Saeimas Nodokļu politikas apakškomisija nevirzīs priekšlikumu par ārzonu jeb ofšoru nodokli, tomēr deputāti uzskata, ka nākotnē būtu jādiskutē par iespējamiem risinājumiem saistībā ar šo ieceri.
Apakškomisijas vadītājs Edgars Putra (ZZS) apakškomisijas sēdē norādīja, ka pašreizējais priekšlikums nav virzāms izskatīšanai, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Bankas un citus viedokļus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājas Jānis Endziņš aizstāvēja ieceri par ofšoru nodokli, uzsverot, ka valstī ir trīs būtiskas problēmas - demogrāfijas un drošības jomā, kā arī nabadzība, un to atrisināšanai nepieciešami papildu līdzekļi.
Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune pauda, ka piecu gadu laikā pēc šāda nodokļa ieviešanas tiešie papildu ieņēmumi valsts budžetā varētu būt 655 miljoni eiro. Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) vaicāja par konkrētu biznesa modeli un Caunīte kā piemēru minēja kādu uzņēmēju, kurš Krievijā pārdodot no Ķīnas pasūtītus ledusskapjus.
Komentējot ofšoru nodokļa ieceri, Ašeradens norādīja uz vairākiem ar to saistītiem riskiem, galvenais no kuriem saistīts ar apdraudējumu Latvijas starptautiskajam tēlam. Tāpat šāda iecere varētu radīt riskus Latvijas kredītreitingam, nodokļu ieņēmumu samazinājuma risku, Latvija no investoru puses varētu tikt identificēta kā zemo nodokļu valsts, piebilda FM pārstāvis.
Uzklausot dažādus viedokļus, Putra pauda, ka šo diskusiju saistībā ar valsts budžeta ieņēmumu daļu būtu jāturpina, piedāvājot kādus risinājumus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc apakškomisijas sēdes žurnālistiem pauda viedokli, ka priekšlikums par ofšoru nodokli liktu Latvijai asociēties ar zemo nodokļu valsti, kā arī ietekmētu valsts reputāciju, tāpēc tas nebūtu atbalstāms.
Šadurskis mudināja domāt par citiem risinājumiem, ko varētu īstenot no 2017. gada. Piemēram, pašlaik 11 Eiropas Savienības valstis domājot par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu, minēja deputāts.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas iepriekš vienojās, ka priekšlikumu par ārzonu jeb ofšoru nodokli izvērtēs Saeimas Nodokļu politikas apakškomisija.
Izvērtēt ārzonu jeb ofšoru nodokli un reverso PVN datoru un sakaru tehnikai rosināja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
Īstenojot LTRK un Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu, kas paredz ieviest tā dēvēto ārzonu jeb ofšora nodokli, kā arī Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas rosināto reverso jeb apgriezto PVN maksāšanas kārtību datortehnikai un sakaru tehnikai, valsts budžeta ieņēmumi papildinātos vismaz par 38 miljoniem eiro nākamgad un par vairāk nekā 60 miljoniem 2017. gadā, iepriekš norādīja deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Ieviešot ārzonas nodokli, tiktu izveidots pievilcīgs nodokļu režīms tirdzniecības kompānijām, kuras savu saimniecisko darbību veic ārpus Eiropas Savienības, bet Latvijā izmanto tikai banku infrastruktūru norēķiniem, - tas veicinātu nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un dotu būtisku pienesumu valsts budžetam, klāstīja politiķis.
