"Par" likuma grozījumiem balsoja 87 deputāti.
Kā iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā, grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo patlaban, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā 1. janvārī, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem.
Grozījumi arī paredz, ka Finanšu ministrijai savā mājaslapā būs jāpublicē finanšu ministra apstiprinātie valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi, aizdevumi un aizņēmumu limiti.
Galīgajā lasījumā deputāti atbalstīja Vjačeslava Dombrovska (S) priekšlikumu, kas paredz, ka, apstiprinot valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
Dombrovska priekšlikumu atbalstīja "Saskaņas", Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti, kā arī Romāns Naudiņš (NA).
Pret šo priekšlikumu asi iestājās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Viņa paredzēja, ka šī priekšlikuma dēļ Valsts prezidents Raimons Vējonis varētu atgriezt grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, kas nozīmē, ka, piemēram, skolotāji janvārī varētu saņemt zemāku atalgojumu.
Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka situācijā, ja nepagūst laikus pieņemt nākamā gada budžetu, stājas spēkā īpašs regulējums un valsts pārvaldē netiek apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Tāpat netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā gadā, savukārt tēriņi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.
Kā iepriekš informēja finanšu ministre, piemērojot spēkā esošos pagaidu budžeta veidošanas nosacījumus, var rasties virkne problēmu. Proti, ir pozīcijas, kur izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvi jābūt lielākiem par divpadsmito daļu no šā gada izdevumiem. Piemēram, Saeimas apstiprināto normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā, pedagogu atalgojumā.
Ziņots, ka jau devīto nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi.
Kā nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu Vējonis pagājušajā nedēļā nominēja partijas "KPV LV" līderi Aldi Gobzemu. Šobrīd viņš turpina veidot valdību, taču skaidru atbalstu tai ir izteikusi vien Zaļo un zemnieku savienība.
