Foto: F64
Saeima ceturtdien nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās šī gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz, ka 2019. gada konsolidētā budžeta ieņēmumi varētu augt līdz 9,2 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 9,4 miljardiem eiro.

Valsts budžeta projekta paketē iekļauts likumprojekts "Par valsts budžetu 2019. gadam", kā arī grozījumi 15 likumos.

Kā iepriekš skaidroja Finanšu ministrija (FM), pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.

Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.

Papildu 3 miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.

3 miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.

2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.

Iepriekš Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), saņemot 2019. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi, solīja, ka šajā valsts budžetā tā dēvētās "deputātu kvotas" nav un nebūs paredzētas.

Nākamnedēļ budžets tiks vētīts parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms pirmā lasījuma, savukārt pirmais lasījums Saeimas sēdē plānots jau 20. martā. Galīgajā lasījumā parlaments budžetu varētu skatīt 4. aprīlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!