Saeima pieņem 2019. gada valsts budžetu
Foto: F64

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma 2019. gada valsts budžeta likumu, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 14 likumos.

"Par" šī gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, "pret" – 34 deputāti. "Pret" balsoja opozīcijas partiju - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas" - deputāti, kā arī "KPV LV" iekšējie opozicionāri: Didzis Šmits, Karina Sprūde un Linda Liepiņa. Savukārt ZZS deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Portāls "Delfi" Saeimas ārkārtas sēdei sekoja līdzi teksta un video tiešraidē. Ārkārtas sēde kopā ar pārtraukumiem ilga nedaudz vairāk nekā 10 stundas.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts 3% apmērā.

2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

Koalīcijas politiķi jau iepriekš pauda, ka šis ir tehniskais budžets, un priekšlikumi, kas prasa papildu izdevumus, atbalstu negūs. Līdz ar to šī gada budžeta projektā nav iekļautas jaunas iniciatīvas. Tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu rasts vairākiem neatliekamiem pasākumiem.

Tostarp Saeima atbalstīja 5,5 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu algu paaugstināšanai izglītības reformas ietvaros. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai plānots papildus novirzīt septiņus miljonus eiro, 1,5 miljoni eiro jau tika iepriekš rezervēti.

450 tūkstoši eiro piešķirti programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" īstenošanai, kuras mērķis ir veicināt ģimenei labvēlīgas vides veidošanu pašvaldībās. 170 tūkstoši eiro piešķirti Centrālajai vēlēšanu komisijai Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

213 tūkstošus eiro novirzīs paralimpiskā sporta centra izveidei Rīgā un 1,3 miljonus eiro piešķirs olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē.

7,2 miljonus eiro novirzīs, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.

Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai 2% apmērā no IKP šogad papildus novirzīs 60,3 miljonus eiro.

Tāpat papildu trīs miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.

Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, kā arī papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai.

10,4 miljonus eiro novirzīs pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljonus eiro novirzīs papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildu trīs miljonus piešķirti, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem.

2,7 miljoni paredzēti, lai no 1. jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro paredzēts, lai ieviestu adopcijas pabalstu, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.

Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam piešķirs 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paralimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā novirzīs 400 tūkstošus eiro.

2019. gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā tika saņemti gandrīz 150 priekšlikumus. Opozīcijas priekšlikumi neguva Saeimas atbalstu.

Saeima ārkārtas sēdē atbalstīja arī grozījumus 14 likumos. Tostarp Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Saeimā trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri paredz, ka no 1. jūlija bērni un pieaugušie ar smagiem funkcionāliem veselības traucējumiem kopš bērnības, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, saņems lielāku pabalstu, nekā līdz šim.

Tāpat parlaments galīgajā lasījumā atbalstīja ieceri, kas paredz, ka uzturlīdzekļu parādniekam varēs apturēt šaujamieroču lietošanas atļauju, ja viņa vietā bērna uzturēšanas naudu izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Kā sēdes izskaņā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau rīt valdība sāks darbu pie 2020. gada budžeta.

Source

DELFI Bizness

Tags

Budžets 2019 Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form