Foto: F64

Pirmdien Saeima pirmajā lasījumā skatīs nākamā gada valsts budžeta projektu. Tam ne tikai ir vairāki desmiti pavadošo likumprojektu, bet arī, salīdzinot ar šī gada budžetu, lielāki budžeta ieņēmumi – par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi pieaugs par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.

Lai atgādinātu, ka augstākā izglītība ilgstoši ir nepietiekami finansēta no valsts puses un tā turpināt vairs nedrīkst, pirmdien paralēli Saeimas sēdei notiks studentu protests, kurā varētu piedalīties ap 2500 dalībnieku, portālu "Delfi" informēja Latvijas Studentu apvienība.

Protests sāksies plkst. 8 ar pulcēšanos Strēlnieku laukumā, plkst. 9 notiks gājiens uz Saeimu, savukārt ap plkst. 11 studējošie dosies uz Finanšu ministriju, bet akcijas noslēgums plānots pie Izglītības un zinātnes ministrijas.

Vēstīts, ka prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.

Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.

Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Iepriekš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) portālam "Delfi" norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojekta paketē ir vairāki likumu grozījumi, kas neattiecas uz budžetu.

Viņš paredzēja, ka būs diskusijas gan par grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz auto nodokli piesaistīt mašīnas oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumam, gan par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.

Tāpat Vucāns paredzēja diskusijas par Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti jau lēma, ka Izglītības likuma grozījumus lūgs izņemt no nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes. Arī Tautsaimniecības komisija aicinās OIK maksājumu reformu izslēgt no budžeta paketes.

Likums par valsts budžetu nākamajam gadam tiek skatīts divos lasījumos, plānots, ka galīgajā lasījumā par budžetu Saeima lems 23. novembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!