Saeima budžeta debates turpinās arī piektdien. Teksta tiešraides arhīvs.
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 26. novembrī, Saeima jau ceturto dienu turpināja darbu, attālinātā ārkārtas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā izskatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi, kas ietver kopumā 30 likumprojektus. Debates turpināsies arī piektdien.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraides arhīvu no budžeta debatēm Saeimā.

Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.

2021. gada budžeta pieņemšanas ceturtā diena
Budžets tiek skatīts jau četras dienas, 35,5 stundas, apkopojis deputāts Mārtiņš Šteins. Šo četru dienu laikā izskatīti 25 likumprojekti, no kuriem ceturtdien - tikai viens. Kopumā izskatīti 270 priekšlikumi jeb 43,4% no kopējā priekšlikumu skaita. Vidēji viens priekšlikums tiek skatīts astoņas minūtes. Plkst.17.10 debašu laiks tika saīsināts no 5+2 minūtēm līdz 3+1 minūtēm.
Saeima izsludina pārtraukumu līdz 27. novembra plkst.9.00.
Saeima ar 57 balsīm atbalsta priekšlikumu.
19. priekšlikumā rosināts balsot pret grozījumiem likumprojektā, kas paredz ieviest kārtību lauksaimniekiem veikt obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Lauksaimniecības nozarei ir izteikti sezonāls raksturs, līdz ar to ir vairākas jomas, kurās lauksaimnieks savu saražoto produkciju realizē tikai gada nogalē un tad rodas arī ieņēmumi, bet pārējā laikā tādu īsti nav. Liekot katru ceturksni veikt iemaksas, tiks palielināts finanšu slogs apgrozāmajiem līdzekļiem, sacīja Reizniece-Ozola.
Grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.
Turpinās debates par 12. priekšlikumu no 38.
Saeimas sēde turpinās.
Pārtraukums līdz 17.30.
Notiek debates par opozīcijas deputātu 8. priekšlikumu, kas paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu, kas paredz nesaglabāt patentmaksas maksātāja statusu.
https://twitter.com/Finmin/status/1331938219030667264
Saeima neatbalsta opozīcijas deputātu priekšlikumu saglabāt nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmējiem.
https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/plano-samazinat-darbaspeka-nodoklus-vispareja-nodoklu-rezima-stradajosajiem.d?id=52699921
Vairāki opozīcijas deputāti aicina saglabāt esošo nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmējiem.
Saeima turpina debates.
https://twitter.com/FeldmansLV/status/1331951124488855552
Pārtraukums līdz 15.30.
Grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu" iesniegti 38 priekšlikumi.
https://twitter.com/Fiskalapadome/status/1331940687139512320
Nākamie tiek skatīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz samazināt sociālās iemaksas.
Ar 57 balsīm Saeimas pieņemtie “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību – no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā. Grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80 procenti no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Paredzēts, izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāte Stepaņenko lūgusi likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai. Notiek balsojums.
Pēc šo grozījumu pieņemšanas notiks partiju sacensība par labāko nodokļu režīma izveidošanu, prognozē Viktors Valainis.
Notiek debates par pēdējo – 40. priekšlikumu. Deputāte Karina Sprūde aicina noteikt, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Turpinās debates par 39. priekšlikumu, kurā deputāti Dombrovskis un Reizniece-Ozola rosina paredzēt, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Ar 28 balsīm “par”, 54 balsīm “pret” priekšlikums nav atbalstīts.
Lai MUN režīmā strādājošs uzņēmums darbiniekam spētu samaksāt 500 eiro bruto algu un spētu veikt visas sociālās iemaksas, MUN uzņēmumam gadā jānopelna 10 tūkstošu eiro ieņēmumi, turklāt uzņēmuma īpašnieks nebūs sev nopelnījis nevienu centu, norāda Reizniece-Ozola.
MUN nodarbināto skaits patlaban pārsniedz 80 tūkstošus. Ja turpmāk plāns ir saglabāt vien 19 tūkstošus šajā režīmā, tad jautājums ir – ko no 1. janvāra un 31. jūlija darīs tie cilvēki, kuru nodokļu režīmiem tiks “piegriezts skābeklis”, vaicā Reizniece-Ozola, rosinot analizēt turpmāko situāciju un notikumus darba tirgū, un tad, ja viss iet labi un ekonomika atkopjas, domāt par nodokļu likmju maiņu arī mazajiem uzņēmējiem.
37. priekšlikumā vairāki opozīcijas deputāti aicina saglabāt esošās MUN likmes - apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro gadā – 15%; apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 40 tūkstošus eiro gadā – 20 %.
Ar 30 balsīm "par" un 52 balsīm "pret" priekšlikums netiek atbalstīts.
Priekšlikums radīts, ņemot vērā vairāku valstu pieredzi, un daļēji pasargā uzņēmēju no pilnīga bankrota, skaidro Dana Reizniece-Ozola, piebilstot, ka jaunajā likumprojektā tiek liegts SIA darboties MUN režīmā, kas vēl vairāk veicina privātpersonas maksātnespējas risku.
Šis ir priekšlikums, kas ļauj mikrouzņēmējiem pasargāt savu vienīgo mājokli, saka Viktors Valainis. Līdz šim, ja uzņēmējam piederēja, piemēram, mantots mājoklis, tad pašreiz, ja viņš vēlas darboties MUN režīmā un saņemt minimālas nodokļu atlaides, viņam bija jāuzņemas pilns risks ar savu mantu un tad var darboties šajā režīmā.
Šajā laikā būtu jānodrošina aizsardzība no dažādiem līgumsodiem un soda naudām, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokli, uzskata deputāte Jūlija Stepaņenko.
Deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Dana Reizniece-Ozola iesnieguši priekšlikumu, kas rosina, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja vienīgais ģimenes mājoklis ir aizsargāts pret mikrouzņēmuma kreditoru prasībām.
Saeima pēc pārtraukuma turpina skatīt Mikrouzņēmumu nodokļu likuma grozījumus.
https://twitter.com/SandisRiekstins/status/1331911005161611265
Saeima dodas pusdienu pārtraukumā līdz 13.30.
Līdz ar to palicis vēl izskatīt 13 no 40 priekšlikumiem Mikrouzņēmumu nodokļu likuma grozījumiem, ko Saeima skata jau kopš trešdienas rīta.
Saeima noraida 27. priekšlikumu par izmaiņām MUN ieņēmumu pārdalē.
Ļubova Švecova gan atgādina, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma visi neaiziet pašvaldību budžetā, turklāt par pārdali lemj pati Saeima, un tas plānots arī šogad.
Jānis Butāns (JKP) saka, ka pašvaldības nebūt nav tās efektīvākās saimniekotājas, tāpēc noderīgi tām krīzes laikā domāt, kā labāk strādāt.
Debates turpinās par to, vai svarīgāk pildīt pašvaldības maku vai rūpēties par cilvēku sociālo apdrošināšanu.
Deputāti turpina debates par opozīcijas 27. priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kas pārdalītu citādi ieņēmumus no šī nodokļa - 70% personas sociālajai apdrošināšanai un 30% iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļai. Valdība piedāvā attiecīgi 80% un 20%.
Saeimai atsākot darbu pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, sēdes vadību no Ināras Mūrnieces (NA) uz brīdi pārņem Dagmāra Beitnere-Le Galla, jo Saeimas priekšsēdētājai Mūrniecei plānota attālināta dalība Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamenta priekšsēdētāju videokonferencē.
Darbu pie budžeta likumprojektu Saeima atsāks 12, bet jau 12.30 dosies pusdienu pārtraukumā uz stundu, kā ierasts.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/vecaki-vares-sanemt-slimibas-palidzibas-pabalstu-ja-slegtas-skolas-un-bernudarzi.d?id=52698841
Debates par pirmo priekšlikumu ieilga teju pusstundu.
11.00 Saeima sāka izskatīt grozījumus likumā, kas paredz slimības palīdzības pabalsta ieviešanu uz noteiktu laiku.
Pārtraukumā Saeimas prezidijs sanācis uz sēdi un izsludinājis ārkārtas sēdi 11.00, lai Saeima lemtu par grozījumu likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pieņemšanu galīgajā lasījumā, kas paredz ieviest uz noteiktu laiku Covid-19 pandēmijas laikā atbalstu mazu bērnu vecākiem – slimības palīdzības pabalstu.
Jāatgādina, ka valdības piedāvātie un Saeimas pirmajā lasījumā jau pieņemtie “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību – no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā. Grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80 procenti no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Pusotras stundas laikā līdz pārtraukumam Saeima izskatījusi astoņus priekšlikums. Salīdzinājumam - trešdien dienas pirmajā pusē trijās stundās bija izskatīti vien trīs. Joprojām notiek darbs pie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem.
Saeimā pusstundas pārtraukums līdz 11.00.
Feldmans pārmet opozīcijai divkosību, jo, ja 80% aiziet sociālajai apdrošināšanai, tad tas ir lielāks ieguvums konkrētajam maksātājam.
Krišjānis Feldmans (JKP) pārmet Valainim, ka viņš, būdams Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, mazāk rūpējas par cilvēkiem, bet vairāk par pašvaldībām.
Viktoru Valaini (ZZS) satrauc, ka pašvaldības cieš no tā, ja ir mazāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
27. priekšlikums no Dombrovska un Reiznieces-Ozolas ir ierosinājums novirzīt 70% no MUN sociālajai apdrošināšanai un 30% ienākuma nodoklim, kamēr valdība attiecīgi piedāvā 80% un 20%.
Saeima noraida 26. priekšlikumu.
Aldis Gobzems saka, ka esot jāatceras par samērīguma principu, uzliekot ierobežojumus privātpersonām, proti, ierobežojumi jāsalāgo ar no tiek iegūstamo labumu. Latvijā grāmatvedība ir kā kosmosa zinātne, tāpēc ikviens var kļūdīties un ir jābūt iespējas savas kļūdas labot, saka Gobzems.
Krišjānis Feldmans (JKP) saka, ka opozīcija maldina, jo gan līdz šim, gan turpmāk ir iespēja divas reizes precizēt MUN deklarāciju mēneša laikā jebkurā "virzienā" un tikai vēl pēc tam tiek dota iespēja labot vēl "uz augšu".
Kļūdīties ar nodokļiem ir viegli, jo likumi sadrusmtaloti un bieži mainās, saka Ļubova Švecova, tāpēc jādod iespēja cilvēkiem labot kļūdas.
Kļūdās arī valdība, mēs to redzam pēdējā pusgada laikā ar masku iepirkumiem, piemēram, saka Valainis.
Viktors Valanis (ZZS) saka, ka Saeima šis priekšlikums jāatbalsta un jārāda labais piemērs, ka uzticas uzņēmējiem un ļauj labot arī tās kļūdas, kas ne tikai palielina nodokļa apjomu.
Valdības piedāvājums ir pēc pirmā mēneša vēl ļaut iesniegt tikai tādus precizējumus, kas palielina maksājamā nodokļa apjomu.
26. priekšlikums ir Karīnas Sprūdes piedāvājums dot iespēju iesniegt MUN deklarācijas jebkādus precizējumus pēc termiņa.
25. priekšlikums par MUN deklarācijas iesniegšanas kārtību tiek atbalstīts. Tas nācis no Ministru kabineta.
Saeima balsojot noraida šo 24. priekšlikumu.
Saimnieciskās darbības konts ir Finanšu ministrijas neizdarība, bet tas atvieglotu cilvēku dzīvi, saka Švecova.
Ševcova atgādina, ka saimnieciskās darbības konta ieviešanu ministrija jau apsvēra 2017. gadā, bet diemžēl tas joprojām nav izdarīts.
Ļubova Švecova pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas ierēdņu, kuri 99,5% nemainās gadiem, darbu.
Reizniece-Ozola uzskata, ka valdības plāns ieviest šādu kontu ir pārāk lēns, tad būtu jādara ātrāk.
Kā budžeta pieņemšana ritēja pērn, var lasīt šeit https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/divu-dienu-debates-beigusas-saeima-pienem-2020-gada-budzetu.d?id=51641867
24. priekšlikums piedāvā ieviest vienoto saimnieciskās darbības kontu, to iesnieguši Dombrovskis un Reizniece-Ozola (ZZS).
Saeima noraida 23. priekšlikumu.
https://twitter.com/FeldmansLV/status/1331839429749727235
Tas pirmajos trīs darbības gados atvieglotu dzīvi mazajiem uzņēmējiem, saka deputāte.
To piedāvā Dombrovskis un Reizniece-Ozola (ZZS).
23. priekšlikums rosina MUN likmi samazināt proporcionāli darba laikam - pirmajā gadā par 50%, otrajā par 30% un trešajā par 20%.
Saeima noraida arī vēl divus līdzīga satura priekšlikumus, ko iesniegusi deputāte Karīna Sprūde.
Priekšlikums balsojumā tiek noraidīts.
Tas paredz samazināt likmes, salīdzinot ar valdības plānoto un pirmajā lasījumā Saeimā apstiprināto.
Arī 20. priekšlikums, ko iesniedzis Igors Pimenovs (S) paredz, ka tiek mainītas MUN likmes.
Pēc īsām debatēm Saeima šo priekšlikumu nolemj neatbalstīt.
Deputāti piemēru ņēmuši no Francijas, saka Reizniece-Ozola.
To iesnieguši Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un Vjačeslavas Dombrovskis.
19.priekšlikums paredz mainīt MUN likmes atkarībā no apgrozījuma līmeņa un darbības jomas.
Saeima ceturtdien turpinās darbu pie grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuram iesniegti 40 priekšlikumi, bet izskatīti 18.
https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/ar-jaunu-rekordu-saeima-pabeidz-budzeta-debasu-treso-dienu-turpinas-ceturtdien-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=52693669

Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) trešdien bija saskaitījis, ka no 30 likumprojektiem iesniegtajiem 622 priekšlikumiem trīs darba dienās jeb 29 stundās izskatīti 24 likumprojekti un 227 priekšlikumi jeb 36,5% no visiem priekšlikumiem. Vidējais viena priekšlikuma skatīšanas laiks ir 7,66 minūtes. Trešdien vienam priekšlikumam vidēji veltītas 30 minūtes.

Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.

Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.

Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form