Foto: DELFI
Lai gan Saeimas Juridiskais birojs norādījis uz neviennozīmīgi vērtējamiem aspektiem valdības iecerē nākamgad nepalielināt iemaksas fondēto pensiju shēmas otrajā līmenī un atstāt to pašreizējo 2% apjomā no sociāla nodokļa, kā arī plāniem sociālajā budžetā ietaupīt uz darbadevēju "uzmesto" darbinieku rēķina, valdība pirmdien savu lēmumu nemainīja.

Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka nav viennozīmīgi vērtējama valdības iecere sociālos pabalstus un pensiju apmēru pirmajā un otrajā līmenī aprēķināt no faktiski samaksātajiem, nevis darbadevēja deklarētajiem sociālajiem nodokļiem. Birojs norāda, ka nodokli maksā "ar darba devēja starpniecību" un darbinieks nevar kontrolēt, vai par viņu samaksāti visi nodokļi.

Birojs arī atgādina par Satversmes tiesas 2001.gada spriedumā secināto, ka darbinieka sociālās garantijas nevar saistīt ar to, vai citas personas (darba devējs) ir vai nav pienācīgi pildījušas likumā noteiktos pienākumus un maksājušas visu nodokļa apmēru.

"Ar savu darbu darba ņēmēji rada materiālos priekšnoteikumus sociālajai apdrošināšanai – darba devējam ir pienākums aprēķināt darba ņēmēja atalgojumu un nodrošināt darba ņēmēju ar šo atalgojumu, paredzot tajā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi. Bez tam iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, darba devējs ietur un likumā noteiktā termiņā ieskaita speciālajā budžetā. Darba ņēmējs šo kārtību nevar ietekmēt, viņš nevar atteikties no šādu ieturējumu izdarīšanas, nedz arī veikt šīs iemaksas pats. Likums neparedz arī apdrošināmajām personām pienākumu vai iespējas realizēt kontroli pār darba devēju – apdrošināšanas iemaksu veicēju," ST savulaik secināto atgādina Juridiskais birojs.

Saeimas juristi arī rosina diskutēt par valdības ieceri nākamgad un 2012. gadā nepalielināt obligātās iemaksas fondēto pensiju sistēmas otrajā līmenī no pašreizējiem 2% līdz iepriekš likumā noteiktajiem 4% no sociālā nodokļa.

Juridiskais birojs atgādina, ka Satversmes tiesa atzinusi iemaksu samazinājumu par atbilstošu pamatlikumam, taču atzīmēja, ka "fondēto pensiju shēmas finansējumu samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi. Taču pat īpaši smagos ekonomiskos apstākļos fondēto pensiju shēmas sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru drīkst samazināt tikai tiktāl, lai šī shēma tomēr spētu nodrošināt pensijas kapitāla uzkrājumu. No tā izriet, ka likmes sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni likumdevējam jānosaka, izvērtējot pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamību. Veicot šo izvērtējumu, ir jāņem vērā gan sociālā budžeta finansiālā stāvokļa un valsts kopējās ekonomiskās attīstības prognozes, gan prognozes par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, it īpaši demogrāfiskie rādītāji," ST spriedumu citē juristi.

Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka ST sprieduma brīdī valsts plānoja iemaksu apjomu 2011.gadā palielināt līdz 4%.

Izmaiņas likumā gan arī paredz – ja sociālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus, valdība pēc sešiem mēnešiem vēlreiz izvērtēs sociālās apdrošināšanas likmes samazinājumu un "tā ietekmi" un, "ja nepieciešams", sagatavos likumprojektu "par sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma kompensēšanu valsts fondēto pensiju shēmā".

Saeimas juristi gan norāda, ka šāds likuma formulējums nepaskaidro, kādu ietekmi un uz ko valdībai būs jāvērtē, tāpat uzdevumu valdībai pieļāvuma formā – "ja nepieciešams" – var dažādi interpretēt. Turklāt šobrīd "nav noteikti iemaksu likmes kompensēšanas iespējamie avoti, realizēšanas mehānisms un principi".

Taču valdība atstāja bez izmaiņām iepriekšējo lēmumu nākamgad saglabāt iemaksas fondēto pensiju otrajā līmenī 2% apmērā no sociāla nodokļa, kas palīdzēs atslogot sociālo budžetu, kas saņems vairāk līdzekļu pašreizējo pabalstu un pensiju izmaksai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!