija Papule 80. priekšlikumā aicina piešķirt 50 tūkstošus eiro Latvijas valsts simtgades programmai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, konkrēti Nacionālās enciklopēdijas darbības intensitātes palielināšanai satura attīstīšanā.
https://twitter.com/Brivibas36/status/1333669541717618690
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Turpinās debates par nepieciešamību piešķirt finansējumu konkrētu baznīcu atjaunošanai un finansējuma piešķiršanu sakrālajam mantojumam.
Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka līdzvērtīgi kritisks stāvoklis ir daudzām citām baznīcām, tāpēc godīgi būtu novirzīt līdzekļus kopējā sakrālā mantojuma programmā un tad saskaņā ar konkursu piešķirt finansējumu konkrētiem objektiem.
Deputāts Krišjānis Feldmans informēja, ka izdevies vērst finanšu ministra uzmanību uz Viļakas baznīcas jumta problēmu, tādēļ panākta vienošanās valdībā, ka tuvākajā laikā valdība varētu piešķirt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem Viļakas baznīcas jumta remontam. Tas būtu ātrāk, nekā saņemt līdzekļus no budžeta, jo šī situācija negaida, un budžeta līdzekļus tikai varētu saņemt nākamajā gadā. Priekšlikums savu lomu ir izpildījis un sadzirdēts, piebilst deputāts.
79. priekšlikumā deputāts Andris Kazinovskis aicina novirzīt papildus finansējumu 344 000 eiro apmērā vairākiem konkrētiem sakrālā mantojuma sakārtošanas projektiem.
Tāpat tiek atbalstīta finansējuma piešķiršana sakrālā mantojuma programmas īstenošanai 510 tūkstošu eiro apmērā, 100 tūkstošu eiro piešķiršana Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam un 140 tūkstoši eiro Imanta Ziedoņa muzeja krājumu saglabāšanai un uzturēšanai.
Deputāti atbalsta finanšu pārdali starp Kultūras ministrijas apakšprogrammām, atbilstoši MK 30.oktobrī Valsts kancelejā iesniegtajam rīkojuma projektam "Par ilgtermiņa saistībām Kultūras ministrijai nekustamā īpašuma Doma laukumā 6, Rīgā, nomas maksas izdevumu segšanai" un protokollēmuma projektam ""Par ilgtermiņa saistībām Kultūras ministrijai nekustamā īpašuma Doma laukumā 6, Rīgā, nomas maksas izdevumu segšanai".
Šis priekšlikums netiek atbalstīts.
Evija Papule aicina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu, lai valsts budžetā saglabātu stabilu pozīciju valsts budžeta stipendijām kultūras jomas studentiem 200 eiro apmērā.
Atbalstīts priekšlikums palielināt VAS “Latvijas Loto” dividendes (ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un attiecīgi palielināts finansējums VARAM, lai nodrošinātu Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteikto būvvaldes funkciju īstenošanu.
Neatbalsta arī vairāku ZZS deputātu rosinājumu pārdalīt līdzekļus no KM akustiskās koncertzāles ar konferenču funkciju projektēšanai valsts reģionālās attīstības politikas īstenošanai.
Priekšlikums nav atbalstīts.
70. priekšlikumā deputāti Dana Reizniece-Ozola un Gundars Daudze rosina finansējumu novirzīt valsts reģionālās attīstības politikas īstenošanai, tostarp, mājokļu siltināšanas, teritoriju attīstības programmai un citām.
69. priekšlikumā vairāki ZZS deputāti rosina novirzīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem novirzīt atbalstam plānošanas reģioniem. Priekšlikums netiek atbalstīts.
68. priekšlikumā vairāki ZZS deputāti rosina akustiskās koncertzāles ar konferenču funkciju projektēšanu. Priekšlikums netiek atbalstīts.
https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/saeima-otrdien-turpinas-debates-par-videja-termina-budzeta-ietvaru-2021-2022-un-2023-gadam-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=52708213

Ko paredz jau pieņemtie budžeta paketes likumi


Saeimas pieņemtie "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu mēnešalgas noteikšanas kārtību – mēnešalgas apmēru, balstoties uz jaunu atlīdzības skalu, šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā noteiks, ņemot vērā amata vērtību, konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī bāzes mēnešalgas apmēru.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulā, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu ES izvērtēšanai, minētās prasības savstarpējā sadarbības mehānisma dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju nodrošināšanai. Tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt institūciju, kura īstenos kontaktpunkta funkcijas, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas un nosūtīšanas kārtību.

Pieņemtie "Grozījumi Čeku loterijas likumā" paredz, ka Čeku loterijā varēs reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par precēm un pakalpojumiem. Ar šiem grozījumiem ir paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. aprīlī.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Izglītības likumā" paredz par gadu pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma atcelšanu par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

"Grozījumi Invaliditātes likumā" paredz pilnveidot asistenta pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Ar grozījumiem no nākamā gada jūlija plānots paplašināt asistenta pakalpojuma klāstu arī bērniem ar invaliditāti. Tiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, un kuri pašvaldībā nesaņem asistenta pakalpojumu, būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Pakalpojuma saņemšanai būs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par pakalpojuma nepieciešamību.

Bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Lai to saņemtu, būs nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta novērtējums par aprūpes nepieciešamību.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" paredz tiesību normas, kas nepieciešamas Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu par bezpilota gaisa kuģiem piemērošanai, kā arī tiesību normas par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi. Papildus ir iekļauta tiesību norma, kas regulē civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzību.

"Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" ir izstrādāti, lai nodrošinātu komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību; noteiktu kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā; noteiktu uzraudzības iestādi, tās tiesības un pienākumus.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" paredz atsevišķu dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" mērķis ir valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaites procesu pilnveidošana, tos racionalizējot, efektivizējot, mazinot administratīvo slogu un tādējādi novirzot vairāk cilvēkresursus analītiskajam darbam.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz svaigiem Latvijas dārzeņiem, augļiem un ogām vēl trīs gadus piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā mērķis ir noteikt valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmēru, ņemot vērā izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā no 2021. gada 1. janvāra, kas nozīmē palielinājumu līdz 109 eiro. Lai nodrošinātu valsts sociālā pabalsta izmaksu jaunajā apmērā, ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā, kam ir nepieciešams laiks. Līdz ar to likums paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālā pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim, savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021. gada 1. jūnijam.

Saeimas pieņemtais "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likums nosaka, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" paredz, ka bezdarbnieka pabalsta apmērs un apbedīšanas pabalsta apmērs bezdarbnieka nāves gadījumā, nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

"Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" paredz, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā izmaksājamā apbedīšanas pabalsta apmērs nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

Saeimas pieņemtais "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" izstrādāts, lai precizētu fondētās pensijas kapitāla lielumu, kas valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā.

Pieņemtie "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" paredz, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi plānots paaugstināt līdz 136 eiro līdzšinējo 80 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Kā arī paredz paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163 eiro bērniem no 7 gadu vecuma.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" paredz paaugstināt atlīdzības par apgādnieka zaudējuma minimālo apmēru, nosakot, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam līdz 7 gadu vecumam nedrīkst būt mazāks par 136 eiro mēnesī un bērnam no 7 gadu vecuma – par 163 eiro mēnesī. Grozījumi nosaka, ka periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim minimālos atlīdzības apmērus izmaksāt apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veikt šo minimālo atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķinu, un starpību izmaksāt vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša atlīdzību.

Pieņemtā grozījuma likumā "Par dzīvojamo telpu īri" mērķis ir saskaņot vienotu tiesisko regulējumu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanā atbilstoši citos likumos metodoloģiskajai pieejai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kas nodrošinātu iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā visā valsts teritorijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" paredz paaugstināt garantētā minimālā ienākuma un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredz saskaņot vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot vienādu minimālo atbalstu mājokļa pabalsta aprēķināšanā visās pašvaldībās, kā arī saglabājot iespēju saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus zemu ienākumu mājsaimniecībām.

Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas plānots 109 eiro apmērā, un paplašina tiesības ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, un vecākiem saņemt bērna piedzimšanas pabalstu par jebkuru reģistrētu bērnu. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām – 2021. gada 1. jūlijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm, cigarellām, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem; nodoklis lielāks būs arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķīdumiem un to sastāvdaļām.

"Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" paredz par 0,5% samazināt solidaritātes nodokļa likmi – no nākamā gada tā paredzēta 25% apmērā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" paredz nostiprināt "Latvijas Vēstnesi" kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, nodrošinot ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai, tādējādi stiprinot tiesiskumu, nacionālo drošību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinot komercdarbības vides attīstību un investīcijas Latvijā.

Pieņemtie "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību – no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija.

No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN.

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā.

Grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80 procenti no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu.

No nākamā gada tiek samazinātas sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.

Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10 procentu apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.

Tāpat paredzēts, ka no nākamā gada 1. jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā.

Grozījumi arī noteic personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Tāpat minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja.

Minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz nodokļa augstākās likmes samazinājumu no 31,4% līdz 31%, patentmaksas maksāšanas režīma atcelšanu, saglabājot vienīgi samazinātās patentmaksas režīmu, izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī virkni izmaiņu, kas saistītas ar nodokļa administrēšanu, deklarēšanu un pārmaksas atmaksu.

Ņemot vērā, ka no 2021. gada tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme un attiecīgi mainīta solidaritātes nodokļa likme, tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) trešā progresīvā likme no 31,4% līdz 31,0%, kuru piemēro ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Tai pat laikā, tiek saglabātas pārējās IIN likmes – 20% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā un 23% ienākumiem no 20 004,01 eiro līdz 62 800 eiro gadā.

No 2021. gada speciālais režīms patentmaksas maksātājiem tiek būtiski sašaurināts, atļaujot piemērot šo režīmu tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem – pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Samazinātās patentmaksas varēs izmantot šādās jomās – ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu izgatavošana, floristika, privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi.

Esošie patentmaksas maksātāji turpmāk varēs izvēlēties vai nu reģistrēt citu alternatīvu saimniecisko darbību, kas noteikta ar citiem saimnieciskās darbības nosacījumiem, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu. Pārejas noteikumi paredz, ka 2021. gadā, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim patentmaksu režīmu varēs piemērot maksātāji, kas jau veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma grozījumi paredz, ka attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem būtiskas izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1.jūlija, bet līdz tam laikam saglabājas līdzšinējais IIN režīms attiecībā uz visiem līdzšinējiem autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, piemēram, AKKA/LAA, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Tādējādi tikai nākamā gada otrajā pusē paredzēts piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Pārejas periodā arī tiem, kuri nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, no gada vidus tiks ieviests IIN no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā — 25 procenti, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā — 40 procenti. No šī nodokļa 80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20 procentus attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Autoratlīdzības saņēmējiem par Ministru kabineta noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem arī turpmāk varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autora darba un izpildījumu veida. Paredzēts, ka minēto izdevumu normu varēs piemērot arī tie autoratlīdzības saņēmēji, kas reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji un maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī saistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā plaši īstenoto attālinātā darba praksi gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā, likuma grozījumi paredz noteikt ar IIN neapliekamās kompensāciju normas 2021. taksācijas gadam, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus.

Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu. Kompensējamo izdevumu summa 2021. taksācijas gadā mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 eiro, pārsniegumu apliek ar IIN. Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai – attālinātam darbam jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa.

Saeimas pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases "EURO" izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes paredzēts līdzsvarot ar nodokļa likmēm, kādas patlaban piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā.

Grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017.gada. Paredzēts, ka likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā. Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, paredzēts noteikt, ka par automobiļiem, kuri aprīkoti ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, ekspluatācijas nodokli maksā 90 procentu apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Budžeta plāni


Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 PVN Saeima Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form