Saeima otrdien turpinās debates par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: Saeimas administrācija

Pirmdien Saeima izskatīja vairāk nekā 60. priekšlikumus likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam". Otrdien Saeima darbu turpinās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības piedāvājums 2021. gadam, 2022. gadam un 2023. gadam ir šāds – pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā. To arī Saeimas vairākums atbalstīja. Ieņēmumi no šī nodokļa veido lielāko daļu no pašvaldību ienākumiem.

Balsojot par opozīcijas priekšlikumu, daži valdošās koalīcijas deputāti balsojumā atturējās. Tie bija deputāti no Latgales, par kuras pašvaldību ienākumu sarukumu īpaši uztraucās arī daži opozīcijas pārstāvji.

Opozīcija debatēs pārmeta valdībai, ka nav pareizi mazināt pašvaldību ienākumus krīzes laikā, kā arī pildīt solījumus par algu paaugstināšanu mediķiem un pedagogiem uz pašvaldību ienākumu rēķina.

Darbā pie budžeta veidošanas valdībā tās pārstāvji atzina, ka IIN pārdale nepieciešama, lai varētu pildīt solījumus par algu paaugstināšanu mediķiem un pedagogiem, tomēr norādīja, ka pašvaldībām būs iespēja iegūt papildu līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

Jau ziņots, ka pirmdiena, 30. novembris, ir sestā diena, kad Saeima turpina darbu pie 2021. gada budžeta likumprojektu paketes, un tās ir garākās budžeta debates Saeimā līdz šim.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraides arhīvu no debatēm Saeimā.

2021. gada budžeta debašu sestā diena
Izsludina pārtraukumu līdz 1. decembra plkst.9.00.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1333478196625485824
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Cilvēkiem grūtos brīžos ir vajadzīgs arī šāda veida garīgais atbalsts, uzskata deputāte Evija Papule.
“Cik baznīcas par šo naudu, kas šobrīd ir ieplānota, varēsim sakārtot? Man ir sajūta, ka tās varētu būt 2-3 baznīcas,” saka deputāts Viktors Valainis, uzsverot, ka valstī ir daudz vairāk baznīcu, kas būtu jāsakārto.
Ar baznīcām ir tāpat kā ar ceļiem – ja neiegulda uzreiz, tad vēlāk ir jāiegulda daudz lielākas summas to atjaunošanā, norāda Dana Reizniece-Ozola, uzsverot, jo ilgāk atliek ieguldījumus sakrālā mantojuma uzturēšanā, jo lielāku finansējumu nākotnē vajadzēs atvēlēt šim mērķim.
64. priekšlikums ir līdzīgs kā 63. priekšlikums, atšķiras vien ar to, ka rosināts līdzekļus gūt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no karsējamās tabakas.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Turpinās debates par 63. priekšlikumu, kurā deputāte Evija Papule rosina paredzēt patstāvīgu un ikgadēju finansējumu sakrālā mantojuma objektiem vismaz 2 miljonu eiro apmērā, kas sniegtu iespēju ilgtermiņā plānot un īstenot apjomīgākus darbus, kā arī aptvert plašāku atbalstīto objektu skaitu.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
MK rosina piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” ietverto pasākumu īstenošanu, uzliekot par pienākumu sociālajam dienestam sniegt apliecinājumu VSAA, ka pašnodarbinātā ienākumi ir nepietiekami, lai veiktu minimālās obligātās iemaksas. Finansējums nepieciešams 2021.gadam. Šim mērķim nepieciešami 72 565 eiro.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāte Regīna Ločmele rosina atjaunot Labklājības ministrijas apakšprogrammu "Valsts sociālo pakalpojumu administrēšana, uzraudzība un kontrole", lai finansētu 898 000 eiro apmērā mērķdotāciju pašvaldībām nodrošināšanai, sociālo darbinieku, kas strādā ar ģimenēm un bērniem piemaksām, atvaļinājuma naudas un slimības naudas izmaksai proporcionāli piemaksas apmēram un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Sociāldemokrātiskās partijas frakcija “Saskaņa” rosina palielināt pabalstus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālai aizsardzībai. Šādu personu skaits patlaban ir aptuveni 2975. Priekšlikums netiek atbalstīts.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Sociāldemokrātiskās partijas frakcija “Saskaņa” rosina paaugstināt pensionāru neapliekamo minimumu no 330 eiro uz 500 eiro. Šim mērķim būtu nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāte Evija Papule rosina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā saglabāt stabilu pozīciju valsts budžeta stipendijām 200 eiro apmērā.
Priekšlikums tiek atbalstīts.
Opozīcijas deputāti norāda uz faktu, ka finansējums tiek piešķirts vienam SIA, bez iepriekš rīkotiem konkursiem.
54. priekšlikums, ko rosinājis MK, ir saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu 200 tūkstošu eiro apmērā SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs”, lai 2021. gadā nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, tādējādi nodrošinot pakalpojuma kapacitātes stiprināšanu un pieejamības palielināšanu (rindu mazināšanu).
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāti Jānis Dūklavs, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis un Gundars Daudze rosina piešķirt finansējumu investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām. Finansējums 7 000 0000 eiro apmērā, pēc deputātu domām, būtu paredzēts daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām. Tādā veidā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta turpmāka investīciju ieplūšana lauksaimniecības nozarē.
Ar 50. priekšlikumu tiek pārdalīti līdzekļi 4000 eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz IZM, lai atbalstītu barikādēm veltītus pasākumus 2021. gadā.
Vairāki ZZS deputāti 49. priekšlikumā rosina sniegt dotāciju gandrīz 150 tūkstošu eiro apmērā biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" pielāgotā sporta attīstībai. Priekšlikums netiek atbalstīts.
Šos priekšlikumus Saeima neatbalsta.
“Vai ir kaut viens sportists Latvijā, kurš var teikt, ka var rēķināties ar ilgtermiņa stabilu finansēšanas modeli?” vaicā Bergmanis.
Deputāts Raimonds Bergmanis iesniedzis vairākus priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu sportam, tostarp, gatavošanās un dalībai Tokijas olimpiskajām spēlēm, izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sacensībās, sporta federāciju darbības nodrošināšanai.
Saeimas sēde turpinās.
Tiek izsludināts pārtraukums līdz plkst.19.30.
Saeima atbalsta šo priekšlikumu.
Iztrūkst savlaicīgas un rūpīgas diskusijas šī finansējuma piešķiršanā, uzskata deputāte Ļubova Švecova.
Trīs deputāti – Edmunds Teirumnieks, Juris Rancāns un Mārtiņš Bondars rosina piešķirt gandrīz miljonu eiro Olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšanai.
Arī šis priekšlikums netiek atbalstīts.
https://twitter.com/Jekaba11/status/1333388504672464896
41. priekšlikums ir identisks 40. priekšlikumam, taču debates par finansējumu zinātnei turpinās.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Notiek debates par 40. priekšlikumu, kurā deputāte Evija Papule no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rosina piešķirt finansējumu 40 miljonu eiro apmērā Zinātniskās darbības likuma pakāpeniskai nodrošināšanai (ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta).
Priekšlikums par šāda amata izveidi netiek atbalstīts.
ZZS frakcija rosina piešķirt 45 tūkstošus eiro, lai izveidotu "zinātnes vēstnieka" amatu. Šī persona nepieciešama Latvijas zinātnes interešu pārstāvniecībai Eiropas Komisijā (piedaloties konferencēs, darba grupās, tiekoties ar ierēdņiem un amatpersonām, u.c.).
Vairāki priekšlikumi par papildus finansējuma piešķiršanu netiek atbalstīti.
Pētījumi liecina, ka koledžu beidzēji pēdējā laikā ir tikuši daudz apmaksātākās darbavietās, nekā augstskolu beidzēji, tādēļ jāattīsta šī izglītības forma, uzskata Evija Papule.
Nav saprotams, kā var neatrast finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai laikā, kad valdība lemj par cietumu būvniecību un citiem projektiem, norāda Dana Reizniece-Ozola.
Ieilgst debates par finansējumu augstākajai izglītībai.
Šogad ir celts profesoru un pasniedzēju minimālais atalgojums, novirzot šim mērķim aptuveni 7 miljonus eiro, norāda deputāts Reinis Znotiņš. Tāpat ir lemts par studentu stipendijām, palielinot minimālo apjomu no 99,6 eiro līdz 200 eiro.
Arī vairāki nākamie priekšlikumi saistīti ar finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai.
Studenti līdz šim nav saņēmuši pavasarī solīto atbalstu, viņiem šajā vasarā arī bija mazāk iespēju strādāt, turklāt patlaban ir problemātiska studiju kredītu saņemšana, tādēļ nepieciešams papildu finansējums, uzsver Evija Papule.
Notiek debates par finansējuma atvēlēšanu dažādiem studiju mērķiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Saeimas sēde turpinās.
Saeimas sēdes pārtraukums līdz plkst.17.30.
Saeima noraida deputātes Evijas Papules priekšlikumu no neparedzētiem līdzekļiem piešķirt finansējumu Augstskolu likuma pakāpeniskai nodrošināšanai (ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta). Kopumā tika plānots atvēlēt 60 miljonus eiro.
Priekšlikums tiek atbalstīts.
https://twitter.com/VjDombrovskis/status/1333422066935214081
Vairāki opozīcijas deputāti uzsver, ka arī citām skolām ir nepieciešams šāds finansējums.
Notiek debates par MK priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu Daugavpils Būvniecības tehnikumam, lai 2021.gadā nodrošinātu jaunu, drošu energoekonomisku apkures katlu iegādi izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā, kā arī ēku remontdarbiem izglītības programmu īstenošanas vietā Višķi.
Atbalsta iekšēju līdzekļu pārdali 2021. gadā 1 094 000 eiro apmērā no budžeta programmas "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" uz budžeta apakšprogrammu "Mācību līdzekļu iegāde", lai nodrošinātu atbalstu izglītības iestādēm digitālo un citu mācību līdzekļu iegādei. Ir apstiprināts pasākums "Platjoslu infrastruktūras (broadband) “vidējā jūdze”, interneta skolām, mācību satura digitalizācijas nodrošināšana" 2021. gadam - 2 800 000 eiro apmērā un viens no pasākuma uzdevumiem ir arī nodrošināt atbalstu izglītības iestādēm digitālo un citu mācību līdzekļu iegādei, savukārt to īstenošana vairāk atbilst apakšprogrammas "Mācību līdzekļu iegāde" tiešajam mērķim.
Šis priekšlikums netiek atbalstīts.
Deputāti Dana Reizniece-Ozola un Raimonds Bergmanis rosina ieviest digitālo nodokli, no kura plānotie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 29 miljonus eiro. No tā rosina ieviest brīvpusdienas skolēniem līdz 9. klasei.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Notiek debates par ZZS priekšlikumu novirzīt ieņēmumus no “Latvenergo” dividendēm finansējuma piešķiršanai atbalsta personāla – logopēda amata likmju finansēšanai no valsts budžeta 3,6 miljonu eiro apmērā, kā arī rosinājumu, lai no valsts budžeta mērķdotācijas tiktu finansēti visi bērni pirmsskolas speciālās izglītības programmās, tajā skaitā, arī bērni līdz 5 gadu vecumam (1 miljona eiro apmērā)).
https://twitter.com/MartinsAbolins/status/1333367306412580864
ZZS rosina daļu ieņēmumu no Latvijas Valsts mežu dividendēm novirzīt pedagogiem ar attālināto darbu saistīto izdevumu segšanu. Šis priekšlikums netiek atbalstīts.
Priekšlikums netiek atbalstīts.
Neuzskatu, ka papildus naudas iedošana šim projektam kaut ko risinās, jautājums ir par izpildījumu, saka deputāte Anita Muižniece, uzsverot, ka, pēc viņas domām, naudas ir pietiekami.
Notiek debates par ZZS priekšlikumu par akcīzes nodokļa ieņēmumu no alkohola tirdzniecības novirzīšanu papildus finansējuma piešķiršanai kompetencēs balstītā izglītības satura ieviešanai 2., 5., 8. un 11. klasēs un īstenošanai 1., 4., 7., 10. klasēs, jo nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu izveidošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.
Papildu finansējums 650 000 eiro apmērā tiks piešķirts budžeta apakšprogrammā "Valsts policija" 2021.gadā, lai veiktu ilgtermiņa saistību ietvaros nomāto transportlīdzekļu izpirkšanu pēc nomas termiņa beigām (plānots izpirkt 380 transportlīdzekļus, bet izpērkamo transportlīdzekļu skaits var mainīties atkarībā no to tehniskā stāvokļa uz izpirkšanas brīdi), Valsts policijas autoparka atjaunošanu un izpirkto transportlīdzekļu uzturēšanu (izdevumi, kurus nodrošināja iznomātājs, tai skaitā, trafarējuma maiņa, riepu maiņa, vispārējā tehniskā apkope, aprīkojuma uzturēšana), tādējādi nodrošinot nepārtrauktu normatīvajos aktos Valsts policijai noteikto uzdevumu un funkciju kvalitatīvu izpildi un operatīvu reaģētspēju. Finansējuma avots - valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums no papildu plānotajiem ieņēmumiem no pārējiem naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Atbalstīts 19. priekšlikums, kas paredz piešķirt aptuveni pusmiljonu eiro lielu finansējumu izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās saistībā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” un grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Atbalsta finansējuma piešķiršanu programmā "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Finansējums nepieciešams, lai sniegtu atbalstu cietušajiem, sniedzot psiholoģisku, praktisku, medicīnisku, juridisku un praktisku palīdzību, stiprinātu mediju brīvību un veicinātu demokrātiskās reformas.
16. priekšlikums tiek atbalstīts.
Saeimas sēde tiek turpināta.
Pārtraukums līdz plkst.15.30.
Notiek debates par 16. priekšlikumu, kas paredz piešķirt finansējumu Sabiedrības integrācijas fondam, lai nodrošinātu Mediju atbalsta fonda īstenošana, tajā skaitā, elektronisko komercmediju (televīzijas un radio programmas, digitālie interneta mediji) atbalstam 250 000 eiro apmērā un drukāto mediju atbalstam 200 000 eiro apmērā.
Priekšlikums tiek noraidīts.
Turpinās debates par šo izdevumu nepieciešamību.
15. priekšlikums paredz piešķirt finansējumu, lai līdzvērtīgi Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumu pieaugumam 2021.gadā, attiecīgi palielinātu Ministru prezidenta un ministru reprezentācijas izdevumus.
Priekšlikums tiek noraidīts.
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ikp-3-ceturksni-sarucis-par-2-6.d?id=52709453
Ieilgst debates par Valsts prezidenta un ministru atalgojuma palielināšanas nepieciešamību.
Aicinājumam nepacelt Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus var būt domino efekts iesaldēt algas ministriem un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem. Tā ir slikta prakse, jo jau līdz šim valsts pārvaldē ir bijis grūti piesaistīt kvalificētus darbiniekus, uzskata deputāte Marija Golubeva.
14. priekšlikums paredz piešķirt finansējumu, lai līdzvērtīgi Ministru prezidenta algas pieaugumam 2021.gadā, palielinātu Valsts prezidenta mēnešalgu un attiecīgi reprezentācijas izdevumus, kā arī personu, kuras ir ieņēmušas valsts prezidenta amatu, pensiju izmaksas. Taču deputāts Krišjānis Feldmans aicina noraidīt priekšlikumu, jo 20. novembrī saņemta Valsts prezidenta kancelejas vēstule, kurā aicināts 2021. gadā prezidenta atalgojumam nepiemērot indeksāciju un saglabāt 2020. gadā piemēroto atalgojumu.
Citi deputāti gan uzsver, ka nozīmīgākā MK sēde ir rīt un visu informāciju par valsts augstāko amatpersonu tikšanos iespējams uzzināt medijos vai noskatoties atkārtojumu.
Vairāki deputāti pārmet, ka budžets tiek skatīts paralēli valsts augstāko amatpersonu preses konferencei, uzsverot, ka Saeimas sēdei šajā laikā nepieciešams pārtraukums.
Ņemot vērā precizēto prognozi 2021.gadam, ar 10. priekšlikumu precizēti procentu izdevumi un izdevumi precēm un pakalpojumiem atbilstoši aktuāliem pieņēmumiem, tajā skaitā, nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā veikt papildu finansējuma piesaisti Covid-19 uzliesmojuma negatīvas ietekmes uz tautsaimniecību un fiskālajiem rādītājiem mazināšanai un iespējamiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, kā arī, lai atjaunotu izdevumus valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem " atbilstoši MK 2020.gada 13.oktobra sēdē paredzētajam Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa prognozēto ieņēmumu samazinājumam.
Atbalstīts 6. priekšlikums, kas nosaka, ka VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021.gadā (par 2020.pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 eiro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022.gadā (par 2021.pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 eiro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023.gadā (par 2022.pārskata gadu) ne mazāk kā 1 910 232 eiro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu)."
Ceturtajā priekšlikumā vairāki deputāti rosina papildināt likumprojektu, nosakot, ka 2021., 2022, un 2023. gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai.
Turpinās Saeimas sēde.
https://twitter.com/Finmin/status/1333319239143477248
Saeimas darba pārtraukumā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai. Tikšanās, kas rosināta pēc Ministru prezidenta iniciatīvas, notiks Rīgas pilī, un pēc tās paredzēts amatpersonu kopīgs paziņojums medijiem.
Pēc pārtraukuma Saeima turpinās darbu pie ceturtā priekšlikuma likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”, kuram kopumā iesniegti 115 priekšlikumi.
Deputātiem tika ieteikts pārtraukumā iziet no e-Saeimas sistēmas un pēc tam arī restartēt datorus.
E-Saeimas tehnisku problēmu dēļ Saeima dažas minūtes ātrāk aiziet pusdienu pārtraukumā līdz 13.30.
Saeima atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu noteikt, ka akciju sabiedrība “Latvijas Loto” ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu 2021. gadā ne mazāk kā 5 399 581 eiro, 2022. gadā ne mazāk kā 4 564 750 eiro un 2023. gadā ne mazāk kā 5 304 522 eiro.
Līdz ar to Saeima ir atbalstījusi valdības piedāvājumu, ka 2021. gadam, 2022. gadam un 2023. gadam ir šāds sadalījums no IIN ieņēmumiem – pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā. Patlaban ir 80% un 20%. Ieņēmumi no šī nodokļa veido lielāko daļu no pašvaldību ienākumiem.
Saeima šo priekšlikumu neatbalsta bez balsojuma, jo par identisku priekšlikumu nav jāmaksā.
Māris Kučinskis (ZZS) saka, ka igauņu pašvaldības tāpēc apskauž Latvijas kolēģus par stabilāku un lielāku finansējumu no IIN.
Plešs arī saka, ka Igaunijā šis sadalījums no IIN nodokļa ieņēmumiem ir 50 un 50%.
Tāpat valsts atbalsta arī pašvaldību aizņēmumus bērnudārzu celšanai, uzsvēra Plešs.
Plešs norāda, ka novadu reforma ļaus ietaupīt arī budžeta līdzekļus.
Tikko debatēt gan sāk VARAM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP).
Debatēs par šo jautājumu pagaidām nav iesaistījies neviens no valdošās koalīcijas deputātiem.
Nākamais priekšlikums ir ar identisku saturu, bet debates raisās arī par to.
Saeima noraida šo priekšlikumu.
Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka nav skaidrs, kādi ir valdības apsvērumi, un pauž bažas, ka ieņēmumu kritums tiks kompensēts ar dotācijām atsevišķām pašvaldībām. "Šobrīd tas ir sitiens pa nabadzīgākajām pašvaldībām," saka Kučinskis.
Vjačeslavs Dombrovskis atzinīgi vērtē, ka beidzot tiks pildīti solījumi par mediķu algu paaugstināšanu, bet šajā gadījumā mērķis neattaisno līdzekļus, ja to dara uz pašvaldību budžeta rēķina.
Viktors Valainis (ZZS), atsaucoties uz Ministru prezidenta svētdien LTV teikto, ka šī ir lielākā krīze kopš neatkarības atjaunošanas, pārmet valdībai, ka tā no krīzes plāno iziet uz pašvaldību rēķina.
Janīna Jalinska (ZZS) saka, ka šī nodokļu sadalījuma izmaiņa īpaši sāpīgi skars Latgales pašvaldības.
Andris Kazinovskis saka koalīcijas deputātiem: "Ko jūs teiksiet cilvēkiem, kad pirms pašvaldību vēlēšanām dosieties pie cilvēkiem?"
Opozīcijas deputāti pauž satraukumu par līdzekļu samazinājumu pašvaldībām neskaidros krīzes laikos.
Valdība turpmākajos gados piedāvā pārdalīt, ka pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā. ZZS vēlas saglabāt - 80% un 20%, kā tas ir patlaban.
Pirmais ir ZZS priekšlikums, kas paredz novērst plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma starp valsts budžetu un pašvaldību m budžetiem 2021.gadam, 2022.gadam un 2023.gadam maiņu.
Referents Mārtiņš Bondars (AP) norāda, ka visi priekšlikumi komisijā rūpīgi un profesionāli vērtēti.
Pirmais no tiem - likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" iesniegti 115 priekšlikumi.
Saeima sāk darbu ar pēdējiem diviem apjomīgākajiem likumprojektiem.
Ar 55 balsīm Saeimas pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes paredzēts līdzsvarot ar nodokļa likmēm, kādas patlaban piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā. Grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017.gada. Paredzēts, ka likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā. Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, paredzēts noteikt, ka par automobiļiem, kuri aprīkoti ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, ekspluatācijas nodokli maksā 90 procentu apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Saeima atsāk darbu pēc pārtraukuma.
Pabeigusi darbu pie desmit no 12 priekšlikumiem, Saeima dodas pārtraukumā līdz 11.00.
Saeimas sēdē piecu minūšu tehniskais pārtraukums, jo novēroti traucējumi e-Saeimas platformā.
Andris Kazinovskis, kurš pavasarī pameta JKP frakciju, debatēs atzīst, ka koalīcijas deputāti jau nav brīvi savos balsojumos balsot individuāli pēc savas gribas, tāpēc Latvijā jāmaina vēlēšanu sistēma, lai deputāti būtu individuāli atbildīgi vēlētāju priekšā.
Līdzīga satura ir arī 10. priekšlikums, ko iesniegusi Jūlija Stepaņenko.
Saeima noraida 9. priekšlikumu.
Viktors Valainis (ZZS) pauž gandarījumu, ka beidzot koalīcija sākusi lasīt un iedziļināties opozīcijas priekšlikumos, nevis tikai automātiski tos noraida, vsipār nelasot.
Aldis Gobzems valdības attieksmi un darbu salīdzina ar ļumīgu, ļenganu ļerpatu jeb trim Ļ.
Evija Papule atgādina valdībai, ka tas nav jauns priekšlikums, bet apritē tāda ideja ir jau vairākus gadus, tomēr tā arī valdība to nav rosinājusi pieņemt.
Opozīcijas priekšlikums būtībā paredz uz pusi samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem.
Vjačeslavs Dombrovskis pauž atzinību, ka Linkaits ir vienīgais ministrs, kas piedalās Saeimas debatēs par budžetu.
Debatēs par 9. priekšlikumu par papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem iesaistās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīst opozīcijas priekšlikumu par labu esam, tomēr tagad to aicina noraidīt, jo valdība nākotnē plānojusi nākt klajā ar precīzāku formulējumu.
Saeima atbalsta divus redakcionālus priekšlikumus.
Piektais priekšlikums netiek atbalstīts.
Opozīcija plaši debatē par valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm.
Nākamais priekšlikums ir ar līdzīgu saturu kā iepriekšējais.
Saeima balsojumā noraida ceturto opozīcijas priekšlikumu par likmes samazināšanu daudzbērnu ģimeņu auto.
Deputāts Artuss Kaimiņš debatēs vaicā saviem valdošās koalīcijas kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kāpēc valsts nevar atļauties atbalstīt daudzbērnu ģimenes šādā veidā ar nodokļa par auto lietošanu atlaidēm?
“Saskaņas” pagājušā nedēļā iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka no nākamā gada sākuma līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru iesaldēt esošajā līmenī.
Regīna Ločmele (S) atkārtoti debatēs norāda, ka nepieciešama opozīzijas iekļaušana Covid-19 krīzes vadības padomē, kā arī ārkārtas sēdes sasaukšana, lai lemtu par algu nepalielināšanu ministriem. Tādu likumprojektu jau sagatavojusi un iesniegusi "Saskaņa".
Ceturtais opozīcijas priekšlikums paredz samazinātu likmi vieglajam automobilim, kuram jau ir piemērots nodokļa atvieglojums un kura pasažiera sēdvietu skaits pārsniedz piecas sēdvietas. Tas domāts daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
Saeima noraida trešo priekšlikumu.
Opozīcijas pārstāvji pārmet valdībai, ka tās vienīgais mērķis esot tikai vairāk iekasēt budžetā naudas no šiem nodokļiem.
Tāpat grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017.gada. Paredzēts, ka likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā. Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, paredzēts noteikt, ka par automobiļiem, kuri aprīkoti ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, ekspluatācijas nodokli maksā 90 procentu apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.
Kopumā šie grozījumi paredz likumā paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes paredzēts līdzsvarot ar nodokļa likmēm, kādas patlaban piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā.
Jāatgādina, ka šis ir likumprojekts, kurā sākotnēji bija vides mērķu vārdā paredzēts noteikt jaunu reģistrācijas maksu Latvijā pirmo reizi ievestajiem lietotajiem auto, bet pēc sabiedrības neapmierinātības, valdība to atsauca.
Deputāts un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) skaidro, ka valdības mērķis ir meklēt risinājumu, kā sasniegt klimata neitralitātes mērķus, bet pārāk nenoslogot lietoto auto pircējus. Pie risinājuma vēl tiek strādāts.
Kopumā šim likumprojektam iesniegti 12 priekšlikumi.
Tas ir opozīcijas priekšlikums, kas samazināt nodokli zemu izmešu automašīnām, bet palielinātu kravas auto.
Darbs notiek ar trešo priekšlikumu grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Saeima sāk darbu.
https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/piektdien-pienemti-iin-grozijumi-saeima-budzeta-debates-turpinas-pirmdien-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=52701457

Ko paredz jau pieņemtie budžeta paketes likumi

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu mēnešalgas noteikšanas kārtību – mēnešalgas apmēru, balstoties uz jaunu atlīdzības skalu, šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā noteiks, ņemot vērā amata vērtību, konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī bāzes mēnešalgas apmēru.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulā, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu ES izvērtēšanai, minētās prasības savstarpējā sadarbības mehānisma dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju nodrošināšanai. Tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt institūciju, kura īstenos kontaktpunkta funkcijas, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas un nosūtīšanas kārtību.

Pieņemtie "Grozījumi Čeku loterijas likumā" paredz, ka Čeku loterijā varēs reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par precēm un pakalpojumiem. Ar šiem grozījumiem ir paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. aprīlī.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Izglītības likumā" paredz par gadu pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma atcelšanu par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

"Grozījumi Invaliditātes likumā" paredz pilnveidot asistenta pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Ar grozījumiem no nākamā gada jūlija plānots paplašināt asistenta pakalpojuma klāstu arī bērniem ar invaliditāti. Tiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, un kuri pašvaldībā nesaņem asistenta pakalpojumu, būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Pakalpojuma saņemšanai būs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par pakalpojuma nepieciešamību.

Bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Lai to saņemtu, būs nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta novērtējums par aprūpes nepieciešamību.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" paredz tiesību normas, kas nepieciešamas Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu par bezpilota gaisa kuģiem piemērošanai, kā arī tiesību normas par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi. Papildus ir iekļauta tiesību norma, kas regulē civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzību.

"Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" ir izstrādāti, lai nodrošinātu komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību; noteiktu kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā; noteiktu uzraudzības iestādi, tās tiesības un pienākumus.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" paredz atsevišķu dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" mērķis ir valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaites procesu pilnveidošana, tos racionalizējot, efektivizējot, mazinot administratīvo slogu un tādējādi novirzot vairāk cilvēkresursus analītiskajam darbam.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz svaigiem Latvijas dārzeņiem, augļiem un ogām vēl trīs gadus piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā mērķis ir noteikt valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmēru, ņemot vērā izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā no 2021. gada 1. janvāra, kas nozīmē palielinājumu līdz 109 eiro. Lai nodrošinātu valsts sociālā pabalsta izmaksu jaunajā apmērā, ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā, kam ir nepieciešams laiks. Līdz ar to likums paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālā pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim, savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021. gada 1. jūnijam.

Saeimas pieņemtais "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likums nosaka, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" paredz, ka bezdarbnieka pabalsta apmērs un apbedīšanas pabalsta apmērs bezdarbnieka nāves gadījumā, nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

"Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" paredz, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā izmaksājamā apbedīšanas pabalsta apmērs nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

Saeimas pieņemtais "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" izstrādāts, lai precizētu fondētās pensijas kapitāla lielumu, kas valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā.

Pieņemtie "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" paredz, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi plānots paaugstināt līdz 136 eiro līdzšinējo 80 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Kā arī paredz paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163 eiro bērniem no 7 gadu vecuma.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" paredz paaugstināt atlīdzības par apgādnieka zaudējuma minimālo apmēru, nosakot, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam līdz 7 gadu vecumam nedrīkst būt mazāks par 136 eiro mēnesī un bērnam no 7 gadu vecuma – par 163 eiro mēnesī. Grozījumi nosaka, ka periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim minimālos atlīdzības apmērus izmaksāt apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veikt šo minimālo atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķinu, un starpību izmaksāt vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša atlīdzību.

Pieņemtā grozījuma likumā "Par dzīvojamo telpu īri" mērķis ir saskaņot vienotu tiesisko regulējumu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanā atbilstoši citos likumos metodoloģiskajai pieejai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kas nodrošinātu iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā visā valsts teritorijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" paredz paaugstināt garantētā minimālā ienākuma un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredz saskaņot vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot vienādu minimālo atbalstu mājokļa pabalsta aprēķināšanā visās pašvaldībās, kā arī saglabājot iespēju saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus zemu ienākumu mājsaimniecībām.

Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas plānots 109 eiro apmērā, un paplašina tiesības ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, un vecākiem saņemt bērna piedzimšanas pabalstu par jebkuru reģistrētu bērnu. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām – 2021. gada 1. jūlijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm, cigarellām, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem; nodoklis lielāks būs arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķīdumiem un to sastāvdaļām.

"Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" paredz par 0,5% samazināt solidaritātes nodokļa likmi – no nākamā gada tā paredzēta 25% apmērā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" paredz nostiprināt "Latvijas Vēstnesi" kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, nodrošinot ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai, tādējādi stiprinot tiesiskumu, nacionālo drošību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinot komercdarbības vides attīstību un investīcijas Latvijā.

Pieņemtie "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību – no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija.

No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN.

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā.

Grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80 procenti no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu.

No nākamā gada tiek samazinātas sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.

Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10 procentu apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.

Tāpat paredzēts, ka no nākamā gada 1. jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā.

Grozījumi arī noteic personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Tāpat minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja.

Minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz nodokļa augstākās likmes samazinājumu no 31,4% līdz 31%, patentmaksas maksāšanas režīma atcelšanu, saglabājot vienīgi samazinātās patentmaksas režīmu, izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī virkni izmaiņu, kas saistītas ar nodokļa administrēšanu, deklarēšanu un pārmaksas atmaksu.

Ņemot vērā, ka no 2021. gada tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme un attiecīgi mainīta solidaritātes nodokļa likme, tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) trešā progresīvā likme no 31,4% līdz 31,0%, kuru piemēro ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Tai pat laikā, tiek saglabātas pārējās IIN likmes – 20% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā un 23% ienākumiem no 20 004,01 eiro līdz 62 800 eiro gadā.

No 2021. gada speciālais režīms patentmaksas maksātājiem tiek būtiski sašaurināts, atļaujot piemērot šo režīmu tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem – pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Samazinātās patentmaksas varēs izmantot šādās jomās – ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu izgatavošana, floristika, privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi.

Esošie patentmaksas maksātāji turpmāk varēs izvēlēties vai nu reģistrēt citu alternatīvu saimniecisko darbību, kas noteikta ar citiem saimnieciskās darbības nosacījumiem, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu. Pārejas noteikumi paredz, ka 2021. gadā, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim patentmaksu režīmu varēs piemērot maksātāji, kas jau veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma grozījumi paredz, ka attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem būtiskas izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1.jūlija, bet līdz tam laikam saglabājas līdzšinējais IIN režīms attiecībā uz visiem līdzšinējiem autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, piemēram, AKKA/LAA, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Tādējādi tikai nākamā gada otrajā pusē paredzēts piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Pārejas periodā arī tiem, kuri nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, no gada vidus tiks ieviests IIN no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā — 25 procenti, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā — 40 procenti. No šī nodokļa 80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20 procentus attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Autoratlīdzības saņēmējiem par Ministru kabineta noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem arī turpmāk varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autora darba un izpildījumu veida. Paredzēts, ka minēto izdevumu normu varēs piemērot arī tie autoratlīdzības saņēmēji, kas reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji un maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī saistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā plaši īstenoto attālinātā darba praksi gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā, likuma grozījumi paredz noteikt ar IIN neapliekamās kompensāciju normas 2021. taksācijas gadam, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus.

Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu. Kompensējamo izdevumu summa 2021. taksācijas gadā mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 eiro, pārsniegumu apliek ar IIN. Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai – attālinātam darbam jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa.

Saeimas pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases "EURO" izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes paredzēts līdzsvarot ar nodokļa likmēm, kādas patlaban piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā.

Grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017.gada. Paredzēts, ka likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā. Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, paredzēts noteikt, ka par automobiļiem, kuri aprīkoti ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, ekspluatācijas nodokli maksā 90 procentu apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Budžeta plāni

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form