Pēc aptuveni 17 stundu ilga darba Saeima ceturtdien ap pulksten 1:00 naktī galīgajā lasījumā apstiprināja 2014. gada valsts budžeta likumu. "Par" tā pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, "pret" 38 deputāti, neviens tautas kalps neatturējās.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc Saeimas balsojuma uzsvēra vienprātīgo valdošās koalīcijas deputātu atbalstu valdības sagatavotajam budžetam.
"Neraugoties uz ļoti sarežģīto budžeta veidošanas procesu, kopējais rezultāts ir sabalansēts gan attiecībā uz sociālo sfēru un nevienlīdzības mazināšanu, gan attiecībā uz ekonomikas attīstību," sacīja valdības vadītājs.
Atbilstoši Saeimas vairākuma lēmumam, nākamgad valsts budžeta ieņēmumi būs aptuveni 7,024 miljardi eiro, bet izdevumi - aptuveni 7,162 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots aptuveni 0,9% no iekšzemes kopprodukta.
Budžets tapis, prognozējot, ka Latvijas IKP augs par 4,2% un faktiskajās cenās tas sasniegs 24,763 miljardus eiro.
Likumu "Par valsts budžetu 2014. gadam" un to pavadošo likumprojektu paketi Saeima sāka skatīt 6. novembrī 9:00 no rīta, bet pabeidza 7. novembrī. Pie paša budžeta likuma skatīšanas deputāti gan ķērās tikai pulksten 22:02, jo ilgas stundas tika atvēlētas debatēm par budžeta likumprojektu paketē iekļautajām nodokļu likumu izmaiņām.
2014. gada valsts budžetam kopumā bija iesniegti 400 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvaram 2014.-2016. gadam – 361 priekšlikums. Savukārt budžetu pavadošo likumprojektu paketei bija "sarūpēti" vairāki simti priekšlikumu.
Teju ap pulksten 01:00 naktī opozīcijas deputāti sāka vākt parakstus par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma un tajā izskatītu arī 7. novembra kārtējās plenārsēdes darbakārtību, taču viņus bargi apsauca Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kura strādātkārajiem kolēģiem paziņoja, ka jārēķinās tomēr ar to, ka citiem deputātiem mājās ir bērni.
"Delfi" jau ziņoja, ka 2014.gada valsts budžetu valdība ir sagatavojusi, nosakot par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, tādējādi no nākamā gada 1.janvāra Latvijas iedzīvotājiem tiks palielināta minimālā alga, neapliekamais minimums, kā arī būtiski tiks paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām.
2014.gada budžetā darbaspēka nodokļu izmaiņas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes saglabāšanu 2013.gada līmenī, savukārt gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu kopā par 1%, vienlaicīgi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu no 64 eiro līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 114 eiro līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014.gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēti 0,17 miljardi eiro jeb 0,7 procenti no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. - 2016. gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: 2014. gadā 0,9% no IKP; 2015. gadā 0,9% no IKP un 2016. gadā 0,8% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
