Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs darbības gados  (4)

Likumprojekts paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā paredzēts arī ietvert nosacījumu, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.

Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.

Šonedēļ koalīcijas sēdē politiķi vienojās, ka vairāku ministriju darba grupa līdz 1.septembrim izvērtēs sociālekonomisko ietekmi, nosakot obligātās minimālās sociālās iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem. Pēc tam šo koncepciju izskatīs valdība un lems par iespējamām izmaiņām.

Tāpat likumā paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties. Valdībai nozares jānosaka līdz šā gada 1.augustam. Likumā arī paredzēti pārejas noteikumi, kas ļautu noteiktu laiku saglabāt mikrouzņēmuma maksātāja statusu šogad dibinātajiem uzņēmumiem, kas strādā šajās nozarēs.

Deputāti šodien vienojās mainīt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma mērķi. Turpmāk paredzēts noteikt, ka likuma mērķis ir mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši - saimnieciskās darbības sākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot kopējās sabiedrības intereses godīgās konkurences un sociālās drošības jomā.

Parlamentāriešiem bija plašas diskusijas par plānotajām likuma izmaiņām, un jautājumus raisīja daudzi iecerētie grozījumi - likuma mērķa maiņa, deleģējums valdībai noteikt nozares, trīs gadu ierobežojums un citi. Iepriekšējā komisijās sēdē, kurā deputāti bija iecerējuši pabeigt šī likuma izskatīšanu, bija daudz domstarpību, tāpēc vairāki lēmumi tika atlikti. Savukārt šodien komisija vairākās stundās pabeidza darbu pie plānotām regulējuma izmaiņām. Likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja komisijas vairākums, pret bija parlamentārietis Igors Pimenovs (S), bet deputāte Inguna Sudraba (NSL) balsojumā atturējās.

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc komisijas sēdes sacīja, ka salīdzinājumā ar otrā lasījuma redakciju likumprojekts "juridiski un loģiski precizēts", taču galvenās izmaiņas tajā saglabātas.

Ja Saeimas Juridiskais birojs un Finanšu ministrija nekonstatēs kādas pretrunas šajā likumprojektā, tad to paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā 16.aprīļa parlamenta sēdē. Ja likumprojektu vēl būs nepieciešams precizēt, tad deputāti par to varētu lemt nedēļu vēlāk.

Komisijas sēdē uzņēmēju pārstāvji šodien pauda kritiku par pārāk sarežģīto regulējumu, arī Šadurskis atzina, ka likums "sarežģījās". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka likumprojektā ietvertas būtiskas izmaiņas, lai risinātu sociālo garantiju problēmu un to, lai mikrouzņēmuma nodokļa režīmu neizmantotu nodokļu optimizēšanas nolūkos.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Budžeta komisijai aicināja negrozīt 2013.gadā pieņemtos grozījumus, kas paredz pakāpenisku nodokļa likmes paaugstināšanu turpmākajos gados, sasniedzot 15% 2017.gadā. LDDK pauda, ka piedāvātie grozījumi esot "sasteigti un nepārdomāti".

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu - tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.

Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%.