Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta mikrouzņēmumu režīma izmaiņas
Foto: F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja mikrouzņēmumu nodokļa likmes izmaiņas, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, būs 5%. Mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro pirmos trīs darbības gadus likme būs 5%, bet, sākot no ceturtā gada, būs jāmaksā nodoklis 8% apmērā.

Saskaņā ar deputātu atbalstīto priekšlikumu likmes izmaiņas gan stāsies spēkā tikai no 2017. gada 1. janvāra.

Vienlaikus sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa tvērums, izslēdzot no tā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis ietver uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu.

Tāpat noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem tiks ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Plānots, ka iemaksa tiks ieviesta no 2017. gada, bet nākamgad darba devēji varēs izvēlēties, kādu nodokli maksāt.

Deputāti otrdien noraidīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu izslēgt likuma pirmo pantu, tādējādi zaudējot likuma mērķi.

Par likuma mērķi bija plašas diskusijas, atzina Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) savukārt informēja, ka nākamā gada martā tiks sagatavots jauns likumprojekts tiem mikrouzņēmējiem, kas tikai sāk biznesu. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada oktobrī. Līdz ar to nozaru ierobežojumi neesot aktuāli.

FM priekšlikumi ir tādi, lai mikrouzņēmumi nedarbotos, uzsvēra deputāts Mārtiņš Bondars (LRA).

"2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas, piemēram, ja 2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro," klāsta Finanšu ministrija.

Jāatgādina, ka valdība septembra otrajā pusē noteica 37 nozares, kurās strādājošie nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Atbalstītais noteikumu projekts paredz, ka uzņēmums nav tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ja tas strādā mežizstrādē, tabakas izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko preparātu ražošanā, metālu ražošanā, kā arī būvniecībā, arhitektūrā un vairumtirdzniecībā.

Tāpat šo nodokļa režīmu nevarēs izvēlēties taksometru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju jomas pārstāvji, datorprogrammēšanā strādājošie, informācijas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā arī apdrošinātāji, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvaldes pārstāvji un citu jomu pārstāvji šo nodokli vairs nevarēs maksāt.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi ir viens no nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Jau vēstīts, ka Saeima šā gada aprīlī atbalstīja likumu grozījumus, kas nosaka pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9%, bet nodokli varēs maksāt vien noteiktās nozarēs strādājošie.

Saskaņā ar tolaik atbalstītajiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem pirmajos trīs darbības gados uzņēmumam, kura apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Savukārt no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tika noteikta 12% apmērā.

Tags

Budžets 2016 Finanšu ministrija Saeima

Comment Form